ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām

Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām

Šā pakta dalībvalstis,

ievērodamas, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos proklamētajiem principiem visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās pašcieņas un viņu vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības, taisnīguma un vispārēja miera pamats,

atzīdamas, ka šīs tiesības izriet no cilvēka personībai piemītošās pašcieņas,

atzīdamas, ka saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju no bailēm un trūkuma brīvas, ar pilsonisko un politisko brīvību apveltītas cilvēka personības ideāls sasniedzams, vienīgi radot tādus apstākļus, kuros katrs var izmantot savas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kā arī savas pilsoniskās un politiskās tiesības,

ievērodamas, ka atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem valstu pienākums ir sekmēt cilvēktiesību un brīvību vispārēju respektēšanu un ievērošanu,

ievērodamas, ka katram atsevišķam cilvēkam, kam ir pienākumi pret citiem cilvēkiem un kolektīvu, kura loceklis viņš ir, jācenšas panākt šajā paktā atzīto tiesību stimulēšanu un ievērošanu,

vienojas par šādiem pantiem:

I DAĻA

1. pants

1. Visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos. Pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību.

2. Visas tautas savu mērķu sasniegšanai var brīvi rīkoties ar savām dabas bagātībām un resursiem, nepārkāpjot nekādas saistības, kas izriet no starptautiskās ekonomiskās sadarbības, kura balstās uz savstarpēja izdevīguma principa, un no starptautiskajām tiesībām. Nevienai tautai nekādā gadījumā nedrīkst atņemt tai piederošos eksistences līdzekļus.

3. Visām šā pakta dalībvalstīm, arī tām, kas ir atbildīgas par nepatstāvīgo un aizbilstamo teritoriju pārvaldīšanu, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem jāsekmē pašnoteikšanās tiesību īstenošana un jācienī šīs tiesības.

II DAĻA

2. pants

1. Ikviena šā pakta dalībvalsts apņemas individuāli un starptautiskās palīdzības un sadarbības veidā, piemēram, sadarbojoties ekonomikas un tehnikas jomā, maksimālajos tai pieejamo resursu ietvaros veikt pasākumus, lai pakāpeniski nodrošinātu šajā paktā atzīto tiesību pilnīgu īstenošanu ar visām atbilstošajām metodēm, tai skaitā arī pieņemot likumdošanas pasākumus.

2. Šā pakta dalībvalstis apņemas garantēt, lai šajā paktā pasludinātās tiesības tiktu īstenotas bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, tautības vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

3. Jaunattīstības valstis, pienācīgi ievērodamas cilvēktiesības un savas tautsaimniecības stāvokli, var noteikt, ciktāl tās garantēs šajā paktā atzītās ekonomiskās tiesības personām, kas nav to pilsoņi.

3. pants

Šā pakta dalībvalstis apņemas nodrošināt vīriešiem un sievietēm vienlīdzīgas tiesības izmantot visas šajā paktā noteiktās ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības.

4. pants

Šā pakta dalībvalstis atzīst, ka tiesību izmantošanā, kuras tā vai cita valsts nodrošina saskaņā ar šo paktu, minētā valsts var noteikt vienīgi likumā paredzētos šo tiesību ierobežojumus un tikai tiktāl, ciktāl tas atbilst minēto tiesību raksturam, un vienīgi, lai sekmētu vispārēju labklājību demokrātiskā sabiedrībā.

5. pants

1. Nevienu šā pakta noteikumu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai kādai valstij, kādai grupai vai kādai personai būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai izdarīt jebkādas darbības, kuru mērķis ir sagraut jebkuras šajā paktā atzītās tiesības vai brīvības vai ierobežot tās lielākā mērā, nekā paredzēts šajā paktā.

2. Nav pieļaujama kādā valstī saskaņā ar likumu, konvencijām, noteikumiem vai paražām atzīto vai esošo jebkura cilvēka pamattiesību ierobežošana vai atkāpšanās no tām, aizbildinoties ar to, ka minētās tiesības šajā paktā nav atzītas vai ka tās tajā atzītas mazākā apjomā.

III DAĻA

6. pants

1. Šā pakta dalībvalstis atzīst tiesības uz darbu, kuras ietver katra cilvēka tiesības uz to, lai viņam būtu iespēja pelnīt sev iztiku ar darbu, ko viņš brīvi izvēlas vai pieņem, un veiks attiecīgos pasākumus šo tiesību garantēšanai.

2. Pasākumos, kas šā pakta dalībvalstīm jāveic minēto tiesību pilnīgai īstenošanai, ietilpst tehniskā un arodapmācība un sagatavošanas programmas, kā arī citi veidi un metodes, lai panāktu nemitīgu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību un pilnīgu produktīvu nodarbinātību apstākļos, kas garantē cilvēka politiskās un ekonomiskās pamatbrīvības.

7. pants

Šā pakta dalībvalstis atzīst katra tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kas sekmē it īpaši:

a) atlīdzību, kas nodrošina visiem strādājošajiem vismaz:

i) taisnīgu darba algu un vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu bez jebkādas atšķirības, turklāt sievietēm jāgarantē līdzvērtīgi darba apstākļi ar vīriešiem, ar vienādu samaksu par vienādu darbu;

ii) apmierinošu eksistenci viņiem pašiem un viņu ģimenēm saskaņā ar šā pakta noteikumiem;

b) drošības un higiēnas prasībām atbilstošus darba apstākļus;

c) visiem vienādu iespēju izvirzīties darbā, pamatojoties vienīgi uz darba stāžu un kvalifikāciju;

d) atpūtu, brīvo laiku un darba laika saprātīgu ierobežošanu, periodisku apmaksātu atvaļinājumu, kā arī atlīdzību par svētku dienās veiktu darbu.

8. pants

1. Šā pakta dalībvalstis apņemas sekmēt:

a) katra cilvēka tiesības dibināt arodbiedrības savu ekonomisko un sociālo interešu sekmēšanai un aizsardzībai un iestāties tajās pēc paša izvēles, ievērojot vienīgi attiecīgās organizācijas noteikumus. Minētās tiesības var izmantot bez jebkādiem ierobežojumiem, atskaitot tos, kuri paredzēti likumā un kas demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēs vai citu juridisku vai fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai;

b) arodbiedrību tiesības izveidot nacionālās federācijas vai konfederācijas un to tiesības dibināt starptautiskas arodbiedrību organizācijas vai pievienoties tām;

c) arodbiedrību tiesības netraucēti funkcionēt bez jebkādiem ierobežojumiem, atskaitot tos, kas paredzēti likumā un kas demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēs vai citu juridisku vai fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai;

d) tiesības streikot, ja tās tiek realizētas saskaņā ar katras valsts likumiem.

2. Šā panta noteikumi netraucē paredzēt likumīgus ierobežojumus minēto tiesību izmantošanā personām, kas ir valsts bruņotajos spēkos, policijā vai valsts pārvaldē.

3. Šā panta noteikumi nedod tiesības valstīm, kas piedalās 1948.gada Starptautiskās darba organizācijas konvencijā Par asociāciju brīvību un organizēšanās brīvību aizsardzību, pieņemt likumdošanas soļus, neievērojot minētajā konvencijā paredzētās garantijas, vai piemērot likumu, neievērojot šīs garantijas.

9. pants

Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz sociālo nodrošinājumu, ieskaitot sociālo apdrošināšanu.

10. pants

Šā pakta dalībvalstis atzīst, ka:

1. Jānodrošina iespējami plašāka aizsardzība un palīdzība ģimenei, kas ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, it sevišķi tās dibināšanas posmā un kamēr tās pienākums ir gādāt par nepatstāvīgajiem bērniem un viņu audzināšanu. Laulība jāslēdz brīvi piekritušu personu starpā.

2. Īpaša aizsardzība jānodrošina mātēm nepieciešamajā periodā pirms un pēc dzemdībām. Strādājošām mātēm šajā periodā piešķirams apmaksāts atvaļinājums vai atvaļinājums ar pietiekamu sociālās nodrošināšanas pabalstu izmaksu.

3. Īpaši aizsardzības un palīdzības pasākumi jāveic attiecībā uz visiem bērniem un pusaudžiem bez jebkādas diskriminācijas vecāku dēļ vai citām pazīmēm. Bērni un pusaudži jāpasargā no ekonomiskās un sociālās ekspluatācijas. Par viņa darba izmantošanu sfērā, kas kaitīga viņu tikumībai un veselībai vai apdraud dzīvību, vai var traucēt viņu normālu attīstību, likumā jāparedz sods. Turklāt valstīm jānosaka vecuma ierobežojums, kad algota bērnu darba izmantošana aizliegta, un likumā jāparedz sods par šādu izmantošanu.

11. pants

1. Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni. Tas ir nepieciešamais uzturs, apģērbs un mājoklis, un tiesības nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus. Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu, atzīstot, ka šai ziņā svarīga nozīme ir brīvprātīgai starptautiskajai sadarbībai.

2. Šā pakta dalībvalstīm, atzīstot katra cilvēka pamattiesību neciest badu, jāveic nepieciešamie pasākumi individuāli un starptautiskās sadarbības veidā, īstenojot konkrētas programmas, lai:

a) uzlabotu pārtikas produktu ražošanas, glabāšanas un sadales metodes, pilnīgi izmantojot zinātniskās un tehniskās zināšanas, popularizējot zināšanas par uztura principiem un pilnveidojot agrākās sistēmas vai izdarot to reformu tā, lai visefektīvāk apgūtu un izmantotu dabas resursus; un

b) sekmētu pasaules pārtikas krājumu taisnīgu sadali atbilstoši vajadzībām, ievērojot tiklab pārtikas produktus importējošo, kā arī tos eksportējošo valstu problēmas.

12. pants

1. Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni.

2. Pasākumos, kas šā pakta dalībvalstīm jāveic minēto tiesību pilnīgai realizēšanai, ietilpst pasākumi, kas nepieciešami, lai:

a) nodrošinātu nedzīvi dzimušo skaita un bērnu mirstības samazināšanos un bērnu veselīgu attīstību;

b) visu vides higiēnas un rūpniecības darba higiēnas aspektu uzlabošanos;

c) epidēmisko un endēmisko slimību, arodslimību un citu slimību profilaksi un ārstēšanu un to apkarošanu;

d) apstākļu radīšanu, kas nodrošinātu visiem medicīnisko palīdzību un medicīnisko kopšanu slimības gadījumā.

13. pants

1. Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz izglītību. Tās vienojas, ka izglītības mērķim jābūt pilnīgai cilvēka personības un tā cieņas apziņas attīstībai un tai jāstiprina cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšana. Tās tālāk vienojas, ka izglītībai jādod visiem iespēja būt pilnvērtīgiem brīvas sabiedrības dalībniekiem, jāsekmē visu nāciju un visu rasu, etnisko un reliģisko grupu savstarpēja saprašanās, iecietība un draudzība un jāveicina Apvienoto Nāciju Organizācijas darbs miera uzturēšanā.

2. Šā pakta dalībvalstis atzīst, ka, lai minēto tiesību pilnīgi īstenotu:

a) pamatskolas izglītībai ir jābūt visiem obligātai un bezmaksas;

b) visa veida vidējai izglītībai, to starpā tehniskai un vakara vidējai izglītībai, ir jābūt visiem pieejamai un sasniedzamai ar jebkuriem pieņemamiem līdzekļiem un it īpaši pakāpeniski ieviešot bezmaksas izglītību;

c) augstākai izglītībai jābūt vienādi pieejamai visiem atbilstoši katra spējām, ar visiem pieņemamiem līdzekļiem un it īpaši pakāpeniski ieviešot bezmaksas augstāko izglītību;

d) pēc iespējas jāsekmē vai jāintensificē elementārā izglītība tiem, kam nav pamatskolas izglītības vai kas nav beiguši pilnu pamatskolas izglītības kursu;

e) aktīvi jāattīsta visu pakāpju skolu tīkls, jāizveido atbilstoša stipendiju sistēma un pastāvīgi jāuzlabo pasniedzēju materiālie apstākļi.

3. Šā pakta dalībvalstis apņemas cienīt vecāku un attiecīgos gadījumos likumīgo aizbildņu brīvību izvēlēties saviem bērniem nevien valsts varas orgānu dibinātās skolas, bet arī citas skolas, kas atbilst tam izglītības prasību minimumam, kādu var noteikt vai apstiprināt valsts, un brīvību sekmēt savu bērnu reliģisko un tikumisko audzināšanu saskaņā ar savu pārliecību.

4. Nevienu šā panta daļu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai iejauktos atsevišķu personu un iestāžu brīvībā dibināt un vadīt mācību iestādes, ja tās konsekventi ievēro šā panta 1.punktā minētos principus un prasību, lai šādās mācību iestādēs saņemamā izglītība atbilstu tam prasību minimumam, ko var noteikt valsts.

14. pants

Ikviena šā pakta dalībvalsts, kas, kļūstot par pakta dalībnieci, nav varējusi ieviest savas metropoles teritorijā vai citās tās jurisdikcijā esošajās teritorijās obligātu bezmaksas pamatskolas izglītību, apņemas divu gadu laikā izstrādāt un pieņemt detalizētu pasākumu plānu, lai pakāpeniski ieviestu - pieņemamā laika posmā, kas jānorāda šajā plānā - vispārējās obligātās bezmaksas izglītības principu.

15. pants

1. Šā pakta dalībvalstis atzīst ikviena tiesības:

a) piedalīties kultūras dzīvē;

b) izmantot zinātnes progresa rezultātus un to praktiskas pielietošanas augļus;

c) baudīt morālo un materiālo interešu aizsardzību, kas saistītas ar jebkuriem zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, kuru autors ir šis cilvēks.

2. Pasākumos, kas šā pakta dalībvalstīm jāveic minēto tiesību pilnīgai īstenošanai, ietilpst zinātnes un kultūras sasniegumu aizsardzībai, attīstībai un izplatīšanai nepieciešamie pasākumi.

3. Šā pakta dalībvalstis apņemas cienīt brīvību, kas ir nepieciešama zinātniskajiem pētījumiem un radošajai darbībai.

4. Šā pakta dalībvalstis atzīst ieguvumus, kas izriet no starptautisko kontaktu sekmēšanas un attīstīšanas un zinātnes un kultūras jomā pastāvošās sadarbības.

IV DAĻA

16. pants

1. Šā pakta dalībvalstis saskaņā ar šo pakta daļu apņemas sniegt ziņojumus par pasākumiem, kurus tās veikušas, un progresu, kas gūts, lai panāktu šajā paktā atzīto tiesību ievērošanu.

2. a) Visi ziņojumi tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūta to eksemplārus izskatīt Ekonomiskajai un sociālajai padomei saskaņā ar šī pakta noteikumiem;

b) Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta specializētajām iestādēm šā pakta dalībvalstu, kuras ir arī šo specializēto iestāžu locekles, ziņojumu eksemplārus vai jebkādas attiecīgas ziņojumu daļas, ja šie ziņojumi vai to daļas saistītas ar jebkuriem jautājumiem, kas ir minēto iestāžu kompetencē saskaņā ar to konstitucionālajiem aktiem.

17. pants

1. Šā pakta dalībvalstis sniedz savus ziņojumus pa posmiem saskaņā ar programmu, kas Ekonomiskajai un sociālajai padomei, konsultējoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām specializētajām iestādēm, jānoteic viena gada laikā pēc šā pakta stāšanās spēkā.

2. Ziņojumos var norādīt faktorus un grūtības, kas ietekmē šajā paktā paredzēto pienākumu izpildes pakāpes.

3. Ja attiecīgās ziņas kāda šā pakta dalībvalsts agrāk jau sniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijai vai kādai specializētai iestādei, tad nav nepieciešams atkārtot šīs ziņas un vienīgi precīzi jānorāda, ka ziņas tādējādi ir sniegtas.

18. pants

Pildot savus pienākumus saskaņā ar ANO Statūtiem cilvēktiesību un pamatbrīvību sfērā, Ekonomiskā un sociālā padome var vienoties ar specializētajām iestādēm, lai šīs iestādes tai sniegtu ziņojumus par progresu, kas gūts, cenšoties panākt ar minēto iestāžu darbību saistīto šī pakta noteikumu ievērošanu. Šajos ziņojumos var izsmeļoši raksturot iestāžu kompetento struktūrvienību pieņemtos lēmumus un rekomendācijas šādai īstenošanai.

19. pants

Ekonomiskā un sociālā padome var nodot Cilvēktiesību komisijai izskatīšanai un vispārīgu rekomendāciju došanai vai attiecīgos gadījumos zināšanai ziņojumus cilvēktiesību jautājumos, ko valstis sniedz saskaņā ar 16. un 17.pantu, un ziņojumus cilvēktiesību jautājumos, ko specializētās iestādes sniedz saskaņā ar 18.pantu.

20. pants

Ieinteresētās šā pakta dalībvalstis un specializētās iestādes var iesniegt Ekonomiskajai un sociālajai padomei piezīmes par jebkuru vispārīgo rekomendāciju, kas iesniegta saskaņā ar 19.pantu, vai par norādi uz šādu vispārīgo rekomendāciju jebkurā Cilvēktiesību komisijas ziņojumā, vai par jebkuru dokumentu, uz ko tur ir norāde.

21. pants

Ekonomiskā un sociālā padome var laiku pa laikam sniegt Ģenerālajai Asamblejai ziņojumus par vispārīga rakstura rekomendācijām un to ziņu īsu izklāstu, kas tiek saņemtas no šā pakta dalībvalstīm un no specializētajām iestādēm par šajā paktā atzīto tiesību vispārējas ievērošanas nodrošināšanai veiktajiem pasākumiem un šajā jomā gūtajiem rezultātiem.

22. pants

Ekonomiskā un sociālā padome var pievērst citu Apvienoto Nāciju Organizācijas institūciju, to palīgstruktūru un ar tehniskās palīdzības sniegšanu nodarbināto specializēto iestāžu uzmanību jebkādiem jautājumiem, kas rodas sakarā ar šajā pakta daļā minētajiem ziņojumiem un ko ikviena no šīm institūcijām var izmantot, savas kompetences ietvaros pieņemot lēmumus par starptautisko pasākumu lietderīgumu, kuri varētu sekmēt šā pakta pakāpenisku efektīvu īstenošanu.

23. pants

Šā pakta dalībvalstis vienojas, ka starptautiskajos pasākumos, kas sekmē šajā paktā atzīto tiesību īstenošanu, ietilpst tādu līdzekļu piemērošana kā konvenciju noslēgšana, rekomendāciju pieņemšana, tehniskās palīdzības sniegšana un reģionālo tikšanos un tehnisko tikšanos rīkošana konsultēšanās nolūkā, kā arī pētījumi, ko organizē kopā ar ieinteresētajām valdībām.

24. pants

Nevienu šā pakta noteikumu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai traucētu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un specializēto iestāžu statūtu noteikumus, kuros paredzēti attiecīgi dažādu Apvienoto Nāciju Organizācijas institūciju un specializēto iestāžu pienākumi šajā paktā minētajos jautājumos.

25. pants

Nevienu šā pakta noteikumu nedrīkst interpretēt tādējādi, lai traucētu visu tautu dabiskās tiesības pilnīgi un brīvi baudīt un lietot savas dabas bagātības un resursus.

V DAĻA

26. pants

1. Šo paktu var parakstīt ikviena Apvienoto Nāciju Organizācijas vai jebkuras tās specializētās iestādes dalībvalsts, ikviena Starptautiskās tiesas statūta dalībvalsts un ikviena cita valsts, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja uzaicinājusi piedalīties šajā paktā.

2. Šis pakts jāratificē. Ratifikācijas raksti jānodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Šim paktam var pievienoties jebkura šā panta 1.punktā minētā valsts.

4. Valsts pievienojas paktam, nododot pievienošanās dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram glabāšanā.

5. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs par katra ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanu glabāšanā informē visas valstis, kas parakstījušas šo paktu vai pievienojušās tam.

27. pants

1. Šis pakts stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram nodots glabāšanā trīsdesmit piektais ratifikācijas raksts vai pievienošanās dokuments.

2. Katrā valstī, kas ratificē šo paktu vai pievienojas tam pēc trīsdesmit piektā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā, šis pakts stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad šī valsts nodevusi glabāšanā savu ratifikācijas rakstu vai pievienošanās dokumentu.

28. pants

Šā pakta noteikumi attiecas uz visām federatīvo valstu daļām bez jebkādiem ierobežojumiem vai izņēmumiem.

29. pants

1. Ikviena šā pakta dalībvalsts var ierosināt grozījumus un iesniegt tos Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs savukārt nosūta ierosinātos grozījumus šā pakta dalībvalstīm un lūdz paziņot, vai tās vēlas sasaukt dalībvalstu konferenci, lai izskatītu šos ierosinājumus un balsotu par tiem. Ja vismaz trešdaļa dalībvalstu izsakās par šādas konferences sasaukšanu, ģenerālsekretārs sasauc minēto konferenci Apvienoto Nāciju Organizācijas vadībā. Jebkurš grozījums, kuru pieņem vairākums dalībvalstu, kas piedalās šajā konferencē un balsošanā, jāiesniedz apstiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai.

2. Grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja un pieņēmušas vismaz divas trešdaļas šā pakta dalībvalstu saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām.

3. Pēc grozījumu stāšanās spēkā tie ir obligāti dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas. Pārējām dalībvalstīm ir obligāti šā pakta noteikumi un visi iepriekšējie grozījumi, ko tās pieņēmušas.

30. pants

Neatkarīgi no 26.panta 5.punktā paredzētajiem paziņojumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs informē visas tā paša panta 1.punktā minētās valstis par:

a) parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos saskaņā ar 26.pantu;

b) šā pakta spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 27.pantu un jebkura grozījuma spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 29.pantu.

31. pants

1. Šis pakts, kura angļu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču teksti ir vienlīdz autentiski, nododams glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Īenerālsekretārs nosūta šā pakta apliecinātus norakstus visām 26.pantā minētajām valstīm.