Publicēts: Latvijas Vēstnesis Plus > 14.12.2006 193 (221) > Problēma
Kā cīnīsies ar negodprātīgām amatpersonām un politiķiem?
Pēdējā laika aizrautīgajās diskusijās par mūsu nākamo tiesībsargu galvenokārt dominē tikai viens jautājums: kas ir cienīgs ieņemt šo amatu? Tādējādi paēnā palikuši vairāki citi aspekti, tostarp, kādas tieši ir tiesībsarga pilnvaras un brīnumlīdzekļi, ar kuriem tas panāks vēlamo rezultātu.
Jautāti, vai tiesībsargam dotās pilnvaras ir tik plašas, lai tas attaisnotu uz sevi liktās cerības, aptaujātie speciālisti vienbalsīgi atbild apstiprinoši. Taču vienlaikus tie atklāj, ka, līdzīgi kā citviet pasaulē, arī pie mums šīs institūcijas darbības efektivitāte visnotaļ cieši tiek saistīta ar tiesībsarga amata ieņēmēja profesionalitāti un autoritāti - gan sabiedrībā, gan politiķu aprindās, gan valsts pārvaldes aparātā.
Diemžēl atšķirība vien tajā, ka citviet pasaulē valda atšķirīgas tradīcijas un attieksme pret tā dēvēto ombuda institūciju, pretstatā mūsu valstī pastāvošajai iekārtai, kad rezultātu bieži vien izdodas panākt vienīgi ar represīvām metodēm, nevis ieteikumu vai rekomendāciju formā izteiktiem aicinājumiem. Tādēļ vienlīdz būtiski ar tiesībsarga izraudzīšanu ir veicināt gan sabiedrībā, gan amatpersonu un politiķu vidū izpratni par šādas institūcijas jēgu un nozīmību, jo diezin vai Saeimas izvēlētais tiesībsargs ikvienam šajā valstī būs tāda autoritāte, kuras lēmums ir teju likums, kas izpildāms bezierunu paklausībā. Tam uzskatāms piemērs ir pašreizējā situācija, kad tiesībsarga amatam izvirzītie pretendenti dažādās aprindās tiek vērtēti ļoti pretrunīgi.
Ieteikums, ne prasība
Tiesībsarga likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principiem. Lai īstenotu šo uzstādījumu, līdz ar citiem jautājumiem, likums noteic arī tiesībsarga funkcijas, uzdevumus un tiesības.
Skatot, kas tieši tiesībsargam atļauts, redzams, ka informācijas vākšanā un datu iegūšanā šķēršļi tam nav likti.
Tāpat likumdevēja noteiktos gadījumos tiesībsargam ir atvērtas durvis, lai tas, piemēram, vērstos Satversmes vai administratīvajā tiesā vai citās kompetentajās institūcijās. Taču likums paredz arī to, ka pārbaudes lietā tiesībsarga sagatavotajam atzinumam ir vienīgi rekomendējošs raksturs. Komentējot šo noteikumu, Valsts cilvēktiesību biroja Diskriminācijas novēršanas daļas vadītāja Līga Biksiniece, kura piedalījusies arī attiecīgā likumprojekta izstrādē, skaidro: "Ombuds jau darbojas daudzās valstīs, un šīm institūcijām raksturīgi, ka to lēmumiem nav juridiski saistošs, bet gan rekomendējošs raksturs. Mēs to veidojām pēc ombuda modeļa, un tādējādi arī mūsu tiesībsarga institūcijas lēmumi nav juridiski saistoši, jo pretējā gadījumā tā jau būtu cita veida institūcija."
Autoritāte pāri visam
Līdzīgu viedokli pauž arī Valsts prezidentes padomniece likumdošanas jautājumos, Tiesībsarga likuma projekta izstrādes darba grupas vadītāja Sandra Kukule, vienlaikus gan uzsverot, ka tiesībsargam bez atzinumu sagatavošanas likumā paredzēti vēl daudzi citi instrumenti, ar kuru palīdzību sasniegt vēlamo rezultātu. "Ombuda būtība ir ieteikums, taču, ja tas nedod rezultātu, tiesībsargam ļauts rīkoties atbilstoši apstākļiem. Tiesībsargs nepildīs ne tiesas, ne prokuratūras darbu, bet, ja konkrētajā situācijā ir atbilstošs pamats, tas savā rīcībā esošos materiālus var nodot prokuratūrai vai vērsties tiesā," teic S.Kukule.
Tomēr, neraugoties uz iepriekš minēto, abas speciālistes uzsver, ka šīs institūcijas darbības efektivitāte ir ļoti cieši saistīta ar tās vadoņa autoritāti, kuram būs jāpanāk šo lēmumu respektēšana un ievērošana.
Vārds un nauda
"Nav svarīgi, kāds ir institūcijas nosaukums un cik plaši definētas tās funkcijas, daudz būtiskāk ir tas, lai šī institūcija arī maksimāli lietderīgi darbotos. Un tas ir atkarīgs gan no finansējuma, gan institūcijas vadītāja. Šai kontekstā gan jāteic, ka pēc būtības mūsu tiesībsarga institūcija nav nekas unikāli jauns, jo tā vienkārši ir uzlabota forma līdzšinējam Valsts cilvēktiesību birojam. Tādēļ no visas šīs reformas nebūs nekādas jēgas, ja Saeima neņems vērā šos divus galvenos pamatnosacījumus," pauž cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits.
Salīdzinot tiesībsarga institūcijai paredzēto finansējumu ar Valsts cilvēktiesību birojam atvēlēto, L.Biksiniece to nosauc par normālu, tādēļ šobrīd atliek vien gaidīt nākamo gadu, kad uzzināsim arī Saeimas izvēlētā tiesībsarga vārdu, kuram pēc daudzu iecerēm jābūt teju ar maģisku spēku.
Sannija Matule
Viedokļi
Vai, jūsuprāt, tiesībsargam noteiktās pilnvaras ir pietiekami plašas, lai tas varētu attaisnot uz sevi liktās cerības?
Sandra Kukule, Valsts prezidentes padomniece likumdošanas jautājumos:
"Manuprāt, tās ir pietiekami plašas, bet diskusijas vērti joprojām ir jautājumi gan par šī biroja finansējumu, gan institucionālo neatkarību. Proti, vai tiesībsarga kandidatūras izvirzīšanas un arī atstādināšanas kārtība ir pietiekami politiski neitrāla un kvalitatīva."
Līga Biksiniece, Valsts Cilvēktiesību biroja Diskriminācijas novēršanas daļas vadītāja:
"Tam noteiktās pilnvaras ir diezgan plašas, un, ja vien tiesībsargs netiks kavēts savu pienākumu izpildē un iestādes ar to sadarbosies, viss notiks. Taču, ja vēlamies, lai šīs institūcijas darbība būtu efektīva, ļoti svarīgi, kas ieņems tiesībsarga amatu, jo tā pieņemto lēmumu iedzīvināšanu lielākoties var panākt ar šīs institūcijas un konkrētās personas autoritāti, publiskā vārda spēku, profesionalitāti un objektivitāti."
Mārtiņš Mits, Rīgas Juridiskās augstskolas lektors, cilvēktiesību eksperts:
"Domāju, ka pilnvaras, kā reiz, likumā ir definētas ļoti plaši, un neapšaubāmi - tas vērtējams pozitīvi. Taču cilvēktiesību joma ir ārkārtīgi plaša, un, manuprāt, ja ļoti detalizēti iedziļinās, Latvijā jebkurā jomā var saskatīt cilvēktiesību problēmu. Tādēļ tiesībsargam ar savu neatkarību un izpratni par situāciju valstī būtu jākonkretizē svarīgākās jomas, kurās šīs problēmas ir samilzušas un pirmām kārtām risināmas, ar savu autoritāti ietekmējot šos procesus un mainot situāciju."
Tiesībsarga tiesības
* Pieprasīt un bez maksas saņemt no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju.
* Apmeklēt iestādes, lai iegūtu pārbaudes lietā nepieciešamo informāciju.
* Jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties to teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs.
* Uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu, izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas.
* Aicināt jebkuru privātpersonu iesniegt dokumentus, sniegt paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā.
* Ierosināt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas, kā arī tās ietvaros pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu.
* Iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, tiesībsarga norādītajā termiņā nav novērsusi konstatētos trūkumus.
* Pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, pirmkārt, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, otrkārt, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.
* Pamatojoties uz savā rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu.
Avots: Tiesībsarga likums, kas stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī
(publicēts "LV" 25.04.2006.)
