News

Tiesībsargs atbalsta iniciatīvu jauniešiem līdz 18 gadu vecumam dekriminalizēt narkotisko vielu lietošanu, jo šobrīd likuma paredzētais kriminālsods nerisina pašu problēmu – nemazina atkarību izraisošu vielu lietošanas tieksmi un neārstē atkarību, gluži pretēji – var atturēt no vēršanās pēc palīdzības.

Tiesībsargs ir saņēmis kāda Latvijā dzīvojoša bērna mammas jautājumu par to, vai ārstam ar bērnu ir jārunā svešvalodā vai arī ārstniecības iestādei ir pienākums nodrošināt tulku, ja bērns nerunā valsts valodā. Īsā atbilde: bērnam ir tiesības saņemt informāciju par savu veselību saprotamā formā atbilstoši vecumam un briedumam, bet ārstam nav pienākuma runāt svešvalodā.

Tiesībsargs rosina par seksuālo uzmākšanos noteikt gan administratīvo, gan kriminālatbildību atkarībā no seksuālās uzmākšanās veida nopietnības, tostarp, vērtējot cietušā atkarību no varmākas.

Tiesībsarga izpētē par cilvēktiesību ievērošanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanā iezīmējas visai satraucoša prakse attiecībā uz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu. Izpēte atklāja trūkumus ne tikai normatīvajos aktos, bet arī tiesvedības pielāgošanā, zināšanu un izpratnes trūkumā par cilvēku ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām, kā arī komunikācijā ar viņiem.

Jau pavisam drīz – 2024. gada 25. jūlijā – stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1760 par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Direktīva paredz lielākajiem uzņēmumiem obligātu prasību īstenot rūpības pienākumu attiecībā uz cilvēktiesībām un vidi.

Ierīkojot saules paneļu parkus, kuru potenciālā jauda ievērojami pārsniedz vienas mājsaimniecības vajadzības un kuru aizņemamā teritorija uzskatāmi maina ierasto lauku ainavu, ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība. Tiesībsargs aicina Klimata un enerģētikas ministriju sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju[1] līdz šī gada 20. decembrim izsvērt atbilstošākos risinājumus. Piemēram, sagatavot vadlīnijas pašvaldībām vai grozīt normatīvos aktus.

Jaunākā tiesībsarga pasūtījumā gatavotā aptauja liecina, ka mazāk kā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir aprūpes atvaļinājums, turklāt vien retais pēdējā gada laikā to ir izmantojis.