Deklarācija par sociālo progresu un attīstību (pasludināta 1969.gada 11.decembrī)

Deklarācija par sociālo progresu un attīstību

Pasludināta ar Ģenerālās Asamblejas 1969.gada 11.decembra rezolūciju 2542 (XXIV)

Ģenerālā Asambleja,

atceroties Apvienoto Nāciju Organizācijas locekļu apņemšanos saskaņā ar Statūtiem veikt kopējus un individuālus pasākumus, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, veicināt augstāku dzīves līmeņa standartu, pilnīgu nodarbinātību un apstākļus ekonomiskajam un sociālajam progresam un attīstībai,

vēlreiz apstiprinot savu ticību cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām un Statūtos pasludinātajiem miera, personas cieņas, vērtības un sociālā taisnīguma principiem,

atgādinot principus, kas ietverti Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā, Starptautiskajos paktos par cilvēka tiesībām, Bērna tiesību deklarācijā, Deklarācijā par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām, Starptautiskajā konvencijā par visu rasu diskriminācijas veidu izskaušanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par visu rasu diskriminācijas veidu izskaušanu, Deklarācijā par miera, tautu savstarpējās cieņas un saprašanās ideālu popularizēšanu jaunatnes vidū, Deklarācijā par sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijās,

paturot prātā sociālā progresa standartus, kas jau noteikti Starptautiskās darba organizācijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas, Pasaules Veselības organizācijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda un citu ieinteresēto organizāciju statūtos, konvencijās, ieteikumos un rezolūcijās,

būdama pārliecināta, ka cilvēks var sasniegt pilnīgu savu ilgu piepildījumu vienīgi taisnīgas sociālās kārtības apstākļos un ka tāpēc ir ļoti svarīgi visur paātrināt sociālo un ekonomisko progresu tādējādi veicinot mieru un solidaritāti,

būdama pārliecināta, ka miers un drošība, no vienas puses, un sociālais progress un attīstība no otras puses, ir cieši savstarpēji atkarīgi un ietekmē viens otru,

pārliecināta, ka sociālo attīstību var veicināt ar mierīgu līdzāspastāvēšanu, draudzīgām attiecībām un sadarbību starp valstīm ar dažādām sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām sistēmām,

uzsverot ekonomiskās un sociālās attīstības savstarpējo atkarību plašākā izaugsmes un pārmaiņu procesā, kā arī svarīgo nozīmi, kāda ir integrētas attīstības stratēģijai, kas visās stadijās pilnībā ievēro tās sociālos aspektus,

nožēlojot, ka, neraugoties uz valstu un starptautiskās sabiedrības pūliņiem, pasaules sociālajā situācijā nav panākts atbilstošs progress,

atzīstot, ka galvenā atbildība par jaunattīstības valstu attīstību gulstas uz pašām šīm valstīm, un atzīstot steidzamo nepieciešamību sašaurināt un gala rezultātā likvidēt plaisu, kas pastāv starp dzīves līmeņiem vairāk ekonomiski attīstītajās valstīs un jaunattīstības valstīs, un ka šajā sakarā Dalībvalstīm jābūt atbildīgām par tādas iekšējās un ārējās politikas piekopšanu, kuras mērķis ir veicināt sociālo attīstību visā pasaulē un it īpaši palīdzēt jaunattīstības valstīm paātrināt savu ekonomisko izaugsmi,

apzinoties steidzamo nepieciešamību veltīt darbībai miera un sociālā progresa labā tos resursus, kas tiek iztērēti bruņojumam un nelietderīgi izmantoti konfliktos un iznīcināšanā,

apzinoties ieguldījumu, ko zinātne un tehnoloģija var dot visas cilvēces kopīgo mērķu sasniegšanā,

ticot, ka visu valstu un starptautisko organizāciju galvenais uzdevums ir izskaust no sabiedrības dzīves visu ļaunumu un šķēršļus sociālā progresa ceļā, it īpaši tādus ļaunumus kā nevienlīdzība, ekspluatācija, karš, koloniālisms un rasisms,

vēloties veicināt visas cilvēces progresu šo mērķu virzienā un lai pārvarētu visus šķēršļus to īstenošanā,

svinīgi pasludina šo Deklarāciju par sociālo progresu un attīstību un aicina rīkoties gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, lai izmantotu to kā kopēju sociālās attīstības politikas bāzi.

I daļa

PRINCIPI

1. pants

Visām tautām un visiem cilvēkiem neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes, ģimenes vai sociālā stāvokļa vai politiskās vai citas pārliecības ir jābūt tiesībām dzīvot cieņā un brīvībā un baudīt sociālā progresa augļus, un viņu pienākums ir vairot tos no savas puses.

2. pants

Sociālajam progresam un attīstībai jābalstās uz respektu pret cilvēka cieņu un vērtību un jānodrošina cilvēka tiesību un sociālā taisnīguma veicināšana, kas pieprasa:

(a) nekavējošu un pilnīgu visu veidu nevienlīdzības, tautu un indivīdu ekspluatācijas, koloniālisma un rasisma, ieskaitot nacismu un aparteīdu, kā arī jebkuras citas politikas un ideoloģijas, kas ir pretēja Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem, izskaušanu;

(b) pilsoņu un politisko tiesību, kā arī ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību atzīšanu un efektīvu īstenošanu bez jebkādas diskriminācijas.

3. pants

Par galvenajiem sociālajā progresā un attīstībā uzskatāmi šādi priekšnoteikumi:

(a) nacionālā neatkarība, kas balstīta uz tautu pašnoteikšanās tiesībām;

(b) neiejaukšanās valstu iekšējās lietās princips;

(c) valstu suverenitātes un teritoriālās neaizskaramības respektēšana;

(d) pastāvīga katras nācijas suverenitāte pār tās dabas bagātībām un resursiem;

(e) katras valsts un, ciktāl tas uz tām attiecas, katras nācijas un tautas tiesības un atbildība brīvi nospraust savus sociālās attīstības mērķus, noteikt savas prioritātes un lemt atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem par līdzekļiem un paņēmieniem to sasniegšanai bez jebkādas iejaukšanās no ārienes;

(f) mierīga līdzāspastāvēšana, miers, draudzīgas attiecības un sadarbība starp valstīm neatkarīgi no atšķirībām to sociālajās, ekonomiskajās vai politiskajās sistēmās.

4. pants

Ģimene kā sabiedrības pamatvienība un dabiskā vide visu tās locekļu, it īpaši bērnu un jauniešu, izaugsmei un labklājībai ir jāatbalsta un jāaizsargā, lai tā varētu pilnībā uzņemties savu atbildību sabiedrības ietvaros. Vecākiem ir ekskluzīvas tiesības brīvi un atbildīgi noteikt savu bērnu skaitu un starplaikus to dzimšanā.

5. pants

Sociālais progress un attīstība prasa pilnībā izmantot cilvēciskos resursus, to skaitā, it īpaši:

(a) radošās iniciatīvas stimulēšanu apgaismotas sabiedriskās domas apstākļos;

(b) nacionālās un starptautiskās informācijas izplatīšanu, lai liktu indivīdiem apzināties pārmaiņas, kas notiek sabiedrībā kopumā;

(c) visu sabiedrības locekļu aktīvu līdzdalību gan individuāli, gan ar sabiedrisko organizāciju starpniecību attīstības kopīgo mērķu formulēšanā un sasniegšanā, pilnībā respektējot Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā ietvertās pamatbrīvības;

(d) vienlīdzīgu sociālās un ekonomiskās attīstības iespēju nodrošināšanu nabadzīgajiem vai uz trūkuma robežas nonākušajiem iedzīvotāju slāņiem, lai veidotu efektīvi integrētu sabiedrību.

6. pants

Sociālā attīstība prasa, lai ikvienam būtu nodrošinātas tiesības uz darbu un brīvu nodarbošanās izvēli.

Sociālais progress un attīstība prasa visu sabiedrības locekļu līdzdalību produktīvā un sociāli lietderīgā darbā un tādu zemes un ražošanas līdzekļu īpašuma formu iedibināšanu atbilstoši cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām, taisnīguma principiem un īpašuma sociālajai funkcijai, kuras izslēdz jebkādu cilvēka ekspluatāciju, garantē visiem vienādas tiesības uz īpašumu un rada apstākļus patiesai cilvēku vienlīdzībai.

7. pants

Straujam nacionālā ienākuma un bagātības pieaugumam un to taisnīgam sadalījumam visu sabiedrības locekļu starpā ir būtiska nozīme visā sociālajā progresā, un tāpēc tiem jābūt ikvienas valsts un Valdības darbības centrā.

Ir jāuzlabo jaunattīstības valstu stāvoklis starptautiskajā tirdzniecībā, ko var izdarīt, cita starpā, panākot labvēlīgus tirdzniecības noteikumus un taisnīgas un izdevīgas cenas, pēc kurām jaunattīstības valstis pārdod savu produkciju, lai tās varētu palielināt nacionālo ienākumu un virzīt uz priekšu sociālo attīstību.

8. pants

Katras Valdības galvenais uzdevums un augstākā atbildība ir garantēt savas tautas sociālo progresu un labklājību, plānot sociālās attīstības pasākumus plašu attīstības plānu ietvaros, stimulēt un koordinēt vai integrēt visus nacionālos pūliņus šī mērķa sasniegšanai un ieviest nepieciešamos grozījumus sociālajā struktūrā. Plānojot sociālās attīstības pasākumus, pienācīgi jāņem vērā jaunattīstības un attīstīto reģionu, kā arī pilsētu un lauku rajonu vajadzību dažādība katrā valstī.

9. pants

Sociālais progress un attīstība ir kopīgs starptautiskās sabiedrības rūpju objekts, kuram ar saskaņotu darbību starptautiskajā līmenī jāpapildina nacionālie centieni paaugstināt tautu dzīves līmeni.

Sociālais progress un ekonomiskā augšupeja prasa, lai tiktu atzīta visu nāciju kopīgā ieinteresētība pētīt, saglabāt, izmantot un ekspluatēt vienīgi miermīlīgos nolūkos un visas cilvēces interesēs saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos ietvertajiem mērķiem un principiem tādus vides reģionus kā kosmoss, jūras un okeāna dibens un zemes dzīles zem tā ārpus nacionālās jurisdikcijas robežām.

II. daļa

MĒRĶI

Sociālā progresa un attīstības uzdevums ir nepārtraukti paaugstināt visu sabiedrības locekļu materiālās un garīgās dzīves līmeni, respektējot cilvēka tiesības un pamatbrīvības un rīkojoties saskaņā ar tām, un sasniedzot šādus galvenos mērķus:

10. pants

(a) tiesību uz darbu un ikviena tiesību dibināt arodbiedrības un strādnieku asociācijas un kolektīvi slēgt darba līgumus garantēšanu visos līmeņos; pilnīgas produktīvas nodarbinātības veicināšanu, bezdarba un nepilnīgas nodarbinātības izskaušanu; taisnīgu un labvēlīgu darba apstākļu radīšanu visiem, arī veselības un darba drošības noteikumu uzlabošana; taisnīgas atlīdzības par darbu bez jebkādas diskriminācijas, kā arī pietiekoši augstas minimālās algas nodrošināšanu, lai garantētu pienācīgu dzīves līmeni; patērētāja aizsardzību;

(b) bada un nepietiekoša uztura izskaušanu un tiesību uz pienācīgu uzturu garantēšanu;

(c) nabadzības izskaušanu; nemitīgu dzīves līmeņa paaugstināšanās un pareizas un taisnīgas ienākumu sadales garantēšanu;

(d) visaugstāko veselības standartu sasniegšana un veselības aizsardzības nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem, ja iespējams, bez maksas;

(e) analfabētisma likvidēšanu un tiesību visiem uz kultūras pieejamību, tiesību uz bezmaksas obligāto pamatizglītību un bezmaksas izglītību nodrošināšanu visos līmeņos; nepārtrauktās izglītības vispārējā līmeņa paaugstināšanu;

(f) pajumtes un komunālo pakalpojumu visiem, it īpaši maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām un daudzbērnu ģimenēm, nodrošināšanu.

Sociālā progresa un attīstības uzdevums ir arī pakāpeniski sasniegt šādus galvenos mērķus:

11. pants

(a) visaptverošu sociālās nodrošināšanas programmu un sociālās labklājības dienestu nodrošināšanu; sociālās nodrošināšanas un apdrošināšanas programmu radīšanu un pilnveidošanu visiem, kuri slimības, darba nespējas vai vecuma dēļ īslaicīgi vai pastāvīgi nespēj nopelnīt iztiku, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni šādiem cilvēkiem, viņu ģimenēm un apgādājamajiem;

(b) mātes un bērna tiesību aizsargāšanu; rūpes par bērnu audzināšanu un veselību; pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu veselību un labklājību sievietēm, it īpaši strādājošajām mātēm grūtniecības un viņu bērnu mazgadības (agras bērnības) laikā, kā arī mātēm, kuru izpeļņa ir vienīgais ģimenes iztikas avots; pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumu un pabalstu piešķiršanu sievietēm, saglabājot viņām darbu un darba algu;

(c) bērnu, veco ļaužu un darba nespējīgo tiesību aizsargāšanu un viņu labklājības nodrošināšanu; fiziski vai garīgi mazspējīgo cilvēku aizsardzības nodrošināšanu;

(d) jaunatnes izglītošanu taisnīguma un miera, tautu savstarpējās cieņas un saprašanās ideālu garā un to popularizēšanas jaunatnes vidū veicināšanu; jaunatnes pilnvērtīgas līdzdalības nacionālās attīstības procesā veicināšanu;

(e) sociālās aizsardzības pasākumu nodrošināšanu un apstākļu likvidēšanu, kuri izraisa noziegumus un noziedzību, it īpaši nepilngadīgo noziedzību;

(f) garantēšanu, lai visi indivīdi bez jebkādas diskriminācijas apzinātos savas tiesības un pienākumus un saņemtu nepieciešamo palīdzību savu tiesību izmantošanā un nodrošināšanā.

Sociālajam progresam un attīstībai jābūt virzītiem uz to, lai sasniegtu šādus galvenos mērķus:

12. pants

(a) apstākļu radīšanu straujai un pastāvīgai sociālai un ekonomiskai attīstībai, it īpaši jaunattīstības valstīs; grozījumu izdarīšanu starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās; jaunas un efektīvas starptautiskās sadarbības metodes, kurās vienlīdzīgas iespējas būtu gan nāciju, gan tajās ietilpstošo indivīdu prerogatīva;

(b) visu veidu diskriminācijas un ekspluatācijas un jebkuras citas prakses un ideoloģijas, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paustajiem mērķiem un principiem, izskaušanu;

(c) visu ārvalstu ekonomiskās ekspluatācijas formu, it īpaši to, kuras praktizē ārvalstu monopoli izskaušanu, lai dotu iespēju ikvienas valsts tautai pilnībā baudīt savu nacionālo resursu labumus.

Sociālā progresa un attīstības uzdevums, visbeidzot, ir sasniegt šādus galvenos mērķus:

13. pants

(a) taisnīgu dalīšanos zinātnes un tehnikas sasniegumos starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm un zinātnes un tehnikas arvien plašāku izmantošanu sabiedrības sociālās attīstības labā;

(b) harmoniska līdzsvara radīšanu starp zinātnes, tehnikas un materiālo progresu un cilvēces panākumiem intelektuālajā, garīgajā, kā arī kultūras un morāles jomā;

(c) cilvēku apkārtējās vides aizsargāšanu un uzlabošanu.

III daļa

LĪDZEKĻI UN METODES

Pamatojoties uz šajā Deklarācijā izvirzītajiem principiem, sociālā progresa un attīstības mērķu sasniegšana prasa ar nacionāla un starptautiska mēroga darbību mobilizēt nepieciešamos resursus, pievēršot īpašu uzmanību tādiem līdzekļiem un metodēm kā:

14. pants

(a) sociālā progresa un attīstības plānošana kā līdzsvarotas vispārējās attīstības kompleksās sastāvdaļas plānošana;

(b) nacionālo sistēmu iedibināšana, kur nepieciešams, sociālās politikas un programmu izstrādāšanai un īstenošanai, un panākšanu, lai ieinteresētās valstis veicinātu plānveidīgu reģionālo attīstību, ievērojot reģionu atšķirīgos apstākļus un vajadzības, it īpaši to reģionu attīstību, kuri salīdzinājumā ar pārējo valsts daļu nav tik labvēlīgā situācijā vai ir vājāk attīstīti;

(c) fundamentālo un pielietojamo sociālo pētījumu veicināšana, it īpaši salīdzināmo starptautisko pētījumu, kas izmantojami sociālās attīstības programmu plānošanā un realizēšanā,

15. pants

(a) pasākumu pieņemšana, lai nodrošinātu pienācīgu visu sabiedrības elementu efektīvu līdzdalību ekonomiskās un sociālās attīstības nacionālo plānu un programmu sagatavošanā un īstenošanā;

(b) pasākumu pieņemšana, lai panāktu augošu iedzīvotāju iesaistīšanas tempu valsts ekonomiskajā, sociālajā, kultūras un politiskajā dzīvē ar nacionālās Valdības iestāžu, nevalstisku organizāciju, kooperatīvu, lauku apvienību, strādnieku un darba devēju organizāciju un sieviešu un jaunatnes organizāciju starpniecību, izmantojot tādas metodes kā sociālā un ekonomiskā progresa un kopienu attīstības nacionālie un reģionālie plāni, lai tādejādi panākt pilnībā integrētas nacionālās sabiedrības izveidošanos, paātrinātu sociālā mobiluma procesu un nostiprinātu demokrātisko sistēmu;

(c) sabiedriskās domas mobilizācija gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, lai atbalstītu sociālā progresa un attīstības principus un mērķus;

(d) sociālās informācijas izplatīšana gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, lai liktu cilvēkiem apzināties mainīgos apstākļus sabiedrībā kopumā un lai izglītotu patērētāju;

16. pants

(a) visu nacionālo resursu maksimāla mobilizācija un to racionāla un prasmīga izmantošana; produktīvu investīciju palielināšana un paātrināšana sociālajā sfērā, ekonomikā un nodarbinātībā; sabiedrības orientēšana uz attīstības procesu;

(b) progresīva nepieciešamo budžeta finansējumu un citu resursu palielināšana, kas vajadzīgi attīstības sociālo aspektu finansēšanai;

(c) nacionālā ienākuma taisnīgas sadales panākšana, izmantojot, inter alia, nodokļu sistēmu un Valdības izdevumus kā instrumentu ienākumu taisnīgai sadalīšanai un pārdalīšanai, lai veicinātu sociālo progresu;

(d) pasākumu veikšana, lai novērstu tādu kapitāla aizplūšanu no jaunattīstības valstīm, kas kaitētu to ekonomiskajai un sociālajai attīstībai,

17. pants

(a) pasākumu veikšana, lai paātrinātu industrializācijas procesu, it īpaši jaunattīstības valstīs, pienācīgi ievērojot tā sociālos aspektus visu iedzīvotāju interesēs; atbilstošu organizāciju un tiesisko ietvaru izveidošana, kas veicinātu nepārtrauktu un daudzpusīgu industriālā sektora augšupeju; pasākumu veikšana, lai pārvarētu negatīvās sociālās sekas, kuras varētu izraisīt pilsētu attīstība un industrializācija, ieskaitot automatizāciju; pienācīga līdzsvara saglabāšana starp lauku un pilsētu attīstību, un, īpaši, pasākumu veikšana, kuru mērķis ir nodrošināt veselīgākus dzīves apstākļus, it īpaši lielajos rūpniecības centros;

(b) integrēta plānošana, lai atrisinātu urbanizācijas un pilsētu attīstības problēmas;

(c) visaptveroši lauku apvidu attīstības projekti, lai paaugstinātu lauku iedzīvotāju dzīves līmeni un sekmētu tādas attiecības starp pilsētām un laukiem un iedzīvotāju sadalījumu, kas veicinātu līdzsvarotu nacionālo attīstību un sociālo progresu;

(d) pasākumi zemes izmantošanas sabiedrības interesēs pienācīgi uzraudzībai.

Sociālā progresa un attīstības mērķu sasniegšana vienlīdz prasa arī šādu līdzekļu un metožu izmantošanu:

18. pants

(a) attiecīgu likumdošanas, administratīvo un citu pasākumu veikšana, kas nodrošinātu ikvienam ne vien politiskās un pilsoņa tiesības, bet arī savu ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību īstenošanu pilnībā bez jebkādas diskriminācijas;

(b) uz demokrātiju balstītu sociālo un institucionālo reformu veicināšana un pārmaiņu motivācija, uz kurām pamatojas visu diskriminācijas un ekspluatācijas formu likvidēšana un kuras veicina straujus ekonomiskā un sociālā progresa tempus, ieskaitot zemes reformu, kurā īpašumu uz zemi un tās izmantošanu padarītu tādus, lai tie vislabāk kalpotu sociālā taisnīguma un ekonomiskās attīstības mērķiem;

(c) pasākumu veikšana, lai paplašinātu un dažādotu lauksaimniecības produkcijas ražošanu ar, inter alia, demokrātisku agrāro reformu īstenošanu, lai nodrošinātu pienācīgu un labi līdzsvarotu apgādi ar pārtiku, tās taisnīgu sadali visu iedzīvotāju vidū un uztura standartu uzlabošanu;

(d) pasākumu veikšana, lai ar Valdības līdzdalību ieviestu lētu dzīvokļu celtniecības programmas gan lauku apvidos, gan pilsētās;

(e) transporta un sakaru sistēmu attīstīšana un paplašināšana, it īpaši, jaunattīstības valstīs,

19. pants

(a) bezmaksas veselības aizsardzības pakalpojumu visiem iedzīvotājiem un visiem pieejamu profilaktisko un ārstniecisko iestāžu un sociālās nodrošināšanas medicīnas pakalpojumu nodrošināšana;

(b) likumdošanas pasākumu un administratīvo noteikumu pieņemšana un to ieviešana, lai īstenotu visaptverošas sociālās nodrošināšanas un sociālās labklājības dienestu programmas pastāvošo dienestu uzlabošanai un koordinācijai;

(c) pasākumu veikšana un sociālās labklājības pakalpojumu nodrošināšana viesstrādniekiem un viņu ģimenēm saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas 97. konvencijas un citu starptautisko dokumentu noteikumiem par viesstrādniekiem;

(d) attiecīgo pasākumu ieviešana fizisko vai garīgo invalīdu, it īpaši bērnu un jauniešu, rehabilitācijai, lai dotu viņiem iespēju vispilnīgāk būt derīgiem sabiedrības locekļiem, šajos pasākumos jāietver ārstēšanas nodrošināšana un tehnikas pielietošana, izglītība, profesionālā un sociālā orientācija, apmācība un atlasīta izvietošana, un cita nepieciešamā palīdzība, kā arī tādu sociālo apstākļu radīšana, kuros invalīdi netiek diskriminēti savu ierobežoto spēju dēļ,

20. pants

(a) pilnīgas demokrātiskas brīvības nodrošināšana arodbiedrībām; apvienošanās brīvība visiem strādniekiem, ieskaitot tiesības kolektīvi slēgt darba līgumus un streikot; tiesību dibināt citas darbaļaužu organizācijas atzīšana; arvien plašākas arodbiedrību līdzdalības nodrošināšana ekonomiskajā un sociālajā attīstībā; visu arodbiedrību biedru efektīva piedalīšanās to ekonomisko un sociālo jautājumu izlemšanā, kuri skar viņu intereses;

(b) strādnieku veselības un darba drošības apstākļu uzlabošana, veicot atbilstošus tehniskus un likumdošanas pasākumus un radot materiālos priekšnoteikumus šo pasākumu īstenošanai, ieskaitot darba laika ierobežošanu;

(c) atbilstošu pasākumu veikšana, lai veidotu harmoniskas attiecības starp administrāciju un strādniekiem rūpniecībā,

21. pants

(a) nacionāla personāla un kadru apmācība, ieskaitot administratīvo, izpildošo, profesionālo un tehnisko personālu, kas nepieciešams sociālajai attīstībai un vispārējiem attīstības plāniem un politikai;

(b) vispārējās arodizglītības un tehniskās izglītības pasākumu veikšana, kā arī apmācības un pārkvalificēšanas paplašināšana un uzlabošana, kam jābūt bez maksas visos līmeņos;

(c) vispārējā izglītības līmeņa paaugstināšana; nacionālo informācijas līdzekļu attīstīšana un paplašināšana un racionāla un pilnīga to izmantošana visu iedzīvotāju izglītošanas turpināšanai, lai mudinātu viņus piedalīties sociālās attīstības darbā; brīvā laika, it īpaši bērnu un pusaudžu, konstruktīva izmantošana;

(d) nacionālās un starptautiskās politikas un pasākumu izstrādāšana tādā līmenī, lai izvairītos no “smadzeņu aizplūšanas” un izvairītos no tās negatīvajām sekām,

22. pants

(a) politikas un pasākumu izstrādāšana, kuru mērķis ir nostiprināt ģimenes kā sabiedrības pamatvienības būtiskās funkcijas;

(b) iedzīvotāju programmu izstrādāšana un ieviešana pēc vajadzības nacionālās demogrāfiskās politikas ietvaros un kā sociālās nodrošināšanas medicīnisko pakalpojumu sastāvdaļu, ieskaitot izglītību, personālo apmācību un ģimeņu nodrošināšanu ar zināšanām un līdzekļiem, kas viņiem nepieciešami, lai realizētu savas tiesības brīvi un atbildīgi noteikt bērnu skaitu un to dzimšanas starplaikus;

(c) atbilstošu bērnu aprūpes iestāžu dibināšana bērnu un strādājošo vecāku interesēs.

Sociālā progresa un attīstības mērķu sasniegšana, visbeidzot, prasa izmantot šādus līdzekļus un metodes:

23. pants

(a) ekonomikas pieauguma tempu ātruma noteikšanu jaunattīstības valstīm Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības politikas ietvaros, kas būtu pietiekoši straujš, lai būtiski paātrinātu to attīstības tempus;

(b) plašākas palīdzības ar izdevīgākiem noteikumiem nodrošināšana; palīdzības apjomu mērķa ieviešanu, lai tā sasniegtu vismaz 1% no ekonomiski attīstīto valstu nacionālā kopprodukta tirgus cenās; aizdevumu noteikumu jaunattīstības valstīm vispārēju atvieglošanu ar zemām aizdevumu procentu likmēm un ilgiem atmaksāšanas termiņiem, kā arī nodrošināšanu, lai šādu aizdevumu piešķiršana stingri balstīs uz sociāli ekonomiskajiem kritērijiem bez jebkādiem politiskiem apsvērumiem;

(c) gan divpusēju, gan daudzpusēju tehniskās, finansiālās un materiālās palīdzības piešķiršanu vispilnīgākā iespējamā apmērā un ar labvēlīgiem noteikumiem, un starptautiskās palīdzības koordinācijas pilnveidošana, lai sasniegtu nacionālās attīstības plānu sociālos mērķus;

(d) tehniskās, finansiālās un materiālās palīdzības un labvēlīgu noteikumu nodrošināšanu jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu šīm valstīm tieši izmantot savus nacionālos resursus un dabas bagātības, lai tādējādi dotu iespēju šo valstu tautām gūt maksimālu labumu no saviem nacionālajiem resursiem;

(e) starptautiskās tirdzniecības paplašināšanu, balstoties uz vienlīdzības un nediskriminācijas principiem, jaunattīstības valstu pozīciju uzlabošanu starptautiskajā tirdzniecībā ar taisnīgu tirdzniecības noteikumu palīdzību, vispārēju neekvivalentu un nediskriminējošu priekšrocību sistēmu jaunattīstības valstu eksportam uz attīstītajām valstīm, vispārēju un visaptverošu preču nolīgumu noslēgšana un īstenošanu, un panākšanu, lai starptautiskās institūcijas finansētu saprātīga apjoma rezerves krājumu veidošanos,

24. pants

(a) starptautiskās sadarbības intensificēšanu, lai tādējādi nodrošinātu starptautisko informācijas, zināšanu un pieredzes apmaiņu sociālā progresa un attīstības jautājumos;

(b) pēc iespējas plašākas tehniskās, zinātniskās un kultūras sadarbības izvēršanu un savstarpēju pieredzes, kuru uzkrājušas valstis ar dažādām ekonomiskajām un sociālajām sistēmām un dažādu attīstības līmeni, izmantošanu, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un stingru nācijas suverenitātes ievērošanu un respektēšanu;

(c) zinātnes un tehnoloģijas aizvien plašāku izmantošanu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai; pasākumus tehnoloģijas, ieskaitot know-how (prasmju, zināšanu)un patentu, nodošanai un apmaiņai ar jaunattīstības valstīm,

25. pants

(a) tiesisko un administratīvo pasākumu noteikšanu, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku apkārtējo vidi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī;

(b) tādu vides reģionu resursu kā kosmoss, jūras un okeāna dibens un zemes dzīles zem tā izmantošanu un ekspluatēšanu saskaņā ar atbilstošiem starptautiskiem režīmiem, kuri atrodas ārpus nacionālās jurisdikcijas robežām, lai papildinātu nacionālos resursus, kas pieejami ekonomiskā un sociālā progresa un attīstības panākšanai katrā valstī neatkarīgi no tās ģeogrāfiskā stāvokļa, īpaši uzmanību pievēršot jaunattīstības valstu interesēm un vajadzībām,

26. pants

gan sociāla, gan ekonomiska rakstura zaudējumu kompensēšanu, kas radīti agresijas vai teritorijas prettiesiskas okupācijas rezultātā, ieskaitot restitūciju un reparācijas,

27. pants

(a) vispārējas un pilnīgas atbruņošanās panākšanu un pakāpeniski atbrīvojušos resursu novirzīšanu izmantošanai ekonomiskajam un sociālajam progresam un cilvēku labklājībai visur, un, it īpaši - jaunattīstības valstu labā;

(b) pasākumu veikšanu, kas veicina atbruņošanos, ieskaitot, inter alia, kodolieroču izmēģinājumu pilnīgu aizliegšanu, ķīmisko un bakterioloģisko (bioloģisko) ieroču izstrādes, ražošanas un uzkrāšanas aizliegšanu un okeānu un iekšējo ūdeņu piesārņošanas ar kodolatkritumiem novēršanu.