Prevencijas daļa

Ārpus redzesloka un cilvēku prātiem ir viegli aizmirst tos, kuri atrodas dažāda veida institūcijās – prom no sabiedrības. Aiz aizslēgtām durvīm, prom no cilvēku skatieniem var notikt lietas, kurām nebūtu jānotiek. Viena no šādām lietām ir spīdzināšana, kurai var būt dažādas formas un kas var būt vērsta uz vismazāk aizsargātāko cilvēku cieņas iznīcināšanu. Nacionālais preventīvais mehānisms jeb regulāru vizīšu sistēma ir neatkarīgs mehānisms, kura viens no galvenajiem pienākumiem ir veikt regulāras vizītes uz iestādēm, kurās personām ir vai varētu tikt ierobežota brīvība, ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus.

Preventīvās funkcijas būtība ir pēc iespējās ātrāk konstatēt sliktas apiešanās riskus un novērst vai palīdzēt iestādēm no tiem izvairīties pirms cilvēktiesību pārkāpums ir noticis. Līdz ar to liela nozīme ir tam, lai vizītes ir regulāras un iepriekš nepieteiktas.

Tiesībsarga institūtam ir ilgu gadu pieredze vizīšu veikšanā, kas mērāma vairāk nekā 20 gadu garumā. Pēdējo gadu laikā, liels uzsvars tiek likts uz to, lai vizītes būtu regulāras ar virsmērķi novērst sliktas apiešanās riskus. Ideālā gadījumā pirms cilvēktiesību pārkāpumi ir notikuši.

Kopš 2018. gada 1. marta Tiesībsarga birojā darbojas Prevencijas daļa, kuras galvenais uzdevums ir veikt regulāras vizītes uz vietām, kur personām ir vai varētu tikt ierobežota brīvība. Lai gan Tiesībsarga birojs kopumā veic preventīvā mehānisma funkciju, taču visvairāk šī funkcija ir koncentrēta tieši Prevencijas daļā.

Prevencijas daļas pamatvērtības ir:

  • preventīva rīcība;
  • sadarbība, nevis nosodīšana.

Tādēļ visu vizīšu virsmērķis ir mazināt riska faktorus iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem pēc iespējas ātrāk, ideālā gadījumā, pirms vēl pārkāpums ir noticis. Proti, Prevencijas daļas galvenais uzdevums ir apmeklēt iestādes, lai novērstu mazaizsargāto personu, kurām ir ierobežota vai varētu tikt ierobežota brīvība, tiesību pārkāpumus, sadarbojoties ar konkrētās iestādes vadību. Ideālā situācijā sadarbībā ar iestādes vadību novērst tiesību pārkāpumu, pirms tas ir noticis. Tādēļ lielākā daļa vizīšu ir iepriekš nesaskaņotas ar apmeklējamās iestādes vadību, ko pieļauj Tiesībsarga likumā noteiktais tiesībsarga mandāts.

Prevencijas daļa veic vizītes par sistemātiskiem jautājumiem, tā neveic vizītes par individuāliem gadījumiem jeb sūdzībām.

Šobrīd 4 juristi un 1 sociālais darbinieks uz pilnu slodzi Prevencijas daļā veic preventīvā mehānisma funkciju īstenošanu.

Komandas sastāvs

Atkarībā no vizītes mērķa un apskatāmajiem jautājumiem, komandas sastāvs var būt dažāds.

Komandas sastāvā var iekļaut ne tikai juristus, bet arī konkrētās jomas speciālistus (Tiesībsarga biroja eksperti), piemēram, sociālo darbinieku, ergoterapeitu, psihologu, psihiatru (pieaugušo un/vai bērnu). Tāpat komandas sastāvā var iekļaut personas no konkrētās mērķa grupas, piemēram, pētot vides pieejamību, komandā var būt jaunā māmiņa, kurai ikdienā jāpārvietojas ar bērnu ratiņiem utt.

Pieaicinot speciālistus atzinumu sniegšanā par konkrētiem jautājumiem, tiek ņemtas vērā arī viņu zināšanas par cilvēktiesībām.

Vizīšu veidi

Ir dažādu veidu vizītes. Vizītes var būt:

  • iepriekš saskaņotas vai iepriekš nesaskaņotas vizītes;
  • vizītes dienas vai nakts laikā;
  • vizītes darbdienās vai brīvdienās un svētku dienās;
  • vienas dienas vai vairāku dienu vizītes;
  • tematiskās vizītes (vizītes konkrētas tēmas ietvaros; vienlaikus tiek iegūta vispārīga informācija par iestādi);
  • pārbaudes (monitoringa) vizītes (kad pārbaude tiek veikta par iestādi kopumā, nevis atsevišķā tās daļā, proti, nevis vienā tematiskā ietvarā);
  • pēcpārbaudes vizītes par sniegto rekomendāciju izpildi;
  • izziņas vizītes (vizītes, lai iegūtu informāciju darba uzdevumu veikšanai);
  • izglītojošās vizītes;
  • utt.

Uz 12.02.2020.