Kampaņa "Te varēja būt darbs"

Vai Jūs svešiniekam par sevi stāstāt lieku?

Un ko rakstāt savā CV un motivācijas vēstulē?

Kādu informāciju un cik daudz norādīt CV?

Vai tur ievietot fotogrāfiju?

Un kā ar informāciju par ģimenes stāvokli un hobijiem?

Tiesībsargs un Apeirons aicina: nestāsti citiem par sevi lieku.

Desmit reizes pārdomā, vai tiešām darba devējam ir svarīgi redzēt Tavā CV ziņas par vecumu, ģimenes stāvokli, invaliditāti un citu lieku informāciju.

Darba meklētāji neapzināti mēdz norādīt par sevi informāciju, kas varētu tikt izmantota kā diskriminējošs apstāklis pret darbinieku. Piemēram, dzīves gājumā (CV) norādot ģimenes stāvokli, bērnu skaitu vai informāciju par veselību.

Prakse rāda, ka CV bieži pieļautas kļūdas ir dīvainu un pārprotamu e-pasta adrešu (piemēram, laasmy87@, iceberg_twice@, olariu@, koffi@, beillija@, ivulis11@, geo-liena@, chrystalegg@, ieviiiina@, linrom2008@), hobiju (piemēram, NLP vai knipelēšana) norādīšana un fotogrāfiju ievietošana, kas izgrieztas no ģimenes kopbildes vai ballītes bildes, kā arī iepazīšanās mērķiem domātu pavedinošu fotogrāfiju pievienošana.

Lai parādītu liekās informācijas bezjēdzību, izveidoti 4 videoklipi, kuros apspēlētas CV bieži pieļautas kļūdas, kas var veicināt diskriminējošu attieksmi no darba devēja puses.

Sabiedrības izglītošanas kampaņai izstrādāti arī audio klipi un plakāti (skat. zemāk pielikumā).

TNS Latvia 2011.gada nogalē veiktais pētījums „Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē Latvijā” uzrāda, ka absolūtais vairākums darba ņēmēju Latvijā uzskata, ka potenciālajam darba devējam (tiekoties darba intervijās / pārrunās u.c.) būtu jāsniedz informācija par savu izglītību (93%), iepriekšējo darba pieredzi, darba stāžu u.c. (92%), kā arī valodas zināšanām un citām papildus prasmēm (92%). Tāpat arī vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir jānorāda savs vecums (71%) un dzimums (70%). Nedaudz vairāk kā 2/5 darba ņēmēju Latvijā uzskata, ka potenciālajam darba devējam būtu jābūt informētam par amata kandidāta veselības stāvokli un invaliditāti (65%), kā arī iepriekšējo sodāmību (59%).

Pētījuma pilns teksts skatāms arī šeit.

Kas ir diskriminācija?

Atšķirīga attieksme ne vienmēr ir diskriminācija. Diskriminācija ir nepamatota, atšķirīga attieksme kādas aizliegtas pazīmes dēļ: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija. Diskriminācijas aizliegums attiecas gan uz attiecībām starp valsti un privātpersonu, gan uz privāttiesiskajām attiecībām.

Darba likums nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Ja ir aizdomas, ka darbinieks vai potenciālais darbinieks ir saskāries ar tiešu vai netiešu diskrimināciju, tad pierādījums par diskriminācijas neesamību gulstas uz darba devēju, nevis darbinieku vai darba meklētāju.

Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto sodu no simts līdz piecsimts latiem par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu uzliek Valsts darba inspekcija.

Saskaņā ar likumu tiesībsargam ir pienākums sekmēt vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu un diskriminācijas novēršanu.

Kā tiesībsargs var palīdzēt diskriminācijas gadījumā?

Viena no tiesībsarga funkcijām ir sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu. Tiesībsargs izskata gan normatīvo aktu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam, gan individuālus tiesību aizskāruma gadījumus.

Lai tiesībsargs varētu ierosināt pārbaudes lietu un panākt mierizlīgumu vai sniegt atzinumu, personai ir jāiesniedz rakstveida iesniegums tiesībsargam, kur norādīts uz apstākļiem, kas liecina par iespējamu diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu. Tiesībsargs izvērtē personas iesniegumu, dokumentu kopijas, liecinieku liecības un gadījumā, ja sniegtā informācija ir pietiekama, ierosina pārbaudes lietu. Pārbaudes lietas ietvaros pierādīšanas pienākums tiek pārnests uz darba devēju un darba devējam ir pienākums pierādīt, ka šajā gadījumā nav noticis diskriminācijas aizlieguma pārkāpums. Ja darba devējs šādus pierādījumus iesniegt nevar, uzskatāms, ka ir noticis diskriminācijas aizlieguma pārkāpums. Tiesībsarga likuma 13.panta 10.punkts paredz tiesībsarga tiesības, pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

Par kampaņu „Te varēja būt darbs”

2012.gada 9.-22.jūlijā Tiesībsarga birojs un Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu kopīgi organizē sabiedrības izglītošanas kampaņu „Te varēja būt darbs”. Kampaņas informatīvie atbalstītāji ir VSIA "Latvijas Radio", VSIA „Latvijas Televīzija”, AS „Pasažieru vilciens” un Nodarbinātības valsts aģentūra.

Sabiedrības izglītošanas kampaņas mērķis ir novērst diskrimināciju darba vietās, pievēršot darba meklētāju uzmanību informācijai, kas tiek norādīta CV un motivācijas vēstulēs. Nereti darba meklētājs savā CV vai motivācijas vēstulē norāda ne ar darba pienākumu veikšanu saistītu informāciju, tādejādi pakļaujot sevi diskriminācijas riskam (piemēram, pievieno divdomīgi uztveramu fotogrāfiju, norāda dīvainu e-pastu, izpauž privātās dzīves informāciju utt.).

Kampaņas vēstījums tiek veidots tā, lai parādītu, ko domājis CV vai motivācijas vēstules autors, no vienas puses, un kā to uztvēris potenciālais darba devējs, no otras puses. Kampaņas vēstījumu nodod ar īsu asprātīgu video un audio klipiņu palīdzību, izvietojot tos Latvijas radio, Latvijas televīzijā, Tiesībsarga biroja un Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” mājaslapās un sociālo tīklu profilos un citur. Informācija vienlaikus izplata arī ar vides reklāmu sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā, Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē un plakātiem valsts Nodarbinātības valsts aģentūrā un tās reģionālajās filiālēs, kā arī Latvijas dzelzceļa stacijās. Līdztekus jau pieminētajām aktivitātēm tiesībsargs un „Apeirona” pārstāvji veic skaidrojošo un izglītojošo darbu, ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību skaidrojot, kam pievērst uzmanību CV un motivācijas vēstulē, meklējot darbu.

Kampaņas norises laiks ir 2012.gada 9.-22. jūlijs, jo jūlijā darba meklējumu jautājums kļūst aktuāls vidusskolu un augstskolu absolventiem.

Sabiedrības izglītošanas kampaņas „Te varēja būt darbs” atklāšanā 2012.gada 9.jūlijā piedalījās tiesībsargs Juris Jansons, Invalīdu un viņu draugu apvienības valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Frīdriha Eberta fonda Baltijas valstīs vadītājs Alfred Pfaller, Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra „TNS Latvia” klientu vadītāja Revita Logina, SIA „I-Work Latvia” pārstāve Ilze Boitmane un Nodarbinātības valsts aģentūras Jūrmalas filiāles ESF projekta "Kompleksi atbalsta pasākumi" karjeras konsultante Saulcerīte Briede.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL