Vairāk par spīdzināšanas un cietsirdīgas apiešanās aizliegumu

Latvijas Republikas Satversmes 95. pants
ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 5. pants
ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 7. , 10. pants
ANO 1957. gada Ieslodzīto režīma minimālie Standartnoteikumi
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants

Starptautiskie un nacionālie normatīvie akti aizliedz cietsirdīgu izturēšanos un spīdzināšanu. Minētajam aizliegumam ir absolūts raksturs, t.i., nav pieļaujami izņēmumi un atkāpes. Reālajā dzīvē ar šo normu piemērošanu vislielākā saskarsme ir slēgta tipa iestādēs, kur personai ir ierobežotas tiesības aizstāvēt sevi.

Pastāv dažāda veida necilvēcīga izturēšanās, kas tiek vērtēta ņemot vērā izpildes veidu un metodes; soda dabu un kontekstu; iepriekšējo nodomu un sistemātisko organizēšanu; vecumu; ilgumu; ietekmi uz veselību; veselības stāvokli tajā laikā; soda sabiedrisko nozīmi; vai valsts iestādēm bija citas iespējas un drošības nolūkos piemēroto līdzekļu nepieciešamību un proporcionalitāti.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka cietsirdīga apiešanās, sodīšana vai pazemošana ir rīcība, kas pat ja nenodara reālus miesas bojājumus, ir saistīta ar intensīvu vai regulāru fizisko vai garīgo ciešanu radīšanu personai. Minētā rīcība upuros izraisa baiļu, pazemojuma un mazvērtības sajūtu, kas spēj tos pazemot, kā arī iespējams lauzt to fizisko un morālo pretestību. Līdzīgu atzinumu ir sniegusi arī ANO Cilvēktiesību komiteja – tas, kā aizliegtā apiešanās vai sods tiek klasificēts, ir atkarīgs no apiešanās rakstura, mērķa un smaguma pakāpes. Turklāt ikviena no minētajām izturēšanās pakāpēm ietver ne tikai fiziskas, bet arī garīgas ciešanas.