Bērna tiesību aizsardzības mehānismi

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam ikviena iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.

Pievienojoties un ratificējot ANO Konvenciju par bērna tiesībām, Latvijas valsts uzņēmās nodrošināt ne tikai visas konvencijā noteiktās bērna tiesības, bet arī izveidot efektīvus nacionālos tiesību aizsardzības mehānismus (administratīvos, tiesu u.c.), kurus izmantojot, tiek nodrošināta bērnu tiesību aizsardzība.

Saskaņā ar konvenciju, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likumu pirmās personas, kas nodrošina bērna un viņa tiesību aizsardzību, ir bērna vecāki vai aizbildņi. Tās ir personas, kas ir tiešā un ciešā saskarē ar bērnu ikdienā un kuras bērns parasti uzklausa un uztver kā paraugu. Šīs personas ir galvenās, kurām rūp bērna intereses, attīstība un labklājība un kurām ir pienākums iesaistīties bērnu tiesību aizsardzības mehānisma īstenošanā.

Piemērotāko tiesību aizsardzības mehānismu izvēle, kā aizstāvēt pārkāptās bērna tiesības, ir atkarīga no tiesību pārkāpuma rakstura un būtības, kā arī no tā, kas un cik lielā mērā attiecīgās tiesības ir ierobežojis. Latvijas normatīvie akti nosaka, ka bērna tiesības un intereses attiecībās ar vecākiem un aizbildņiem aizstāv bāriņtiesa. Nozieguma izdarīšanas gadījumā, kad tiek apdraudēta bērna dzīvība, veselība, bērna tiesību aizskāruma novēršanu īsteno policija, prokuratūra, tiesa. Savukārt par to, lai bērnam tiktu nodrošinātas tiesības uz sociālo nodrošinājumu, atbild gan valsts, gan pašvaldību iestādes, piemēram, pašvaldību sociālie dienesti.

Valstī bērna tiesību aizsardzību atbilstoši savai kompetencei nodrošina izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestādes, kā arī darba devēji, visas valsts un pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem.

Ja bērna tiesības tiek pārkāptas ar valsts vai pašvaldības iestādes pieņemtu lēmumu, bērna vecākiem, vai personām, kas viņus aizstāj – aizbildņiem ir tiesības lēmumu apstrīdēt vai pārsūdzēt augstākstāvošā iestādē. Būtiski, ka katrai valsts vai pašvaldību iestādei, pieņemot lēmumu, kas skar bērna tiesības un intereses, tas ir jāmotivē. Lēmumā ir jābūt norādītām arī likumu normām, kuras ir piemērotas, un jābūt paskaidrotam, kāpēc tieši šīs normas un šajā gadījumā tiek pielietotas. Attiecīgajā lēmumā ir jābūt informācijai arī par to, kur un kādā termiņā var apstrīdēt vai pārsūdzēt šo lēmumu.

Par to, kāds tiesību aizsardzības mehānisms ir izmantojams un vai ir noticis bērna tiesību pārkāpums attiecīgajā situācijā, personai ir tiesības konsultēties, arī vēršoties Tiesībsarga birojā.