Kas ir tiesībsargs?
Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kura rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu. Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.
Tiesībsarga likums stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, izveidojot tiesībsarga institūciju. Par pirmo tiesībsargu 2007. gada 1. martā Latvijas Republikas Saeima ievēlēja Romānu Apsīti. Otrais tiesībsargs Juris Jansons amatā bija no 2011. gada 3. marta līdz 2025. gada 19. jūnijam (Saeima Juri Jansonu tiesībsarga amatā atkārtoti ievēlēja 2016. un 2021. gadā). Kopš 2025. gada 19. jūnija tiesībsarga pienākumus, funkcijas un uzdevumus saskaņā ar Tiesībsarga likuma 16. panta trešo daļu veic tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Pirms tiesībsarga institūcijas izveides Latvijā darbojās Valsts cilvēktiesību birojs, un Tiesībsarga birojs ir šīs sākotnējās Latvijas cilvēktiesību aizsardzības institūcijas tiesību un saistību pārņēmējs.
Citās valstīs tiesībsargu visbiežāk sauc par ombudu. Igaunijas tiesībsargu sauc par tieslietu kancleru, bet Lietuvas tiesībsargs ir Seima kontrolieris.
Ko dara tiesībsargs?
Sabiedrība tiesībsargam ir uzdevusi aizsargāt cilvēktiesības, novērst diskrimināciju un sekmēt valsts varas tiesisku, lietderīgu un labas pārvaldības principam atbilstošu īstenošanu.
Tiesībsarga likums tiesībsargam nosaka šādas funkcijas:
- veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;
- sekmēt vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu un diskriminācijas novēršanu;
- izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;
- atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumos un veicināt šo trūkumu novēršanu;
- sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, šo tiesību aizsardzības mehānismiem un tiesībsarga darbu.
