ANO Statūti

Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti

Mēs, Apvienoto Nāciju tautas,

pilnas apņēmības atbrīvot nākamās paaudzes no kara posta, kas divreiz mūsu dzīvē ir atnesis cilvēcei neizsakāmas bēdas, no jauna apstiprināt ticību cilvēka pamattiesībām, cilvēka cieņai un vērtībai, vīriešu un sieviešu līdztiesībai, lielo un mazo nāciju līdztiesībai, radīt apstākļus, kuros var tikt ievērots taisnīgums un cieņa pret pienākumiem, kas izriet no līgumiem un citiem starptautisko tiesību avotiem, sekmēt sociālo progresu un dzīves apstākļu uzlabošanos lielākas brīvības apstākļos un šo mērķu vārdā izrādīt iecietību un dzīvot kopā, mierā kā labiem kaimiņiem un apvienot mūsu spēkus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, nodrošināt principu akceptēšanu un metožu noteikšanu, lai bruņotie spēki netiktu lietoti citādi kā tikai kopējās interesēs, izmantot starptautisko aparātu visu tautu ekonomiskā un sociālā progresa sekmēšanai, nolēmām apvienot spēkus šo mērķu sasniegšanai.

Saskaņā ar to mūsu valstu valdības ar savu pārstāvju starpniecību, kas, uzrādot savas pienācīgas formas pilnvaras, sapulcējušies Sanfrancisko, piekrīt pieņemt šos Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un ar šo nodibina starptautisku organizāciju ar nosaukumu "Apvienotās Nācijas".

I NODAĻA

MĒRĶI UN PRINCIPI

1. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķi ir:

1. Uzturēt starptautisko mieru un drošību un šā mērķa labad veikt efektīvus kolektīvus pasākumus miera apdraudējuma nepieļaušanai un novēršanai, agresijas aktu vai citu miera pārkāpšanas gadījumu apspiešanai un mierīgiem līdzekļiem saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem noregulēt un atrisināt tādus starptautiskus strīdus un situācijas, kuras var novest pie miera izjaukšanas.

2. Attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai.

3. Īstenot starptautisko sadarbību starptautisko ekonomisko, sociālo, kultūras un humanitāro problēmu risināšanā un cilvēka tiesību un pamatbrīvību cieņas veicināšanā un attīstībā visiem bez rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirības.

4. Būt nāciju rīcības saskaņošanas centram šo kopējo mērķu sasniegšanā.

2. pants

Statūtu 1.pantā norādīto mērķu sasniegšanai Organizācija un tās Dalībvalstis rīkojas saskaņā ar šādiem principiem:

1. Organizācija ir balstīta uz visu tās Dalībvalstu suverēnās līdztiesības principa;

2. Visas Dalībvalstis pēc labākās sirdsapziņas pilda uzņemtos pienākumus, kuri noteikti šajos Statūtos, lai nodrošinātu tām visām kopumā tiesības un priekšrocības, kas izriet no piederības pie Organizācijas Dalībvalstīm;

3. Visas Dalībvalstis risina savus starptautiskos strīdus mierīgiem līdzekļiem tā, lai netiktu apdraudēts starptautiskais miers, drošība un taisnība;

4. Visas Dalībvalstis savās starptautiskajās attiecībās atturas no spēka draudiem vai tā lietošanas kā pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem;

5. Visas Dalībvalstis sniedz Organizācijai dažādu palīdzību visās darbībās, ko tā veic saskaņā ar šiem Statūtiem, un atturas no palīdzības sniegšanas jebkurai valstij, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija veic preventīva vai piespiedu rakstura darbības;

6. Organizācija nodrošina, lai valstis, kuras nav tās Dalībvalstis, rīkotos saskaņā ar šiem principiem, kā var izrādīties nepieciešams starptautiskā miera un drošības uzturēšanai;

7. Šie Statūti nekādā mērā nedod tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijai iejaukties lietās, kas pēc savas būtības ietilpst jebkuras valsts iekšējā kompetencē un neprasa no Apvienoto Nāciju Organizācijas Dalībvalstīm šīs lietas nodot izskatīšanai saskaņā ar šiem Statūtiem; tomēr šis princips neattiecas uz piespiedu līdzekļu lietošanu saskaņā ar VII nodaļu.

II NODAĻA

ORGANIZĀCIJAS DALĪBVALSTIS

3. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas sākotnējās Dalībvalstis ir valstis, kuras, piedaloties Starptautiskas Organizācijas veidošanas konferencē Sanfrancisko vai agrāk, parakstot 1942.gada 1.janvāra Apvienoto Nāciju deklarāciju, ir parakstījušas un ratificējušas šos Statūtus saskaņā ar 110.pantu.

4. pants

1. Dalībnieku uzņemšana Organizācijā ir atvērta visām citām miermīlīgām valstīm, kas uzņemsies šajos Statūtos noteiktos pienākumus un kas pēc Organizācijas viedokļa var un vēlas šos pienākumus pildīt.

2. Jebkuras šādas valsts uzņemšana organizācijas Dalībvalstu sastāvā notiek ar Ģenerālās Asamblejas lēmumu pēc Drošības Padomes rekomendācijas.

5. pants

Ja pret kādu Organizācijas Dalībvalsti Drošības Padome ir lietojusi preventīva un piespiedu rakstura līdzekļus, Ģenerālajai Asamblejai ir tiesības pēc Drošības Padomes rekomendācijas apturēt tai kā Organizācijas Dalībvalstij piederošo tiesību un privilēģiju īstenošanu. Šo tiesību un privilēģiju darbību var atjaunot Drošības Padome.

6. pants

Organizācijas Dalībvalsti, kura sistemātiski pārkāpj principus, kas noteikti šajos Statūtos, Ģenerālā Asambleja pēc Drošības Padomes rekomendācijas var izslēgt no Organizācijas.

III NODAĻA

INSTITŪCIJAS

7. pants

1. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenās institūcijas tiek izveidotas Ģenerālā Asambleja, Ekonomiskā un Sociālā Padome, Aizbildnības Padome, Starptautiskā Tiesa un Sekretariāts.

2. Papildinstitūcijas, kuras izrādīsies nepieciešamas, var tikt nodibinātas saskaņā ar šiem Statūtiem.

8. pants

Apvienoto Nāciju Organizācija nenosaka nekādus ierobežojumus attiecībā uz vīriešu un sieviešu tiesībām piedalīties jebkurā veidā un vienādiem nosacījumiem tās galvenajās un palīginstitūcijās.

IV NODAĻA

ĢENERĀLĀ ASAMBLEJA

Sastāvs

9. pants

1. Ģenerālā Asambleja sastāv no visām Organizācijas Dalībvalstīm.

2. Katrai Organizācijas Dalībvalstij Ģenerālajā Asamblejā ir ne vairāk kā pieci pārstāvji.

Funkcijas un pilnvaras

10. pants

Ģenerālā Asambleja ir pilnvarota apspriest jebkura rakstura jautājumus vai lietas šo Statūtu ietvaros, kā arī jebkuras institūcijas pilnvaras un funkcijas jebkurai institūcijai, kādas paredzētas šajos Statūtos, un, izņemot 12.pantā paredzēto, sniegt rekomendācijas Apvienoto Nāciju Organizācijas Dalībvalstīm vai Drošības Padomei, kā arī Organizācijas Dalībvalstīm un Drošības Padomei jebkuros tāda veida jautājumos vai lietās.

11. pants

1. Ģenerālā Asambleja tiek pilnvarota izskatīt sadarbības kopējos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, tajā skaitā principus, kas nosaka atbruņošanos un bruņošanās regulēšanu, un attiecībā uz šiem principiem sniegt rekomendācijas Organizācijas Dalībvalstīm vai Drošības Padomei, vai arī Organizācijas Dalībvalstīm un Drošības Padomei.

2. Ģenerālā Asambleja tiek pilnvarota apspriest jebkurus jautājumus, kas attiecas uz starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, ko tajā ierosinājusi jebkura Organizācijas Dalībvalsts vai Drošības Padome, vai valsts, kura nav Organizācijas Dalībvalsts, saskaņā ar 35.panta 2.punktu un, izņemot gadījumus, kas paredzēti 12.pantā, attiecībā uz jebkuru šādu jautājumu sniegt rekomendācijas ieinteresētajai valstij, valstīm vai Drošības Padomei, vai arī Drošības Padomei un ieinteresētajai valstij vai valstīm. Jebkuru šādu jautājumu, kad nepieciešams rīkoties, Ģenerālā Asambleja pirms vai pēc apspriešanas nodod Drošības Padomei.

3. Ģenerālā Asambleja var vērst Drošības Padomes uzmanību uz situācijām, kuras varētu apdraudēt starptautisko mieru un drošību.

4. Šai punktā izklāstītas Ģenerālās Asamblejas pilnvaras nedrīkst ierobežot 10.panta vispārējo jēgu.

12. pants

1. Kad Drošības Padome pilda ar šiem Statūtiem uzliktās funkcijas, kas attiecas uz kādu strīdu vai situāciju, Ģenerālā Asambleja nevar dot nekādas rekomendācijas par šo strīdu vai situāciju, ja vien Drošības Padome to nelūdz.

2. Ģenerālsekretārs ar Drošības Padomes piekrišanu informē Ģenerālo Asambleju katrā tās sesijā par visiem jautājumiem, kas attiecas uz starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un atrodas izskatīšanā Drošības Padomē, un tādā pašā veidā informē Ģenerālo Asambleju, bet, ja Ģenerālās Asamblejas sēde nenotiek, tad nekavējoties informē Organizācijas Dalībniekus, tiklīdz Drošības Padome ir beigusi šādu jautājumu izskatīšanu.

13. pants

1. Ģenerālā Asambleja organizē pētījumus un dod rekomendācijas ar šādiem mērķiem:

a) starptautiskās sadarbības sekmēšanai politiskajā jomā un starptautisko tiesību progresīvas attīstības un kodifikācijas veicināšanai;

b) starptautiskās sadarbības veicināšanai ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, izglītības, veselības aizsardzības jomā un cilvēktiesību un pamatbrīvību īstenošanas sekmēšanai visiem cilvēkiem bez rases, dzimuma, valodas un reliģiskās atšķirības.

2. Ģenerālās Asamblejas citi pienākumi, funkcijas un pilnvaras, kas attiecas uz 1.b punktā minētajiem jautājumiem, izklāstīti IX un X nodaļā.

14. pants

Ievērojot 12.panta noteikumus, Ģenerālā Asambleja ir pilnvarota sniegt rekomendācijas pieņemt pasākumus jebkuras situācijas mierīgai noregulēšanai neatkarīgi no tās izcelsmes, kas, pēc Asamblejas domām, varētu pārkāpt vispārējo labklājību vai draudzīgas attiecības starp nācijām, ieskaitot situācijas, kas radušās, pārkāpjot šo Statūtu noteikumus, kas nosaka Apvienoto Nāciju mērķus un principus.

15. pants

1. Ģenerālā Asambleja saņem un izskata Drošības Padomes ikgadējos un speciālos ziņojumus; šajos ziņojumos ir jāiekļauj pārskats par starptautiskā miera un drošības uzturēšanas pasākumiem, kurus Drošības Padome nolēmusi uzsākt vai ir uzsākusi.

2. Ģenerālā Asambleja saņem un izskata Organizācijas citu institūciju ziņojumus.

16. pants

Ģenerālā Asambleja attiecībā uz starptautisko aizbildnības sistēmu veic tādas funkcijas, kādas tai uzliktas, pamatojoties uz XII un XIII nodaļu, ieskaitot aizbildnības līgumu apstiprināšanu tām teritorijām, kas netiek pieskaitītas stratēģiskajām.

17. pants

1. Ģenerālā Asambleja izskata un apstiprina Organizācijas budžetu.

2. Organizācijas Dalībvalstis sedz savus izdevumus pēc sadalījuma, ko noteikusi Ģenerālā Asambleja.

3. Ģenerālā Asambleja izskata un apstiprina jebkurus finansu un budžeta nolīgumus ar specializētām iestādēm, kuras minētas 57.pantā, un pārbauda šādu specializēto iestāžu administratīvos budžetus ar mērķi sniegt rekomendācijas ieinteresētajām iestādēm.

Balsošana

18. pants

1. Katram Ģenerālās Asamblejas loceklim ir 1 balss.

2. Ģenerālās Asamblejas lēmumi svarīgos jautājumos tiek pieņemti ar divu trešdaļu klātesošo un balsošanā piedalījušos Asamblejas locekļu balsu vairākumu. Šie jautājumi ietver rekomendācijas par starptautisko mieru un drošību, Drošības Padomes nepastāvīgo locekļu vēlēšanas, Ekonomiskās un Sociālās Padomes locekļu vēlēšanas, Aizbildnības Padomes locekļu vēlēšanas saskaņā ar 86.panta 1.punktu, jaunu Apvienoto Nāciju Organizācijas Dalībvalstu uzņemšana, Organizācijas Dalībvalstu tiesību un privilēģiju apturēšana, aizbildnības sistēmas funkcionēšanas un budžeta jautājumi.

3. Lēmumi citos jautājumos, ieskaitot tādu papildu kategoriju jautājumu noteikšanu, kas jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu, tiek pieņemti ar vienkāršu klātesošo un balsošanā piedalījušos balsu vairākumu.

19. pants

Organizācijas Dalībvalsts, kurai ir naudas iemaksas parāds organizācijai, zaudē balsstiesības Ģenerālajā Asamblejā, ja parāda summa līdzinās vai pārsniedz iemaksas summu, kas pienākas no viņas par diviem iepriekšējiem gadiem. Ģenerālā Asambleja var atļaut tādai Organizācijas Dalībvalstij piedalīties balsošanā, ja atzīst, ka maksājuma termiņa nokavējums radies no tā neatkarīgu apstākļu dēļ.

Procedūra

20. pants

Ģenerālā Asambleja sanāk uz ikgadējām sesijām un speciālām sesijām, ja tās nepieciešamas. Speciālās sesijas sasauc Ģenerālsekretārs pēc Drošības Padomes vai Organizācijas Dalībvalstu vairākuma pieprasījuma.

21. pants

Ģenerālā Asambleja pati nosaka savas procedūras noteikumus. Katrā sesijā ievēl citu Priekšsēdētāju.

22. pants

Ģenerālā Asambleja tiek pilnvarota izveidot tādas palīginstitūcijas, kādas tā atzīst par nepieciešamām savu funkciju realizēšanai.

V NODAĻA

DROŠĪBAS PADOME

Sastāvs

23. pants

1. Drošības Padome sastāv no piecpadsmit Organizācijas Dalībvalstīm. Ķīnas Tautas Republika, Francija, Krievijas Federācija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis ir Drošības Padomes pastāvīgie locekļi. Ģenerālā Asambleja ievēl desmit citas Organizācijas Dalībvalstis par Drošības Padomes nepastāvīgiem locekļiem, pievēršot galveno uzmanību Organizācijas Dalībvalstu aktivitātēm starptautiskā miera un drošības uzturēšanā un Organizācijas citu mērķu sasniegšanā, kā arī taisnīgam ģeogrāfiskam sadalījumam.

2. Drošības Padomes nepastāvīgos locekļus ievēl uz 2 gadiem. Ievēlējot pirmos nepastāvīgos locekļus, pēc Drošības Padomes locekļu skaita pieauguma no vienpadsmit līdz piecpadsmit, divus no četriem papildu locekļiem ievēlē uz vienu gadu. No Drošības Padomes izstājies loceklis nevar tikt nekavējoties pārvēlēts.

3. Drošības Padomes katram loceklim ir viens pārstāvis.

Funkcijas un pilnvaras

24. pants

1. Lai nodrošinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ātru un efektīvu darbību, tās Dalībvalstis uzliek Drošības Padomei galveno atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un piekrīt, ka, pildot pienākumus, kas izriet no šīs atbildības, Drošības Padome darbojas viņu vārdā.

2. Pildot šos pienākumus, Drošības Padome rīkojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju mērķiem un principiem. Noteiktas pilnvaras, kas piešķirtas Drošības Padomei šo funkciju pildīšanai, izklāstītas VI, VII, VIII un XII nodaļā.

3. Drošības Padome iesniedz izskatīšanai Ģenerālajā Asamblejā ikgadējus ziņojumus un vajadzības gadījumā speciālus ziņojumus.

25. pants

Organizācijas Dalībvalstis piekrīt saskaņā ar šiem Statūtiem pakļauties Drošības Padomes lēmumiem un tos pildīt.

26. pants

Lai veicinātu starptautiskā miera un drošības saglabāšanu un nodrošināšanu ar vismazāko cilvēku un ekonomisko resursu iesaistīšanu bruņošanās lietā, Drošības Padome ar 47.pantā minētās Militārā Štāba Komitejas palīdzību izstrādā bruņojuma regulēšanas sistēmas plānus, ko izsniedz Organizācijas Dalībvalstīm.

Balsošana

27. pants

1. Katram Drošības Padomes loceklim ir viena balss.

2. Drošības Padomes lēmumi procedūras jautājumos ir uzskatāmi par pieņemtiem, ja par tiem ir nobalsojuši deviņi Padomes locekļi.

3. Drošības Padomes lēmumi visos citos jautājumos ir uzskatāmi par pieņemtiem, ja tie saņēmuši deviņas Padomes locekļu balsis, ieskaitot Padomes visu pastāvīgo locekļu piekrītošās balsis, pie kam pusei, kura piedalās strīdā, pieņemot lēmumu, ir jāatturas no balsošanas, kā noteikts VI nodaļā un 52.panta 3.punktā.

Procedūra

28. pants

1. Drošības Padome tiek organizēta tā, lai tā varētu funkcionēt nepārtraukti. Tādēļ katram Drošības Padomes loceklim vienmēr ir jābūt pārstāvētam Apvienoto Nāciju Organizācijas atrašanās vietā.

2. Drošības Padome sanāk uz periodiskām sēdēm, kurās katru locekli var pēc vēlēšanās pārstāvēt valdības loceklis vai arī ar jebkurš cits īpaši norīkots pārstāvis.

3. Drošības Padomes sēdes var notikt ne tikai Organizācijas atrašanās vietā, bet arī jebkurā citā vietā, kura, pēc Padomes domām, vairāk sekmē tās darbu.

29. pants

Drošības Padome var izveidot tādas palīginstitūcijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām savu funkciju veikšanai.

30. pants

Drošības Padome nosaka savu procedūras kārtību, ieskaitot sava priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību.

31. pants

Jebkura Organizācijas Dalībvalsts, kura nav Drošības Padomes locekle, bez balsstiesībām var piedalīties jebkura Drošības Padomei nodotā jautājuma apspriešanā visos tajos gadījumos, kad Drošības Padome uzskata, ka šī Organizācijas Dalībvalsts intereses ir aizskartas.

32. pants

Jebkura Organizācijas Dalībvalsts, kas nav Drošības Padomes locekle, vai jebkura valsts, kas nav Organizācijas Dalībvalstis, ja tā ir Drošības Padomē izskatāmā strīda puse, bez balsstiesībām tiek uzaicināta piedalīties apspriešanā, kas attiecas uz šo strīdu. Valstij, kura nav Organizācijas Dalībvalsts, Drošības Padome nosaka tādus nosacījumus, kādus tā uzskata par taisnīgiem.

VI NODAĻA

STRĪDU ATRISINĀŠANA MIERĪGĀ CEĻĀ

33. pants

1. Pusēm, kas ir iesaistītas jebkurā strīdā, kura turpināšanās varētu apdraudēt starptautisko mieru un drošību, pirmkārt ir jācenšas atrisināt strīdu sarunu, apsekošanas, starpniecības, samierināšanas, arbitrāžas vai iztiesāšanas ceļā, kā arī, vēršoties pie reģionālajām institūcijām vai nolīgumiem, ar jebkuriem citiem mierīgiem līdzekļiem pēc saviem ieskatiem.

2. Drošības Padome, kad tā uzskata par nepieciešamu, pieprasa no pusēm to strīda atrisināšanu ar šādu līdzekļu palīdzību.

34. pants

Drošības Padome tiek pilnvarota izmeklēt jebkuru strīdu vai jebkuru situāciju, kas var izraisīt starptautiskas domstarpības vai strīdu, lai noteiktu, vai šī strīda vai situācijas turpināšanās nevar apdraudēt starptautisko mieru un drošību.

35. pants

1. Jebkura Organizācijas Dalībvalsts var ziņot Drošības Padomei vai Ģenerālajai Asamblejai par jebkuru strīdu vai situāciju, kurai ir 34.pantā norādītais raksturs.

2. Valsts, kura nav Organizācijas Dalībvalsts, var ziņot Drošības Padomei vai Ģenerālajai Asamblejai par jebkuru strīdu, kurā tā ir puse, ja vien tā iepriekš uzņemas saistības noregulēt šo strīdu mierīgā ceļā, kā paredzēts šajos Statūtos.

3. Izskatot lietas, kas tai iesniegtas saskaņā ar šo pantu, Ģenerālā Asambleja ievēro 11. un 12.panta noteikumus.

36. pants

1. Drošības Padomei ir tiesības ieteikt attiecīgu noregulēšanas procedūru vai metodi jebkurā strīda stadijā un situācijā, kurai ir 33.pantā norādītais vai līdzīgs raksturs.

2. Drošības Padome ievēro šī strīda atrisināšanai visas procedūras, ko puses jau pieņēmušas.

3. Sniedzot rekomendācijas, pamatojoties uz šo pantu, Drošības Padome tāpat ievēro, ka juridiska rakstura strīdi, noteikti, ir jānodod Starptautiskajai Tiesai saskaņā ar Tiesas Statūtiem.

37. pants

1. Ja strīdu, kuram ir 33.pantā norādītais raksturs, iesaistītās puses neatrisina ar šajā pantā norādītajiem līdzekļiem, tās nodod to Drošības Padomei.

2. Ja Drošības Padome uzskata, ka šī strīda turpināšanās patiešām varētu apdraudēt starptautisko mieru un drošību, tā izlemj, vai rīkoties, pamatojoties uz 36.pantu, vai ieteikt tādus strīda atrisināšanas nosacījumus, kādus tā uzskata par piemērotiem.

38. pants

Nekaitējot 33. - 37.panta noteikumiem, Drošības Padomei ir tiesības sniegt pusēm rekomendācijas ar mērķi atrisināt šo strīdu mierīgā ceļā, ja visas strīdā iesaistītās puses to lūdz.

VII NODAĻA

DARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ MIERA APDRAUDĒŠANU,

MIERA PĀRKĀPUMIEM UN AGRESIJAS AKTIEM

39. pants

Drošības Padome nosaka jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību un sniedz rekomendācijas vai lemj par to, kādi pasākumi saskaņā ar 41. un 42.pantu jāveic starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai.

40. pants

Lai novērstu situācijas pasliktināšanos, Drošības Padome tiek pilnvarota pirms rekomendāciju sniegšanas vai pasākumu pieņemšanas 39.panta kārtībā pieprasīt no ieinteresētajām pusēm izpildīt tos pagaidu pasākumus, ko tā uzskatīs par nepieciešamiem vai vēlamiem. Tādi pagaidu pasākumi nedrīkst aizskart ieinteresēto pušu tiesības, pretenzijas vai stāvokli. Drošības Padome attiecīgi ņem vērā šo pagaidu pasākumu neizpildīšanu.

41. pants

Drošības Padome tiek pilnvarota izlemt, kādi pasākumi, kuri nav saistīti ar bruņota spēka lietošanu, jāpieņem tās lēmumu īstenošanai, un tā var prasīt no Organizācijas Dalībvalstīm šo pasākumu pielietošanu. Šie pasākumi var ietvert pilnīgu vai daļēju ekonomisko sakaru, dzelzceļa, jūras, gaisa, pasta, telegrāfa, radio vai citu sazināšanās līdzekļu pārtraukšanu, kā arī diplomātisko attiecību pārtraukšanu.

42. pants

Ja Drošības Padome uzskatīs, ka 41.pantā norādītie pasākumi var izrādīties vai jau ir izrādījušies nepietiekami, tai ir tiesības rīkoties ar gaisa, jūras un sauszemes spēku tādējādi, kā tā uzskatīs par nepieciešamu starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai. Šādas darbības var ietvert demonstrācijas, blokādi un Organizācijas Dalībvalstu gaisa, jūras vai sauszemes spēku citas operācijas.

43. pants

1. Visām Organizācijas Dalībvalstīm, lai sniegtu savu ieguldījumu starptautiskā miera un drošības uzturēšanā, pēc Drošības Padomes pieprasījuma un saskaņā ar īpašu nolīgumu vai nolīgumiem ir pienākums nodot tās rīcībā starptautiskā miera un drošības uzturēšanai bruņotos spēkus, sniegt palīdzību un nodrošināt attiecīgos apkalpošanas līdzekļus, ieskaitot šķērsošanas tiesības.

2. Tāds nolīgums vai nolīgumi nosaka karaspēku skaitlisko sastāvu un veidu, to gatavības pakāpi un kopējo izvietojumu, kā arī sniedzamo apkalpošanas līdzekļu un palīdzības raksturu.

3. Sarunas par nolīguma vai nolīgumu noslēgšanu notiek iespējami īsākā laikā pēc Drošības Padomes iniciatīvas. Tie tiek noslēgti starp Drošības Padomi un Organizācijas Dalībvalstīm vai starp Drošības Padomi un Organizācijas Dalībvalstu grupām, un parakstījušajai valstij tie jāratificē saskaņā ar tās konstitucionālo procedūru.

44. pants

Kad Drošības Padome ir nolēmusi lietot spēku, tad, pirms pieprasīt no Organizācijas Dalībvalsts, kura nav pārstāvēta Padomē, piešķirt bruņotos spēkus pienākumu pildīšanai, ko tā uzņēmusies saskaņā ar 43.pantu, Drošības Padome uzaicina šo Organizācijas Dalībvalsti, ja pēdējā to vēlas, piedalīties Drošības Padomes lēmumos par šīs Organizācijas Dalībvalsts bruņoto spēku kontingenta izmantošanu.

45. pants

Lai nodrošinātu Apvienoto Nāciju Organizācijai iespēju uzsākt neatliekamas militāras operācijas, Organizācijas Dalībvalstīm jātur nacionālo gaisa kara spēku kontingenti pilnīgas gatavības stāvoklī kopējām starptautiskām piespiedu darbībām. Šo kontingentu skaitlisko sastāvu, gatavības pakāpi un kopīgās darbības plānus nosaka Drošības Padome kopīgi ar Militāro Štāba Komiteju tajās robežās, kas noteiktas 43.pantā minētajā īpašajā nolīgumā vai nolīgumos.

46. pants

Bruņoto spēku izmantošanas plānus sastāda Drošības Padome ar Militārā Štāba Komitejas palīdzību.

47. pants

1. Militārā Štāba Komiteja tiek veidota, lai sniegtu padomus un palīdzību Drošības Padomei visos jautājumos, kas saistīti ar Drošības Padomes militārajām vajadzībām starptautiskā miera un drošības uzturēšanā un tās rīcībā nodotā karaspēka izmantošanu, komandēšanu, kā arī bruņojuma regulēšanu un iespējamo atbruņošanos.

2. Militārā Štāba Komiteja sastāv no Drošības Padomes pastāvīgo locekļu štābu priekšniekiem vai to pārstāvjiem. Jebkuru Organizācijas Dalībvalsti, kura nav pastāvīgi pārstāvēta Komitejā, tā uzaicina sadarboties, ja efektīva Komitejas pienākumu īstenošana prasa šīs Organizācijas Dalībvalsts līdzdalību Komitejas darbā.

3. Militārā Štāba Komiteja, atrazdamās Drošības Padomes pakļautībā, ir atbildīga par jebkuru Drošības Padomes rīcībā nodoto bruņoto spēku stratēģisko vadību. Jautājumi, kas attiecas uz tādu spēku komandēšanu, jāizstrādā vēlāk.

4. Ar Drošības Padomes atļauju un pēc konsultēšanās ar attiecīgām reģionālām organizācijām Militārā Štāba Komiteja var izveidot savas reģionālās apakškomitejas.

48. pants

1. Darbības, kas nepieciešamas Drošības Padomes lēmumu izpildei par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, veic Organizācijas Dalībvalstis vai dažas no tām, kā to nosaka Drošības Padome.

2. Tādus lēmumus Organizācijas Dalībvalstis pilda tieši, kā arī darbodamās attiecīgajās starptautiskajās institūcijās, kuru dalībvalstis tās ir.

49. pants

Organizācijas Dalībvalstīm ir jāapvienojas savstarpējas palīdzības sniegšanai, īstenojot pasākumus, par kuriem Drošības Padome ir pieņēmusi lēmumu.

50. pants

Ja Drošības Padome lieto preventīvus vai piespiedu līdzekļus pret kādu valsti, tad jebkura cita valsts, neatkarīgi, vai tā ir vai nav Organizācijas Dalībvalsts, kam radīsies īpašas ekonomiskas problēmas no minēto līdzekļu lietošanas, ir tiesīga konsultēties ar Drošības Padomi par šādu problēmu atrisināšanu.

51. pants

Šie statūti nekādā mērā neaizskar neatņemamās tiesības uz individuālo un kolektīvo pašaizsardzību, ja notiek bruņots uzbrukums Organizācijas Dalībvalstij, līdz tam laikam, kamēr Drošības Padome neveiks pasākumus, kas nepieciešami starptautiskā miera un drošības uzturēšanai. Par Organizācijas Dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, īstenojot šīs tiesības uz pašaizsardzību, nekavējoties jāpaziņo Drošības Padomei un tie nekādi nedrīkst skart Drošības Padomes pilnvaras un atbildību saskaņā ar šiem Statūtiem attiecībā uz tādu jebkurā laikā pieņemtu darbību, kādu tā uzskatīs par nepieciešamu starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai.

VIII NODAĻA

REĢIONĀLIE NOLĪGUMI

52. pants

1. Šie statūti nekādā mērā neliek šķēršļus tādu reģionālu nolīgumu vai institūciju pastāvēšanai, kas risina starptautiskā miera un drošības saglabāšanas jautājumus, kas nepieciešami reģionālajām darbībām, ar nosacījumu, ka šādi nolīgumi vai institūcijas un to darbība ir savienojama ar Organizācijas mērķiem un principiem.

2. Organizācijas Dalībvalstīm, kuras ir noslēgušas šādus nolīgumus vai iekļaujas šādās organizācijās, jāpieliek visas pūles vietējo strīdu atrisināšanai mierīgā ceļā ar reģionālo nolīgumu vai reģionālo institūciju palīdzību līdz šo strīdu nodošanai Drošības Padomei.

3. Drošības Padomei jāveicina vietējo strīdu atrisināšana mierīgā ceļā ar šādu reģionālo nolīgumu vai šādu reģionālo institūciju palīdzību pēc ieinteresēto valstu vai pašas iniciatīvas.

4. Šis pants nekādā mērā neskar 34. un 35.panta pielietošanu.

53. pants

1. Ja tas ir vajadzīgs, savu pilnvaru robežās Drošības Padome izmanto šādus reģionālos nolīgumus vai institūcijas piespiedu rakstura darbību īstenošanai. Tomēr reģionālās institūcijas nelieto nekādas piespiedu darbības, un tās netiek lietotas, pamatojoties uz reģionāliem nolīgumiem, bez Drošības Padomes pilnvarojuma, izņemot pasākumus, ko paredz 107.pants, pret jebkuru naidīgu valsti, kā noteikts šī panta 2.punktā, vai pasākumus, ko paredz reģionālie nolīgumi, kas vērsti pret agresīvās politikas atjaunošanu no jebkuras tādas valsts puses, līdz laikam, kamēr Organizācijai, pēc ieinteresēto valdību lūguma, var tikt uzlikta atbildība par turpmāku agresiju nepieļaušanu no tādas valsts puses.

2. Termins "naidīga valsts", kā tas lietots šī panta 1.punktā, attiecas uz jebkuru valsti, kura otrā pasaules kara laikā bija jebkuras šos Statūtus parakstījušas valsts ienaidnieks.

54. pants

Drošības Padomei vienmēr jābūt pilnīgi informētai par darbībām, ko reģionālās institūcijas lietojušas vai nodomājušas lietot vai kas iekļautas reģionālajos nolīgumos.

IX NODAĻA

STARPTAUTISKĀ EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ DARBĪBA

55. pants

Ar mērķi radīt nosacījumus stabilitātei un labklājībai, kas nepieciešama mierīgām un draudzīgām attiecībām starp nācijām un kas balstītos uz tautu līdztiesības un pašnoteikšanās principu cienīšanu, Apvienoto Nāciju Organizācija veicina:

a) dzīves līmeņa, pilnas iedzīvotāju nodarbinātības, ekonomiskā un sociālā progresa palielināšanu un attīstību;

b) starptautisko ekonomisko, sociālo, veselības aizsardzības un tamlīdzīgu problēmu risināšanu, starptautisko sadarbību kultūras un izglītības jomā;

c) cilvēka tiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu bez rases, dzimuma, valodas un ticības atšķirībām.

56. pants

Visas Organizācijas Dalībvalstis apņemas sadarbībā ar Organizāciju veikt kopīgas un patstāvīgas darbības 55.pantā norādīto mērķu sasniegšanai.

57. pants

1. Dažādas specializētas iestādes, kuras ir izveidotas uz starpvaldību vienošanās pamata un apveltītas ar plašu starptautisko un to dalībnieku aktos noteikto atbildību ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, izglītības, veselības aizsardzības un tamlīdzīgās jomās, saistīsies ar Organizāciju atbilstoši 63.panta noteikumiem.

2. Iestādes, kuras norādītajā veidā saistīsies ar Organizāciju, turpmākajos pantos tiek sauktas par "specializētajām iestādēm".

58. pants

Organizācija sniedz rekomendācijas specializēto iestāžu politikas un darbības saskaņošanai.

59. pants

Vajadzības gadījumā Organizācija izrāda iniciatīvu, lai ieinteresētās valstis uzsāktu sarunas par jebkādu jaunu specializēto iestāžu izveidošanu, kuras būs nepieciešamas 55.pantā norādīto mērķu īstenošanai.

60. pants

Par šai nodaļā norādīto Organizācijas funkciju izpildi ir atbildīga Ģenerālā Asambleja un Ģenerālās Asamblejas vadībā Ekonomiskā un Sociālā Padome, kurai šai nolūkā tiek piešķirtas X nodaļā minētās pilnvaras.

X NODAĻA

EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ PADOME

Sastāvs

61. pants

1. Ekonomiskā un Sociālā Padome sastāv no piecdesmit četrām Organizācijas Dalībvalstīm, kuras ievēl Ģenerālā Asambleja.

2. Katru gadu, ievērojot 3.punktā izklāstītos nosacījumus, tiek ievēlēti astoņpadsmit Ekonomiskās un Sociālās Padomes locekļi uz 3 gadiem. Padomes locekli, kurš izstājas, var pārvēlēt nekavējoties.

3. Pirmo vēlēšanu laikā pēc Ekonomiskās un Sociālās Padomes locekļu skaita palielināšanas no 27 līdz 54 papildus tiem locekļiem, kurus ievēl to 9 locekļu vietā, un kuru pilnvaru laiks izbeidzas tā gada beigās, tiek ievēlēti 27 papildu locekļi. Deviņiem no šādi ievēlētajiem 27 locekļiem pilnvaru laiks beidzas pirmā gada beigās, bet vēl 9 citiem locekļiem pilnvaru laiks beidzas otrā gada beigās saskaņā ar Ģenerālās Asamblejas lēmumiem.

4. Katram Ekonomiskās un Sociālās padomes loceklim ir viens pārstāvis.

Funkcijas un pilnvaras

62. pants

1. Ekonomiskā un Sociālā Padome ir pilnvarota veikt vai uzsākt pētījumus un sagatavot ziņojumus par starptautiskajiem jautājumiem ekonomikā, sociālo, kultūras, izglītības, veselības aizsardzības un tamlīdzīgu jautājumu jomā, kā arī jebkurā no šiem jautājumiem sniegt rekomendācijas Ģenerālajai Asamblejai, Organizācijas Dalībvalstīm un ieinteresētajām specializētajām iestādēm.

2. Padome var sniegt rekomendācijas ar mērķi veicināt cilvēktiesību un visu cilvēka pamatbrīvību cienīšanu un ievērošanu.

3. Padome ir pilnvarota sagatavot iesniegšanai Ģenerālajā Asamblejā konvenciju projektus par savā kompetencē ietilpstošajiem jautājumiem.

4. Saskaņā ar Organizācijas noteikumiem Padome ir pilnvarota sasaukt starptautiskas konferences par savā kompetencē ietilpstošajiem jautājumiem.

63. pants

1. Ekonomiskā un Sociālā Padome ir pilnvarota noslēgt vienošanos ar jebkuru no 57.pantā norādītajām iestādēm, paredzot nosacījumus, uz kuru pamata attiecīgā iestāde veidos attiecības ar Organizāciju. Tādas vienošanās apstiprina Ģenerālā Asambleja.

2. Padome tiek pilnvarota saskaņot specializēto iestāžu darbību, izmantojot konsultācijas un rekomendācijas šīm iestādēm, Ģenerālajai Asamblejai un Organizācijas Dalībvalstīm.

64. pants

1. Ekonomiskā un Sociālā Padome ir pilnvarota veikt nepieciešamos pasākumus, lai saņemtu no specializētajām iestādēm regulārus ziņojumus. Padome ir pilnvarota slēgt vienošanās ar Organizācijas Dalībvalstīm un specializētajām iestādēm, lai saņemtu no tām ziņojumus par to veiktajiem pasākumiem savu un Ģenerālās Asamblejas rekomendāciju izpildē tajos jautājumos, kas ietilpst tās kompetencē.

2. Ekonomiskā un Sociālā Padome ir pilnvarota ziņot Ģenerālajai Asamblejai par saviem novērojumiem šajos ziņojumos.

65. pants

Ekonomiskā un Sociālā Padome ir pilnvarota iesniegt Drošības Padomei informāciju un pēc pēdējās lūguma tai ir pienākums palīdzēt Drošības Padomei.

66. pants

1. Ekonomiskā un Sociālā Padome veic funkcijas, kas ietilpst tās kompetencē sakarā ar Ģenerālās Asamblejas rekomendāciju izpildi.

2. Ar Ģenerālās Asamblejas piekrišanu Padome tiek pilnvarota veikt uzdevumus pēc Organizācijas Dalībvalstu un specializēto iestāžu lūguma.

3. Padome izpilda arī tādas funkcijas, kas ir uzskaitītas citās šo Statūtu daļās vai kādas tai varētu būt uzlikusi Ģenerālā Asambleja.

Balsošana

67. pants

1. Katram Ekonomiskās un Sociālās Padomes loceklim ir viena balss.

2. Ekonomiskās un Sociālās Padomes lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo un balsošanā piedalījušos Padomes locekļu balsu vairākumu.

Procedūra

68. pants

Ekonomiskā un Sociālā Padome veido komisijas ekonomiskajā un sociālajā jomā, cilvēktiesību veicināšanai, kā arī citas komisijas, kuras varētu būt nepieciešamas tās funkciju izpildīšanai.

69. pants

Ekonomiskā un Sociālā Padome uzaicina jebkuru Organizācijas Dalībvalsti piedalīties bez balsstiesībām jebkura jautājuma apspriešanā, kas izraisījis īpašu šīs Organizācijas Dalībvalsts interesi.

70. pants

Ekonomiskā un Sociālā Padome ir pilnvarota rīkot pasākumus specializēto iestāžu pārstāvjiem bez balsstiesībām, lai apspriestu Padomē vai tās izveidotajās komisijās jautājumus, kā arī lai Padomes pārstāvji piedalītos jautājumu apspriešanā specializētajās iestādēs.

71. pants

Ekonomiskā un Sociālā Padome ir pilnvarota veikt nepieciešamos pasākumus, lai konsultētos ar nevaldību organizācijām, kuras būtu ieinteresētas viņu kompetencē ietilpstošajos jautājumos. Tādus pasākumus ar starptautiskajām organizācijām un nepieciešamības gadījumā ar nacionālajām organizācijām var noteikt pēc konsultēšanās ar ieinteresētajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Dalībniekiem.

72. pants

1. Ekonomiskā un Sociālā Padome pati nosaka savas procedūras noteikumus, arī sava Priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību.

2. Ekonomiskā un Sociālā Padome sēdes sasauc, kad nepieciešams, saskaņā ar noteikumiem, kuri nosaka sasaukšanas kārtību pēc Padomes locekļu vairākuma pieprasījuma.

XI NODAĻA

DEKLARĀCIJA PAR TERITORIJĀM, KURĀM NAV SAVAS PĀRVALDES

73. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Dalībvalstis, kuras ir atbildīgas vai uzņemas atbildību par to teritoriju pārvaldi, kuru tautas vēl nav sasniegušas pilnīgu pašpārvaldi, atzīst principu, ka šajās teritorijās dzīvojošo intereses ir primāras, un kā svētu pienākumu uzņemas saistības maksimāli veicināt šo teritoriju iedzīvotāju labklājību starptautiskās miera un drošības sistēmas ietvaros, kas noteikta šajos Statūtos ar šādu mērķi:

a) ievērojot nepieciešamo cieņu pret minēto tautu kultūru, viņu politisko, ekonomisko un sociālo progresu, nodrošināt progresu izglītības jomā, taisnīgu attieksmi pret viņiem un aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu;

b) attīstīt pašpārvaldi, attiecīgi ievērojot šo tautu politiskos centienus, palīdzēt tām brīvu politisku institūciju progresīvā attīstībā atbilstoši katras teritorijas un tās tautu specifiskajiem apstākļiem un to dažādajām attīstības pakāpēm;

c) nostiprināt starptautisko mieru un drošību;

d) veicināt konstruktīvu attīstību, sekmēt pētījumus un sadarboties savā starpā un, ja vajadzīgs, arī ar specializētām starptautiskajām organizācijām, šajā pantā izklāstīto sociālo, ekonomisko un zinātnisko mērķu praktiskai sasniegšanai;

e) ar ierobežojumu, kāds var būt nepieciešams drošības un konstitucionālās kārtības apsvērumu dēļ, regulāri sniegt Ģenerālsekretāram statistisko un cita speciāla rakstura informāciju, kas attiecas uz ekonomiskajiem, sociālajiem un izglītības apstākļiem teritorijās, par kurām viņi ir atbildīgi, izņemot tās teritorijas, uz kurām attiecas XII un XIII nodaļā aprakstītā darbība.

74. pants

Organizācijas Dalībvalstis tāpat vienojas, ka to politikai attiecībā uz teritorijām, uz kurām attiecas šīs nodaļas normu darbība, ne mazāk kā attiecībā pret to metropolēm, jābalstās, uz vispārējo labu kaimiņattiecību principa, pienācīgi ņemot vērā pārējās pasaules intereses un labklājību sociālajā, ekonomiskajā un tirdzniecības jomā.

XII NODAĻA

STARPTAUTISKĀ AIZBILDNIECĪBAS SISTĒMA

75. pants

Apvienoto Nāciju Organizācija savā vadībā izveido starptautisko aizbildnības sistēmu to teritoriju pārvaldīšanai un uzraudzībai, kuras var tajā iekļaut ar sekojošu individuālu nolīgumu palīdzību. Šīs teritorijas tālāk tiek sauktas "aizbildnībā esošās teritorijas".

76. pants

Aizbildnības sistēmas galvenie uzdevumi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem, kuri izklāstīti šo Statūtu 1.pantā, ir:

a) nostiprināt starptautisko mieru un drošību;

b) veicināt aizbildnībā esošo teritoriju iedzīvotāju politisko, ekonomisko un sociālo progresu, progresu izglītībā un pašpārvaldes vai neatkarības attīstībā atbilstoši katras teritorijas un tās tautu specifiskajiem apstākļiem, ņemot vērā šo tautu brīvu gribu, un kā paredzēts katra aizbildnības līguma noteikumos;

c) veicināt cilvēktiesību un visu pamatbrīvību cienīšanu bez rases, dzimuma, valodas un reliģijas atšķirībām un sekmēt pasaules tautu savstarpējās atkarības atzīšanu;

d) nodrošināt vienādu attieksmi pret Organizācijas Dalībniekiem un to pilsoņiem sociālajā, ekonomiskajā un tirdzniecības jomā, kā arī vienādu attieksmi pret tiem tiesvedībā, nekaitējot augstāk minēto uzdevumu sasniegšanai un ievērojot 80.panta noteikumus.

77. pants

1. Aizbildnības sistēma attiecas uz tādām zemāk minēto kategoriju teritorijām, kuras var tikt iekļautas šajā sistēmā ar aizbildnības nolīgumu:

a) teritorijas, kas pašlaik atrodas zem mandāta;

b) teritorijas, kas var būt atdalītas no ienaidnieka valstīm otrā pasaules kara rezultātā;

c) teritorijas, ko aizbildnības sistēmā apzināti iekļāvušas valstis, kuras atbild par to pārvaldi.

2. Jautājums, kuras no augstāk minēto kategoriju teritorijām jāiekļauj aizbildnības sistēmā un pēc kādiem noteikumiem tas jāveic, būs sekojošā nolīguma priekšmets.

78. pants

Aizbildnības sistēma neattiecas uz teritorijām, kuras kļuvušas par Organizācijas Dalībvalstīm un kuru savstarpējām attiecībām jābalstās uz suverēnās līdztiesības principa cienīšanu.

79. pants

Katras aizbildnības sistēmā iekļaujamās teritorijas aizbildnības noteikumi, arī visas izmaiņas un labojumi, tiek noteikti, ieinteresētajām pusēm tieši vienojoties, ieskaitot valstis-mandatārus tajā gadījumā, ja teritorija atrodas zem vienas Organizācijas Dalībvalsts mandāta, un tiek nostiprināti, kā paredzēts 83. un 85.pantā.

80. pants

1. Neko šajā nodaļā nedrīkst tulkot kā jebkāda veida un jebkādu tiesību izmaiņas jebkurā valstī, jebkurai tautai vai spēkā esošajos starptautiskajos līgumos, kuru dalībvalstis var būt arī Organizācijas Dalībvalstis, izņemot tajos gadījumos, kas var būt saskaņoti individuālos aizbildniecības līgumos, kuri noslēgti saskaņā ar 77., 79. un 81.pantu un kuri katru teritoriju iekļauj aizbildniecības sistēmā.

2. Šī panta 1.punktu nedrīkst interpretēt kā tādu, kurš dod pamatu aizkavēt vai atlikt pārrunas un līgumu noslēgšanu par mandāta un citu teritoriju iekļaušanu aizbildnības sistēmā, kā tas paredzēts 77.pantā.

81. pants

Aizbildnības līgumā katrā gadījumā jāiekļauj nosacījumi, pēc kuriem tiks pārvaldītas aizbildnībā atrodošās teritorijas, kā arī jānosaka tā vara, kas veiks aizbildnībā esošo teritoriju pārvaldi. Tādu varu, kas tālāk saukta "pārvaldes vara", var realizēt viena vai vairākas valstis, vai Apvienoto Nāciju Organizācija kā tāda.

82. pants

Jebkurā aizbildnības līgumā var noteikt stratēģisko rajonu vai rajonus, kas var aptvert daļu vai visu aizbildnībā esošo teritoriju, uz kuru attiecas nolīgums, nekaitējot nekādam īpašam nolīgumam vai nolīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz 43.pantu.

83. pants

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas funkcijas, kas attiecas uz stratēģiskajiem rajoniem, arī aizbildnības nolīgumu nosacījumu apstiprināšanu, grozīšanu vai labošanu, veic Drošības Padome.

2. 76.pantā izklāstītie galvenie mērķi attiecas uz visām stratēģiskā rajona tautām.

3. Saskaņā ar aizbildnības līguma nosacījumiem Drošības Padome, izvērtējot aizbildnības nolīgumu noteikumus un nekaitējot drošības prasībām, izmanto Aizbildnības Padomes palīdzību, lai veiktu tās ar aizbildnības sistēmu saistītās Apvienoto Nāciju Organizācijas funkcijas, kuras attiecas uz politiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem un izglītības jomas jautājumiem stratēģiskajos rajonos.

84. pants

Pārvaldes varas pienākums ir nodrošināt, lai aizbildnībā esošā teritorija pildītu savu lomu starptautiskā miera un drošības uzturēšanā. Ar šādu mērķi pārvaldes vara tiek pilnvarota izmantot aizbildnībā esošo teritoriju brīvprātīgos bruņotos spēkus, apkalpes līdzekļus un palīdzību, lai izpildītu pienākumus, kurus šajā sakarā pārvaldes vara uzņēmusies pret Drošības Padomi, kā arī vietējo aizsardzību un likuma un kārtības ievērošanu aizbildnībā esošo teritoriju robežās.

85. pants

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas funkcijas attiecībā uz visu to rajonu aizbildnības līgumiem, kas nepieder pie stratēģiskajiem, arī aizbildnības līgumu noteikumu apstiprināšanu, mainīšanu vai labošanu, veic Ģenerālā Asambleja.

2. Aizbildnības Padome, kas darbojas Ģenerālās Asamblejas vadībā, palīdz Ģenerālajai Asamblejai izpildīt šīs funkcijas.

XIII NODAĻA

AIZBILDNIECĪBAS PADOME

Sastāvs

86. pants

1. Aizbildnības Padome sastāv no šādām Apvienoto Nāciju Organizācijas Dalībvalstīm:

a) Dalībvalstīm, kuras pārvalda aizbildniecībā esošās teritorijas;

b) Dalībvalstīm, kuras nosauktas 23.pantā un kuras nepārvalda aizbildnībā esošās teritorijas;

c) tāda skaita citu Organizācijas Dalībvalstu, ko Ģenerālā Asambleja ievēlējusi uz trim gadiem, kāds var izrādīties nepieciešams, lai nodrošinātu Aizbildniecības Padomes locekļu kopējā skaita vienādu izlīdzināšanos starp tām Organizācijas Dalībvalstīm, kuras pārvalda aizbildnībā esošās teritorijas, un tām, kuras nepārvalda.

2. Katrs Aizbildnības Padomes loceklis ieceļ vienu īpaši kvalificētu personu, kura to pārstāvēs Aizbildnības Padomē.

Funkcijas un pilnvaras

87. pants

Ģenerālā Asambleja un tās pakļautībā esošā Aizbildnības Padome, pildot savas funkcijas, tiek pilnvarotas:

a) izskatīt pārvaldes varas iesniegtos pārskatus;

b) pieņemt petīcijas un izskatīt tās, konsultējoties ar pārvaldes varu;

c) rīkot periodiskus aizbildnībā esošo teritoriju apmeklējumus, saskaņojot to laiku ar pārvaldes varu;

d) uzsākt minētās un citas darbības saskaņā ar aizbildnības līguma nosacījumiem.

88. pants

Aizbildnības Padome izstrādā anketu par katras aizbildnībā esošās teritorijas iedzīvotāju politisko, ekonomisko un sociālo progresu, kā arī progresu izglītības jomā, bet katras Ģenerālās Asamblejas kompetencē ietilpstošās aizbildnībā esošās teritorijas pārvaldes vara sagatavo Ģenerālajai Asamblejai ikgadējus ziņojumus uz šīs anketas pamata.

Balsošana

89. pants

1. Katram Aizbildnības Padomes loceklim ir viena balss.

2. Aizbildniecības Padomes lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo un balsošanā piedalījušos padomes locekļu balsu vairākumu.

Procedūra

90. pants

1. Aizbildnības Padome pieņem savus procedūras noteikumus, ietverot tajos Priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību.

2. Aizbildnības Padomes sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības un atbilstoši procedūras noteikumiem, kuros jābūt paredzētai sēžu sasaukšanas kārtībai pēc Padomes locekļu vairākuma pieprasījuma.

91. pants

Aizbildnības Padome atbilstošās situācijās izmanto Ekonomiskās un Sociālās Padomes un specializēto iestāžu palīdzību jautājumos, kuros tās ir attiecīgi ieinteresētas.

XIV NODAĻA

STARPTAUTISKĀ TIESA

92. pants

Starptautiskā Tiesa ir Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenā tiesas institūcija. Tā darbojas atbilstoši pievienotajiem Statūtiem, kas ir veidoti uz Starptautiskās Justīcijas Pastāvīgās Palātas Statūtu pamata un ir šo Statūtu neatņemama sastāvdaļa.

93. pants

1. Visas Organizācijas Dalībvalstis ir Starptautiskās Tiesas Statūtu "ipso facto" dalībvalstis.

2.Valsts, kura nav Organizācijas Dalībvalsts, var kļūt par Starptautiskās Tiesas Statūtu dalībvalsti ar nosacījumiem, kurus katrā atsevišķā gadījumā pēc Drošības Padomes rekomendācijas nosaka Ģenerālā Asambleja.

94. pants

1. Katra Organizācijas Dalībvalsts apņemas pildīt Starptautiskās Tiesas lēmumu tajā lietā, kurā viņa ir puse.

2. Gadījumā, ja kāda no pusēm nepilda saistības, kas tai ir noteiktas ar Tiesas lēmumu, otra puse var griezties Drošības Padomē, kura var, ja atzīst par nepieciešamu, izstrādāt rekomendāciju vai izlemt par pasākumu veikšanu lēmuma izpildei.

95. pants

Šie Statūti nekādā mērā netraucē Organizācijas Dalībvalstīm uzdot izšķirt savas nesaskaņas citām tiesām saskaņā ar jau spēkā esošajiem nolīgumiem vai tādiem, kuri var tikt noslēgti nākotnē.

96. pants

1. Ģenerālā Asambleja vai Drošības Padome var pieprasīt no Starptautiskās Tiesas konsultējošus slēdzienus jebkurā juridiskā jautājumā.

2. Citas Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijas un specializētās organizācijas, kurām Ģenerālā Asambleja jebkurā laikā var to atļaut, var pieprasīt no Tiesas konsultatīvus slēdzienus juridiskajos jautājumos, kas iekļauti viņu darbības sfērā.

XV NODAĻA

SEKRETARIĀTS

97. pants

Sekretariāts sastāv no Ģenerālsekretāra un Organizācijai nepieciešamā personāla. Ģenerālsekretāru pēc Drošības Padomes rekomendācijas ieceļ ģenerālā Asambleja. Ģenerālsekretārs ir Organizācijas galvenā administratīvā persona.

98. pants

Ģenerālsekretārs šajā statusā darbojas visās Ģenerālās Asamblejas, Drošības Padomes, Ekonomiskās un Sociālās Padomes un Aizbildnības Padomes sēdēs un veic citas funkcijas, kādas viņam uzliek šīs institūcijas. Ģenerālsekretārs katru gadu iesniedz Ģenerālajai Asamblejai pārskatu par Organizācijas darbu.

99. pants

Ģenerālsekretāram ir tiesības ziņot Drošības Padomē par visiem tiem jautājumiem, kuri, pēc viņa domām, var apdraudēt starptautisko mieru un drošību.

100. pants

1. Ģenerālsekretāram un Sekretariāta personālam savu pienākumu pildīšanas laikā nav jāpieprasa vai jāsaņem norādījumi no jebkādas valdības vai varas, kas nepieder Organizācijai. Viņiem jātturas no jebkādām darbībām, kuras varētu ietekmēt viņu kā starptautisku, tikai Organizācijas priekšā atbildīgu amatpersonu stāvokli.

2. Katra Organizācijas Dalībvalsts apņemas cienīt Ģenerālsekretāra un Sekretariāta personāla pienākumu starptautisko raksturu un necensties viņus ietekmēt savu pienākumu pildīšanas laikā.

101. pants

1. Sekretariāta personālu ieceļ Ģenerālsekretārs saskaņā ar Ģenerālās Asamblejas izstrādātajiem noteikumiem.

2. Attiecīgs personāls tiek iedalīts pastāvīgam darbam Ekonomiskajā un Sociālajā Padomē, Aizbildnības Padomē un, ja nepieciešams, citās Organizācijas institūcijās. Šis personāls sastāda daļu no Sekretariāta.

3. Pieņemot darbā un nosakot darba noteikumus, galvenokārt jāņem vērā darbaspējas kompetence un apzinīgums. Uzmanība jāveltī arī personāla izvēlei, lai tiktu aptverta pēc iespējas plašāka ģeogrāfiskā teritorija.

XVI NODAĻA

JAUKTI NOTEIKUMI

102. pants