Tiesībsardze aicina Saeimas Cilvēktiesību komisiju pārskatīt regulējumu, kas ļauj skolām sākt mācības pārāk agri

Mācību stundu un konsultāciju skolā sākšana pirms plkst. 8.00 ir pretrunā bērna tiesībām un labākajām interesēm. Trešdien, 12.novembrī, tiesībsardze Karina Palkova Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā aicināja pārskatīt normatīvo regulējumu, lai visās skolās tiktu noteikts vienots, bērna vajadzībām atbilstošs mācību dienas sākuma laiks.

Tiesībsardze norādīja, ka šobrīd valstī nav vienota regulējuma par mācību sākuma laiku, tāpēc skolām ir rīcības brīvība, ko daudzas izmanto, ieviešot t.s. “0. stundas” vai konsultācijas jau pirms plkst. 8.00. Tas, tiesībsardzes ieskatā, rada risku bērna fiziskajai un emocionālajai veselībai, un neatbilst Satversmes 110. pantā un ANO Bērnu tiesību konvencijā nostiprinātajam principam par bērna labāko interešu ievērošanu.

“Agrie rīti bērniem nozīmē hronisku nogurumu, grūtības koncentrēties, trauksmi un pasliktinātu mācīšanās spēju. Tas nav jautājums par skolas grafiku, bet gan par cilvēktiesībām. Miegs nav iegriba, tas tieši ietekmē bērna veselību un arī spēju apgūt mācību stundas saturu,” uzsvēra Palkova.

Valdība aprīlī informēja Tiesībsarga biroju,  ka tās ieskatā nav nepieciešams normatīvajā regulējumā noteikt konkrētu mācību stundu sākuma laiku, un jautājums atstājams izlemšanai izglītības iestādes ziņā, kā arī izstrādājot attiecīgas vadlīnijas vai rekomendācijas.

Jāatzīmē, ka 2025./2026. mācību gads joprojām nav nesis vēlamās izmaiņas un ir skolas, kurās skolēniem mācības vai konsultācijas sākas pat pirms plkst. 8.00. Par to liecina interneta aptaujā skolēnu vecāku paustais. Piemēram, ka pirmā stunda sākas plkst. 8:00, bet skolas iekšējie kārtības noteikumi paredz, ka skolā jāierodas līdz plkst. 7.50, attiecīgi bērni skolā ierodas plkst. 7.30-7.40. Ir skolas kurās divas reizes nedēļā plkst.7.40 notiek dažāda veida nodarbības, piemēram, matemātika un dabaszinības.

Iepriekš Tiesībsarga biroja 2024. gadā veiktajā aptaujā, kurā saņēma 3684 atbildes no skolēnu vecākiem, daži norādīja, ka agrie rīti negatīvi ietekmē pusaudžu pašsajūtu un spēju mācīties, jo “lielākā daļa bērnu klasē ir hroniski neizgulējušies agro stundu dēļ”. Vecāki arī norādīja, ka agrām stundām nevajadzētu būt sarežģītam un ka nevajadzētu tajās likt rakstīt kontroldarbus, jo bērni tam vēl nav gatavi.

Tiesībsardze lūdz valdību sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt skaidru regulējumu, kas:

• nosaka minimālo mācību sākuma laiku, ne agrāk par plkst. 8.00,
• paredz pamatskolām un vidusskolām atšķirīgus sākuma laikus (attiecīgi plkst. 8.30 un 9.00),
• nepieļauj konsultācijas un fakultatīvās nodarbības pirms šī laika.

Komisijā tiesībsardze uzsvēra, ka valsts pienākums ir nodrošināt bērnam vidi, kas neveicina nogurumu un neapdraud veselību. Šī pieeja saskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, kur tiesa vairākkārt norādījusi, ka valstīm ir pozitīvs pienākums nodrošināt apstākļus cilvēka cieņas un veselības aizsardzībai.

“Bērna cilvēktiesības nav teorija, tās ir praktiskas un saistītas ar ikdienas dzīvi. Ja bērnam jāceļas sešos vai piecos no rīta, lai paspētu uz mācību stundu plkst. 7.40, mēs kā sabiedrība darām kaut ko nepareizi,” norādīja Palkova.

Par tiesībsarga iepriekš izteiktajām rekomendācijām lasiet: https://www.tiesibsargs.lv/news/pilnvertigs-miegs-nav-iegriba-bet-nepieciesamiba-macibu-stundam-nav-jasakas-agrak-par-astoniem-rita/