Brīva ir tikai tā valsts, kurā ikvienam cilvēkam tiek garantētas viņa tiesības un brīvība.
A A A

Raksti un intervijas

Pirmie pārbaudījumi tiesībsarga autoritātei. Vai ombuda ieteikumos kāds ieklausīsies? (publicēts: Jurista Vārds, 03.04.2007.) drukāt

07/02/2008

Samērā neilgi būdams jaunajā amatā, tiesībsargs Romāns Apsītis jau nācis klajā ar vairākiem paziņojumiem, gan norādot uz diskriminējošas reklāmas izplatīšanu, gan arī sniedzot izsmeļošus argumentus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par to, kādēļ demokrātiskā valstī nav akceptējami politiķu iecerētie centieni pieņemt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, ar kuriem tiktu atcelti priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi.

 

Nebūs melots, ja atgādināsim, ka, meklējot atbilstošu pretendentu tiesībsarga amatam, gan tiesību zinātņu eksperti, gan valsts politiķi un amatpersonas nerimstoši uzsvēra, cik ļoti nozīmīga bez profesionalitātes vēl ir šī amata ieņēmēja personība un autoritāte, jo uz to lielā mērā ir balstīta šī institūta darbības efektivitāte. Par izvēlētā tiesībsarga Romāna Apsīša profesionālajām un cilvēciskajām īpašībām pavisam nesen izskanēja viscildinošākie atzinumi, tādēļ pamatots ir jautājums, kāda būs rezonanse vairākiem viņa jau paustajiem paziņojumiem.

 

Vārda brīvība nav absolūta 

 

Marta otrajā pusē ar laikraksta "5min", vides reklāmas un uzņēmuma mājaslapas starpniecību tika publiskota SIA "Famar-Desi" būvmateriālu veikalu "Būvniecības ABC" reklāma, kuru tiesībsargs atzinis par diskriminējošu.

 

Šajā reklāmā attēlots melnādains vīrietis strādnieka tērpā, kas saka: "Mans gribet remontēt Tav's māja!". Turklāt viņa sacītais vēl papildināts ar reklamējošu norādi: "Viss remontam un būvniecībai, izņemot importa darbaspēku". Uzskatot, ka šajā gadījumā ir pārkāpts Satversmē, kā arī Latvijas un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteiktais diskriminācijas aizliegums, tiesībsargs aicinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centru sodīt šo uzņēmumu par likumā aizliegtas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu (centrs jau pēc savas iniciatīvas sācis minētās reklāmas izvērtēšanu un lēmumu šai lietā varētu pieņemt aprīļa pirmajā pusē).

 

Savu viedokli tiesībsargs pamato ar argumentiem, ka demokrātiskā sabiedrībā tiek aizsargāta brīva uzskatu pau­šana un vārda brīvība ir attiecināma ne tikai uz informāciju vai idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli un nav apvainojošas, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc. Taču vārda brīvība nav absolūta un nenozīmē visatļautību, un tas attiecināms arī uz teksta un attēla salikumiem reklāmās. Tādēļ, informējot sabiedrību par piedāvāto preci, jāņem vērā arī Satversmē un Latvijai saistošajās Eiropas Padomes direktīvās noteiktais diskriminācijas aizlieguma princips, kas ir konkretizēts Reklāmas likumā. Proti, tas paredz, ka reklāmā aizliegts paust diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ.

 

Pretstats politiķiem izdevīgajām iecerēm

 

Par savu otro paziņojumu atsevišķu preses izdevumu slejās tiesībsargs jau kritizēts, norādot, ka viņam nevajadzētu jaukties politiskos jautājumos, bet tieši turēties no tiem pēc iespējas atstatu. Tomēr skaidrības labad jāatgādina, ka šāda nostāja konkrētajā gadījumā nesaskanētu ar Tiesībsarga likumu, kurā tam pat dots uzdevums sniegt Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu. Tieši to R.Apsītis arī paveicis, nākot klajā ar sīku sava viedokļa izklāstu par Saeimā jau pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

 

Ar attiecīgajām izmaiņām plānots no likuma izslēgt normas, kas noteic priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus. Pēc tiesībsarga domām, šādu grozījumu pieņemšana nav atbalstāma, jo tie ne vien neatbilstu Satversmei, bet arī vājinātu parlamentāro sistēmu un Latvijas konstitucionālo iekārtu kopumā.

Vairāku lappušu apjomā, publiskojot sava viedokļa pamatojumu, R.Apsītis atsaucas arī uz Satversmes 6.pantu, kas prasa, lai vēlēšanas ir vienlīdzīgas. "Ja kādas personas rīcībā ir nesalīdzināmi lielāki līdzekļi vēlētāju ietekmēšanai, tad nepastāv vienlīdzīgas tiesības tikt ievēlētam, jo šai personai ir daudz lielāka iespēja tikt ievēlētai. Tādēļ jau pirmsvēlēšanu periodā ir jābūt kontrolei pār šiem ietekmēšanas līdzekļiem. Ir nepieciešama kontrole pār to, kā ekonomiskie līdzekļi tiek izmatoti vēlēšanu kampaņās," pauž tiesībsargs. Tomēr vienlaikus viņš neizslēdz diskusiju par to, vai pašlaik noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi atbilst faktiskajai situācijai valstī un ļauj partijām pienācīgi informēt vēlētājus par savām programmām un uzskatiem.

 

Sannija Matule

 

Tiesībsarga kompetence un pienākumi

 

- Tiesībsargam ir šādas funkcijas:

 

1) veicināt privātpersonas tiesību un likumisko interešu aizsardzību;

2) sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;

3) izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;

4) jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu;

5) sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu.

 

- Pildot likumā noteiktās funkcijas, tiesībsargs:

 

1) pieņem un izskata privātpersonu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;

2) ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai;

3) pieprasa, lai iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos noskaidro nepieciešamos lietas apstākļus un par tiem informē tiesībsargu;

4) izskatot pārbaudes lietu, vai pēc tās pabeigšanas sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;

6) veicina izlīgumu starp strīda pusēm;

7) risinot strīdus cilvēktiesību jautājumos, sniedz privātpersonām atzinumus un ieteikumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai;

8) sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;

9) sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos;

10) veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

 

Avots: Tiesībsarga likuma 11. un 12.pants.

 

Publicēts: Jurista Vārds > 03.04.2007 14 (467) > Notikums