Aktualitātes

Jau sesto gadu Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkls (ENNHRI) aicina dalīborganizācijas vēstīt par savā valstī esošo situāciju, pievēršot uzmanību dažādiem cilvēktiesību aspektiem. Ziņojums ir iespēja ieraudzīt Latviju kopsakarībā ar citām ES valstīm, novērtēt, kur mūsu valstij izdodas īstenot labo praksi un kur nepieciešami uzlabojumi. Tā vienlaikus ir arī Tiesībsarga biroja iespēja parādīt, ko tieši iestāde ir darījusi, lai spēcinātu cilvēktiesības Latvijā.  

Diskriminācijas kritēriju sadrumstalotība un diskriminācijas veidu vienotas pieejas trūkums Latvijas tiesību aktos var radīt problēmas to piemērošanā – šādas galvenās nepilnības atklāj Tiesībsarga biroja pētījums “Diskriminācijas situācija Latvijā”. Vēl viena tendence – cilvēki diskrimināciju reizēm jauc ar to, kas tā nemaz nav, piemēram, subjektīvu netaisnību.

Valsts aizsardzības dienestu (VAD) brīvprātīgi pabeigušajiem jauniešiem jānodrošina studiju vieta bez papildu uzņemšanas noteikumiem. Tomēr Tiesībsarga birojs saņēmis signālus, ka prakse mēdz atšķirties. Proti, atsevišķās valsts augstskolās vai koledžās jaunietim jākārto iestājpārbaudījums, ko izglītības iestādes dēvē kā uzņemšanas prasību papildu nosacījumus, nevis kā daļu no konkursa, kur karavīriem nav jāpiedalās.

Jau šīs nedēļas izskaņā, 20. jūnijā, Cēsīs notiekošajā sarunu festivālā “LAMPA” uzstāsies Tiesībsarga biroja eksperti par sabiedrībai nozīmīgām tēmām – seksuālo uzmākšanos darbavietā un pacientu tiesībām.

Ceturtdien, 19. jūnijā, Saeima nobalsoja par Jura Jansona atbrīvošanu no Latvijas Republikas tiesībsarga amata. Tiesībsarga birojs turpinās pildīt visas Tiesībsarga likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā līdz Saeima amatā apstiprinās jaunu tiesībsargu.

Tiesībsarga birojs pārbaudes lietā “Par trūkumiem, atceļot drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām regulējumu” konstatējis labai pārvaldībai neatbilstošu rīcību, un līdz nākamā gada 1. janvārim aicina Ministru kabinetu (MK) izstrādāt tādu regulējumu, kas reglamentētu trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību. Tāda bija valdības apņemšanās pirms trim gadiem, bet tas joprojām nav izdarīts. Tāpat nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos[1], kas būtu saskanīgi ar Aizsargjoslu likumu.

Otrdien, 17. jūnijā, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Prevencijas daļas juridiskā padomniece Zanda Rūsiņa ar priekšlasījumu "Tiesību uz dzīvību ievērošanas uzraudzība –  preventīvais mehānisms un uzraugāmās iestādes" piedalījās Iekšējā drošības biroja (IDB) rīkotajā diskusijā “Personas dzīvības aizsardzība: no pienākuma aizsargāt dzīvību līdz pienākumam veikt efektīvu izmeklēšanu”.