Joprojām lielākā daļa Latvijas bāriņtiesu nav pietiekami zinošas par bērnu bez pavadības tiesībām un to nodrošināšanu

 

Eiropas Savienības karogs

Eiropas Savienība

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

Projektu  “Efektīva novērošanas un izraidīšanas procesa realizēšana (1.posms)” (Nr. TSB/PMIF/2018/1) līdzfinansē Eiropas Savienība

 

Lai arī Latvija nav piedzīvojusi tādu imigrācijas krīzi un migrantu pieplūdumu kā citas Eiropas valstis, tomēr arī Latvijā nelegāli ieceļo un tiek aizturēti trešo valstu pilsoņi, tai skaitā bērni bez pavadības[1].  No brīža, kad tiek konstatēta nelegāli ieceļojuša bērna bez pavadības atrašanās Latvijas teritorijā, Latvija uzņemas pilnu atbildību par šī bērna tiesību ievērošanu. Latvijai ir jānoskaidro ne tikai bērna identitāte, bet arī jāpārliecinās, vai bērns nav cilvēku tirdzniecības upuris un vai viņa atgriešana mītnes zemē neradīs draudus bērna dzīvībai un attīstībai.

Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju[2] laika posmā no 2017. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam Latvijā aizturēti 33 bērni bez pavadības.

Nelegāli ieceļojušo bērnu tiesību nodrošināšanā būtiska loma ir bāriņtiesām, jo bāriņtiesas funkcija ir sniegt atbalstu un palīdzību bērnam bez pavadības, pārstāvēt viņu un nodrošināt bērna labākās intereses un vajadzības. Arī izraidīšanas procedūras laikā nepilngadīgu bērnu bez pavadības personiskajās un mantiskajās attiecībās pārstāv bāriņtiesa, un tiesībsargs ir novērojis pozitīvu tendenci, ka bāriņtiesas arvien aktīvāk iesaistās izraidāmo bērnu interešu pārstāvēšanā un piedalās arī faktiskās izraidīšanas procesā.

Tieši tādēļ loti svarīgi ir, lai bāriņtiesas būtu zinošas un tām būtu pieejami nepieciešamie resursi šo bērnu tiesību nodrošināšanā. Tāpat būtiski ir, lai visām izraidīšanas procesā iesaistītajām institūcijām ir skaidri zināma sava loma un uzdevumi bērna tiesību nodrošināšanā, lai izvairītos no dažādiem pārpratumiem, kas var novest pie izraidāmā bērna tiesību pārkāpumiem.  

Tiesībsargs  2019. gada jūnijā veica visu Latvijas bāriņtiesu aptauju, lai apzinātu bāriņtiesu zināšanas un pieredzi izraidāmo  bērnu tiesību un interešu pārstāvēšanā, kā arī veica sarunas ar Valsts robežsardzes pārstāvjiem par tās pieredzi nepilngadīgo bez pavadības tiesību un interešu ievērošanā.

Kopumā tiesībsargs saņēma atbildes no 103 bāriņtiesām. Apkopojot bāriņtiesu sniegto informāciju, secināms, ka laika posmā no 2018. gada līdz 2019. gada maijam tikai 4 bāriņtiesas (Rīgas, Ropažu, Daugavpils pilsētas un Viļakas novada bāriņtiesas) bija iesaistītas bērna bez pavadības interešu nodrošināšanā. 

Savukārt vairums bāriņtiesu savas darbības laikā ne reizi nav pārstāvējušas bērna bez pavadības intereses. Līdz ar to šo bāriņtiesu zināšanas par nelegāli ieceļojušo bērnu tiesību nodrošināšanu var uzskatīt par teorētiskām.

Jāņem vērā, ka bērnu bez pavadības sākotnēji pārstāv tā bāriņtiesa, kuras darbības  teritorijā tiek konstatēta vai aizturēta nepilngadīgā persona. Lai arī visbiežāk aizturēšana notiek pierobežā, tomēr nav izslēgts, ka bērns bez pavadības var tikt aizturēts jebkurā no Latvijas novadiem, līdz ar to visām bāriņtiesām ir jābūt praktiskām zināšanām par bērnu bez pavadības interešu nodrošināšanu. 

 

Apkopojot bāriņtiesu sniegtās atbildes, secināms, ka nepieciešams:

 

  1. Atrisināt jautājumu saistībā ar bāriņtiesas sasniedzamības nodrošināšanu jebkurā diennakts laikā un bāriņtiesas darbinieku darba apmaksu ārpus darba laika un brīvdienās, jo nepilngadīgie bez pavadības bieži tiek aizturēti brīvdienās un nakts stundās.
  2. Atrisināt jautājumu par tulku nodrošināšanu bāriņtiesām vai finansējuma piešķiršanu bāriņtiesām tulku pakalpojumu apmaksai, pretējā gadījumā bāriņtiesas nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas un komunicēt ar bērnu.
  3. Gandrīz visas[3] aptaujātās bāriņtiesas norāda, ka tām ir nepieciešamas apmācības  par nepilngadīgo bez pavadības tiesībām un to nodrošināšanu.  Tāpat, bāriņtiesu ieskatā,  ir nepieciešamas apmācības par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu.

 

Arī Valsts robežsardzes darbinieki sniedza informāciju, ka būtu nepieciešams stiprināt Valsts robežsargu praktiskās zināšanas nepilngadīgo bez pavadības tiesību nodrošināšanā.

Ņemot vērā iegūto informāciju, Tiesībsarga biroja ekspertu grupa šobrīd strādā pie apmācību programmas izstrādes, kas būs paredzēta gan bāriņtiesu darbinieku, gan Valsts robežsargu apmācībām par nepilngadīgo bez pavadības tiesību nodrošināšanu izraidīšanas procesā, kā arī par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru efektīvu atpazīšanu. Apmācību mērķis ir stiprināt bāriņtiesu un Valsts robežsardzes zināšanas bērnu tiesību nodrošināšanā.

Tiesībsarga ieskatā būtiski ir ne tikai pilnveidot speciālistu zināšanas nepilngadīgo bez pavadības tiesību aizsardzības jomā, bet arī izveidot efektīvu sadarbības modeli un kompetenču sadali starp visām institūcijām, kuras iesaistītas nepilngadīgo bez pavadības tiesību un interešu nodrošināšanā,  lai maksimāli nodrošinātu un ievērotu starptautiskās saistības, ko Latvija ir uzņēmusies bērnu tiesību aizsardzības jomā.

 

Pielikumā pievienots pārskats par konstatētajiem trūkumiem, kas saistīti ar bērnu bez pavadības tiesību nodrošināšanu izraidīšanas procedūrā, kā arī tiesībsarga vēstule ar jautājumiem bāriņtiesām.

 

Tiesībsarga birojs piedalās projektā “Efektīva novērošanas un izraidīšanas procesa realizēšana (1.posms)” (Nr. TSB/PMIF/2018/1). Projekta ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta nepilngadīgo bērnu, kuri ceļo bez pavadības, tiesību aizsardzībai un cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas procedūru pilnveidošanai izraidīšanas procesā.

 

[1] Saskaņā ar Patvēruma likumu nepilngadīga persona bez pavadības ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem, un ieradies vai palicis Latvijas Republikā bez tādas personas pavadības, kura ir par viņu atbildīga saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ģimenes tiesību jomā, (tēvs, māte, aizbildnis).

[2] Valsts robežsardzes 22.07.2019. vēstule Nr. 23.1-1.2/226

[3] Izņemot Rojas novada, Nīcas novada un Rucavas novada bāriņtiesas

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL