Tiesiskuma ziņojums. Kāda ir situācija Latvijā?
Tiesiskums garantē demokrātiju un pilsoņu tiesības un brīvības, tā ir viena no Eiropas Savienības (ES) pamatvērtībām.[1] Lai arī katrā dalībvalstī ir nacionālie likumi, tiem ir jādarbojas saskaņā ar ES prasībām, lai kopīgi vairotu demokrātisko valstu intereses un indivīda tiesības tajā.
Jau sesto gadu Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkls (ENNHRI) aicina dalīborganizācijas vēstīt par savā valstī esošo situāciju, pievēršot uzmanību dažādiem cilvēktiesību aspektiem. Ziņojums ir iespēja ieraudzīt Latviju kopsakarībā ar citām ES valstīm, novērtēt, kur mūsu valstij izdodas īstenot labo praksi un kur nepieciešami uzlabojumi. Tā vienlaikus ir arī Tiesībsarga biroja iespēja parādīt, ko tieši iestāde ir darījusi, lai spēcinātu cilvēktiesības Latvijā.
Šeit izceltas dažas no ziņojumā aprakstītajām jomām, plašāk par tām un citām tiesiskuma šķautnēm varat lasīt pilnajā ziņojumā.
Kā būtisku vērts izcelt faktu, ka no 2025. gada 6. marta Tiesībsarga likumā ir ierakstītas arī Nacionālā preventīvā mehānisma (NPM) funkcijas. Lai arī jau vairākus gadus realitātē Tiesībsarga birojs šīs funkcijas veica, ierakstot tās Tiesībsarga likumā, tās tiek spēcinātas, neļaujot nevienam apšaubīt to nepieciešamību. Vienlaikus preventīvs darbs ar cilvēktiesību uzraudzību kļūst par tiesībsarga pienākumu. Ziņojumā minēts, ka darbs pie NPM ieviešanas un stiprināšanas norisinājies arī citās valstīs, piemēram, Beļģijā un Nīderlandē. Atsevišķu valstu nacionālās cilvēktiesību iestādes ieguvušas citus jaunus mandātus.
Ja salīdzinām Latvijas nacionālo cilvēktiesību iestādi jeb Tiesībsarga biroju ar citu ES valstu līdzīgajām iestādēm, tad aizvien svarīgi ir izcelt, ka tiesībsargs ir tiesīgs vērsties Satversmes tiesā, ja redz, ka citi līdzekļi un centieni problēmu risināt nav bijuši efektīvi. Piemēram, 2025. gada pēc tiesībsarga pieteikuma Satversmes tiesa ierosinājusi divas lietas – viena lieta par tiesībām studējošajam saņemt stipendiju sociālajam atbalstam, bet otra lieta par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu. Citu valstu iestādēm nav šādu tiesību, attiecīgi tiesiskumu konstitucionālā līmenī ir sarežģīti ietekmēt.
Kā vēl vienu būtisku veselīga tiesiskuma stūrakmeni vēlamies izcelt tiesībsarga funkciju – izglītot sabiedrību. Biroja eksperti aktīvi iesaistījušies skolēnu programmā “Dzīvei gatavs”, veicinot atklātu dialogu un dzīvas sarunas ar jauniešiem. Sabiedrības izglītošanā aktuālas bijušas arī virkne citu tēmu, piemēram, pacientu tiesību ievērošana un cilvēku tirdzniecības risku novēršana, strādājot gan ar sabiedrību, gan nozaru speciālistiem. 2024. gadā īstenoti vairāki pētījumi, īpaši diskriminācijas novēršanas jomā. Pētījumos iegūtā informācija ļāvusi labāk izprast sabiedrību, pēcāk arī iepazīstināt ar iegūto informāciju. Ar pētījumiem varat iepazīties Tiesībsarga biroja mājaslapā.
Īpaši vēršam uzmanību, ka Tiesībsarga birojs ENNHRI ziņojumā izceļas ar ļoti augstiem iestādes sniegto rekomendāciju izpildes rādītājiem. 72% no Tiesībsarga rekomendācijām izpildītas, kas ir ļoti iespaidīgs sniegums un liecina par iestādes konstruktīvo, jēgpilno un arī starptautiski novērtēto darbu.
Ar ENNHRI sagatavoto ziņojumu varat iepazīties ENNHRI mājaslapā. Dokuments ir angļu valodā. Informējam, ka arī Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi savu tiesiskuma ziņojumu. Abi ziņojumi ir savstarpēji papildinoši, tomēr EK ziņojums ir saistošs valstij un uzliek pienākumu rīkoties. EK vērsusi Latvijas atbildīgo iestāžu uzmanību un rekomendē: 1) veikt pasākumus ar mērķi nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas novērstu neatļautu politisku ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas kārtībā, ņemot vērā Eiropas standartus par tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā; 2) nodrošināt tiesību aktu par lobēšanu efektīvu īstenošanu, tostarp attiecībā uz īpašu lobiju pagaidu reģistru. Ar EK ziņojumu latviešu valodā varat iepazīties saitē pieejamajā pdf dokumentā.