1967.gada 31. janvāra Protokols par bēgļa statusu

1967.gada 31. janvāra

Protokols par bēgļa statusu

Šī protokola dalībvalstis,

uzskatot, ka 1951.gada 28.jūlijā Ženēvā pieņemtā Konvencija par bēgļa statusu (tālāk saukta — Konvencija) attiecas tikai uz tām personām, kas ir kļuvušas par bēgļiem to notikumu rezultātā, kas izraisījušies pirms 1951.gada 1.janvāra,

uzskatot, ka kopš Konvencijas pieņemšanas radušās jaunas bēgļu situācijas un uz šiem bēgļiem neattiecas Konvencijas noteikumi,

uzskatot, ka ir vēlams, lai visi bēgļi baudītu vienlīdzīgu statusu, kā tas definēts Konvencijā, neatkarīgi no noteiktā datuma — 1951.gada 1.janvāra,

ir vienojušās par sekojošo:

I pants

Vispārējie noteikumi

1. Šī Protokola dalībvalstis apņemas attiecinās uz bēgļiem, kā tie tālāk definēti, Konvenciju no 2.panta līdz 34.pantam ieskaitot.

2. Šī Protokola mērķiem termins "bēglis", izņemot šī panta 3.paragrāfa piemērošanu, apzīmē jebkuru personu, kas atbilst Konvencijas 1.panta definīcijai, it kā vārdi "notikumu, kas izraisījušies pirms 1951.gada 1.janvāra..." un vārdi "...šādu notikumu rezultātā" 1.A (2) pantā būtu izlaisti.

3. Šo Protokolu visām dalībvalstīm jāpiemēro bez jebkādiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, izņemot to, ka tiek piemērotas arī deklarācijas, kuras Konvencijas dalībvalstis jau ir pieņēmušas saskaņā ar Konvencijas 1.B (1) (a) pantu, ja tās nav attiecinātas arī uz Protokola 1.B (2) pantu.

II pants

Vietējo varas iestāžu sadarbība ar Apvienotajām Nācijām

1. Šī Protokola dalībvalstis apņemas sadarboties ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra pārvaldi bēgļu jautājumos vai citu Apvienoto Nāciju iestādi, kura var pārņemt tās funkcijas un sekmēt tās uzdevumu uzraudzīt šī Protokola noteikumu piemērošanu.

2. Lai nodrošinātu Augstā komisāra pārvaldei vai jebkurai Apvienoto Nāciju aģetūrai, kas var pārņemt tās funkcijas, iespēju ieniegt ziņojumu kompetentām Apvienoto Nāciju institūcijām, dalībvalstis apņemas tās apgādāt ar informāciju un statistisku attiecīgā formā par

(a) bēgļu stāvokli,

(b) šī Protokola piemērošanu,

(c) likumiem, noteikumiem un dekrētiem, kuri ir vai būs spēkā vēlāk.

III pants

Informācija par nacionālo likumdošanu

Šī Protokola dalībvalstu pienākums ir informēt Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāru par likumiem un noteikumiem, kurus tās var pieņemt, lai nodrošinātu šī Protokola piemērošanu.

IV pants

Strīdu atrisināšana

Jebkurš strīds starp šī Protokola dalībvalstīm, kas attiecas uz tā interpretēšanu vai piemērošanu, ko nevar atrisināt ar citiem līdzekļiem, iesniedzams Starptautiskajā tiesā pēc jebkuras no strīdā iesaistīto pušu lūguma.

V pants

Pievienošanās

Šis Protokols ir atvērts, lai tam pievienotos visas Konvencijas dalībvalstis un jebkura valsts, kas ir Apvienoto Nāciju vai kādas specializētas aģentūras dalībniece, kā arī tās valstis, kas ir saņēmušas Apvienoto Nāciju Ģenerālas Asamblejas uzaicinājumu pievienoties. Pievienošanās tiek īstenota ar pievienošanās dokumentu, kas deponējams Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāram.

VI pants

Federālā atruna

Uz federatīvu vai neunitātāru valsti attiecas sekojoši noteikumi:

(a) attiecībā pret tiem Konvencijas pantiem, kuri jāpiemēro saskaņā ar šī Protokola I panta 1.paragrāfu, kas ir federālo likumdošanas institūciju kompetencē, federatīvajai valdībai ar tādas pašas saistības kā dalībvalstīm, kam nav federālās struktūras;

(b) attiecībā uz tiem Konvencijas pantiem, kuri jāpiemēro saskaņā ar šī Protokola I panta 1.paragrāfu, kas ir saliktu valstu, provinču vai kantonu likumdošanas institūcijas kompetencē un kur šos jautājumus neregulē federālā konstitūcija, federatīvajai valdībai pēc iespējas ātrāk ar labvēlīgām rekomendācijām jāziņo šo federāciju veidojošo valstu, provinču un kantonu varas iestādēm;

(c) federatīvai valstij, kas ir šī Protokola dalībniece, pēc jebkuras citas dalībvalsts lūguma ar Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāra starpniecību jānosūta informācija par federācijas un to sastāvdaļu likumiem un to praktisko piemērošanu attiecībā uz jebkuru Konvencijas noteikumu, kas tiek piemērots saskaņā ar šī Protokola I panta 1.paragrāfu, norādot, cik lielā mērā šie noteikumi ir īstenoti ar likumdošanas vai kādu citu pasākumu palīdzību.

VII pants

Atrunas un deklarācijas

1. Pievienošnās brīdī jebkura valsts var izdarīt atrunas attiecībā uz šī Protokola IV pantu un attiecībā uz jebkuru saskaņā ar Protokola I pantu piemērojamo Konvencijas noteikumu, izņemot tos, kuri ir ietverti 1., 3., 4., 16.(1) un 33.pantā, nodrošinot, ka Konvencijas dalībvalsts saskaņā ar šo pantu izdarītās atrunas neattieksies uz bēgļiem, uz kuriem attiecas Konvencija.

2. Atrunas, ko Konvencijas dalībvalstis ir iesniegušas atbilstoši 42.pantam, tiek piemērotas arī attiecībāuz šo Protokolu, ja vien nav atsauktas.

3. Jebkura valsts, kas ir iesniegusi atrunas saskaņā ar šī panta 1.paragrāfu, var jebkurā laikā atsaukt šādas atrunas, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāram.

4. Deklarācijas, ko saskaņā ar Konvencijas 40.panta 1. un 2.paragrāfu iesniegusi dalībvalsts, kas bez tam pievienojusies arī šim Protokolam, tiek piemērotas arī attiecībā uz šo Protokolu, ja vien pievienošanās brīdī Apvienoto Nāciju Ģēņerālsekretāram nav iesniegta šīs valsts nota par pretējo. Konvencijas 40.panta 2. un 3.paragrāfa un 44.panta 3.paragrāfa noteikumi, mutatis mutandis (izdarot nepieciešamās izmaiņas), jāpielieto arī attiecībā uz šo Protokolu.

VIII pants

Spēkā stāšanās kārtība

1. Šis Protokols stājas spēkā tajā dienā, kad deponēts sestais pievienošanās dokuments.

2. Katrā valstī, kas pievienojas Protokolam pēc sestās dalībvalsts pievienošanās dokumenta deponēšanas, Protokols stājas spēkā dienā, kad šī valsts deponē pievienošanās dokumentus.

IX pants

Denonsēšana

1. Jebkura šī Protokola dalībvalsts var denonsēt Protokolu jebkurā laikā, nosūtot par to Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāram adresētu notu.

2. Šāda denonsēšana attiecīgajā valstī stājas spēkā vienu gadu pēc datuma, kad Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretārs ir saņēmis notu.

X pants

Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāra paziņojumi

Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretārs informā V pantā minētās valstis par šī Protokola spēkā stāšanās datumu, pievienošanos, atrunām un atrunu atsaukšanu un šī Protokola denonsēšanu, kā arī par deklarācijām, paziņojumiem, kas attiecas uz šo Protokolu.

XI pants

Deponēšana Apvienoto Nāciju Sekretariāta arhīvā

Šī Protokola eksemplārs ar vienādi autentiskiem tekstiem ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, kuru parakstījis Ģenerālās Asamblejas priekšsēdētājs un Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretārs, ir deponējams Apvienoto Nāciju Sekretariāta arhīvā. Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas Protokola kopijas visām Apvienoto Nāciju dalībvalstīm un valstīm, kas minētas V pantā.

1 Apvienoto Nāciju Līgumu sērija, 189.sēj., 137.lpp

2 Angl. — reciprocity — princips, saskaņā ar kuru viena valsts piemēro otrai tādu pašu režīmu, kādu otrā piemēro pirmajai.

3 Angl. — legislative reciprocity — princips, saskaņā ar kuru viena valstssavā likumdošanā nosaka, ka ar likumu piešķirs otrai valstij vai tās pilsoņiem tādu pašu režīmu, kā otra valsts piešķirs pirmajai.