Aizsardzības mehānismi pret diskrimināciju

Ikvienā diskriminācijas gadījumā persona palīdzību var meklēt Tiesībsarga birojā – vienādas attieksmes veicināšanas iestādē, kuras uzdevums ir palīdzēt diskriminācijas upuriem.

Tiesībsargs:

  • izskata individuālas sūdzības par visa veida diskrimināciju.Sūdzību izskatīšana ir bez maksas, tās rezultātā tiek panākts mierizlīgums vai sniegtas rekomendācijas iesaistītajām pusēm;
  • sniedz tiesisku palīdzību diskriminācijas upuriem – juridiskas konsultācijas, lietas sagatavošana un pārstāvība tiesā;
  • veic neatkarīgus pētījumus un analīzi par diskriminācijas jautājumiem
  • pēta iespējamos risinājumus un sniedz ieteikumus;
  • publicē neatkarīgus ziņojumus;
  • informē par tiesībām netikt diskriminētam;
  • realizē EQUAL projektu dzimumu līdztiesības nodrošināšanai “Atvērtu darba tirgu sievietēm”;
  • piedalās Čigānu (romu) integrācijas programmā.

Ja diskriminējis darba devējs

Ja notikusi diskriminācija darba tiesiskajās attiecībās, neatkarīgi no darba devēja tiesiskā statusa un diskriminācijas pamata darbiniekam ir tiesības:

  • Pieprasīt darba devējam izbeigt atšķirīgo attieksmi un prasīt no darba devēja atbilstošu atlīdzību par pieļauto pāridarījumu, ieskaitot atlīdzību par morālo kaitējumu, jo par vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu darba vietā ir atbildīgs darba devējs;
  • Iesniegt sūdzību Valsts darba inspekcijā (adrese: Kr. Valdemāra ielā 38, Rīgā, LV-1010). Inspekcija ir tiesīga administratīvi sodīt darba devēju.
  • Uzsākt tiesvedību civilprocesa kārtībā:

- Prasības pieteikums iesniedzams pilsētas/rajona tiesā;

- Termiņš – 1 mēnesis;

- Pamatojums - Darba likuma attiecīgās normas;

- Valsts nodeva nav jāmaksā;

- Tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu;

- Jāiesniedz sākotnējie pierādījumi, kuri liecina, ka varētu būt notikusi diskriminācija.

Tiesā darbiniekam nav pienākuma pierādīt diskriminācijas esamību, jo Darba likums strīdus gadījumā darba devējam uzliek pienākumu pierādīt diskriminācijas neesamību. Darba devējam jāpierāda, ka atšķirīgas attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar aizliegto kritēriju, vai arī, ka aizliegtais kritērijs ir konkrētā darba veikšanas objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

Ja diskriminējusi valsts iestāde

Ja vienlīdzības principu uz jebkura aizliegtā pamata ar faktisko rīcību vai izdodot administratīvo aktu pārkāpusi valsts vai pašvaldības iestāde (izņemot darba attiecības), diskriminācijas upurim ir tiesības:

  • apstrīdēt administratīvo aktu augstākā iestādē, vienlaikus prasot atlīdzību par morālo kaitējumu, ja diskriminācija notikusi, izdodot administratīvo aktu;
  • uzsākt tiesvedību administratīvā procesa kārtībā, apstrīdot augstākās iestādes lēmumu vai iestādes faktisko rīcību:

- Pieteikums iesniedzams Administratīvajā rajona tiesā ;

- Termiņš ir 1 mēnesis (ja tas ir norādīts apstrīdamajā administratīvajā aktā), vai 1 gads (ja termiņš nav norādīts vai ja tiek apstrīdēta iestādes faktiskā rīcība);

- Pamatojums Administratīvā procesa likuma 92. pants: “Ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību”;

- Valsts nodeva Ls 10,00 (nav atkarīga no prasības summas), var lūgt tiesu to samazināt;

- Jāievēro, ka atlīdzinājums vispirms jāprasa no iestādes.

Par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu reklāmā

Personai ir tiesības vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centā ar lūgumu uzlikt sodu reklāmas veidotājiem un izplatītājiem. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.13 pants paredz atbildību par „noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā, kā arī par likumā aizliegtas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu”. Tāpat, ja reklāma redzama radio vai televīzijā, personai ir tiesības iesniegt sūdzību Nacionālajā radio un televīzijas padomē, kurai ir tiesības sodīt pārkāpējus.