Latvijas Republikas Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kura galvenie uzdevumi ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.
Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienai personai, valsts vai pašvaldību institūcijai nav tiesību ietekmēt Tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.
Par Tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tiesībsargu ievēl uz pieciem gadiem (šis termiņš ir noteikts ar Tiesībsarga likuma grozījumiem. Grozījumi arī paredz, ka pirmā ievēlētā Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir četri gadi), un amatā tas stājas pēc zvēresta (svinīgā solījuma) nodošanas.
2007. gada 1. martā par pirmo Latvijas Republikas Tiesībsargu tika ievēlēts jurists, tiesību zinātņu doktors, ilggadējs Latvijas Universitātes mācībspēks, valsts un sabiedrisks darbinieks (tai skaitā bijušais tieslietu ministrs un Satversmes tiesas tiesnesis), Romāns Apsītis.
Tiesībsarga funkcijas
Tiesībsarga darbību reglamentē Tiesībsarga likums, kas tika pieņemts 2006.gada 6.aprīlī un stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī. Tas nosaka vairākas šīs amatpersonas funkcijas:
1) Tiesībsargs veicina personas tiesību un likumisko interešu aizsardzību gadījumos, kad valsts un pašvaldību institūcijas vai to amatpersonas ir pārkāpušas Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteiktās personas cilvēktiesības. Kā dažas no svarīgākajām cilvēktiesībām var minēt tiesības uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesu, vārda un izteiksmes brīvību, privāto dzīvi, mājokli, sociālo nodrošinājumu, darbu, īpašumu, šīs un citas tiesības, kas saistītas ar bērna interešu ievērošanu, personu ar īpašām vajadzībām tiesības u.tml.
2) Tiesībsargs sekmē vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu un diskriminācijas novēršanu. Piemēram, skata jautājumus par diskrimināciju uz tautības, dzimuma, vecuma, valodas, reliģiskās pārliecības, sociālās izcelšanās, mantiskā vai veselības stāvokļa pamata, seksuālās orientācijas vai politiskās un citu pārliecību dēļ u.tml. Turklāt, Tiesībsargs var izskatīt sūdzības, ja diskrimināciju vai vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu ir pieļāvušas ne vien valsts institūcijas, bet arī fiziskas vai juridiskas personas.
Gadījumos, kad tiek konstatēts atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums, Tiesībsargam ir tiesības personas vārdā sagatavot pieteikumu un pārstāvēt personu tiesā civillietās.
3) Tiesībsargs izvērtē un veicina labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē. Laba pārvaldība ietver objektīvu un taisnīgu jautājuma izskatīšanu saprātīgos termiņos, personas tiesības tikt uzklausītam, iepazīties ar lietas materiāliem, prasīt pamatotu lēmumu un zaudējumu atlīdzināšanu u.tml.
Par visiem minētajiem jautājumiem persona var vērsties pie Tiesībsarga ar sūdzību vai iesniegumu, lūdzot novērst šo tiesību pārkāpumu. Gadījumos, kad konstatēts pārkāpums un ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, Tiesībsargs var aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses arī administratīvajā tiesā.
4) Tiesībsargs atklāj trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, kā arī veicina šo trūkumu novēršanu. Piemēram, Tiesībsargam ir tiesības sniegt Saeimai, tās komisijām, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām ziņojumus par atsevišķiem jautājumiem, vai iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus.
5) Tiesībsargs sekmē sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par Tiesībsarga darbu. Tiesībsargs reizi gadā gatavo rakstveida ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu, izstrādā un izplata informāciju par likumos un Latvijas starptautiskajās saistībās garantētajām cilvēktiesībām un labas pārvaldības principu, rīko seminārus un konferences, informē medijus u.tml.
