Aktualitātes

Piektdien, 19. septembrī, Daugavpilī aizvadīts Tiesībsarga biroja rīkots reģionālais darba seminārs “Pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānisms”, kurā pulcējās tiesu nozares, policijas, sociālā dienesta un bāriņtiesas darbinieki, lai dalītos ar līdzšinējo pieredzi, spriestu par uzlabojumiem, kā arī analizētu konkrēto gadījumu praksi un savstarpējo sadarbību.

Ceturtdien, 18. septembrī, Saeimas deputāti tiesībsarga amatā apstiprināja Dr.iur. Karinu Palkovu. Par viņas kandidatūru nobalsoja 71 deputāts. Saskaņā ar Tiesībsarga likumu, K. Palkova jaunos pienākumus sāka pildīt uzreiz pēc zvēresta nodošanas Saeimas sēdē. Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Papildināta informācija pirmajā rindkopā. Tiesībsardze 6. oktobrī saņēmusi informāciju no Zemkopības ministrijas, ka tā organizē publisko apspriešanu par likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” un par meža politikas plānošanas dokumentu “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2026. – 2050.”, kas attieksies arī uz izmaiņām Meža likuma regulējumā. Tādējādi tiesībsardzes rekomendācija ir izpildīta.

Cilvēks ar invaliditāti, kuram nepieciešams servisa suns (suns-pavadonis vai suns-asistents), vēlas apmeklēt teātra izrādi vai koncertu, bet rīkotāji viņam to liedz. Vai šādi drīkst rīkoties? Atslēga ir vide, kādā konkrētais pasākums notiek, ņemot vērā kultūras iestāžu daudzveidību un piekļūstamības risinājumus tajās. Pasākumu rīkotāju aizbildinājumi par servisa suņu uzvedību vai dzīvnieku vietu kultūras pasākumā nevar būt iemesls, lai atteiktu ieeju.

Bāriņtiesas lēmumiem, vai, kad un kā vecvecāki varēs satikt savus ārpusģimenes aprūpē esošos mazbērnus, jābūt saprotamiem, konkrētiem un pieņemtiem bez liekas kavēšanās. Tomēr Tiesībsarga biroja pārbaudes lieta apliecina, ka ne vienmēr tā tas ir. Tādēļ Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija aicinātas līdz šī gada 1. novembrim izstrādāt grozījumus tiesību normās, kas uzliktu par pienākumu bāriņtiesai mēneša laikā pieņemt vismaz pagaidu lēmumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu.

Otrdien, 2. septembrī, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves piedalījās Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Personu ar invaliditāti tiesību komitejas sēdē un informēja komitejas pārstāvjus par cilvēku ar invaliditāti tiesību īstenošanu Latvijā.

Cilvēki, kuriem ir tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, šobrīd nevar būt pilnībā droši, ka varēs saņemt braukšanas biļeti reģionālas nozīmes komercreisu autobusā un attiecīgi doties uz plānoto galamērķi ar izvēlēto reisu. Izpētē atklāti gadījumi, ka šādi pasažieri, tajā skaitā cilvēki ar invaliditāti, no reģionālas nozīmes komercreisa autobusa izsēdināti par labu citam pasažierim, kurš maksā pilnu braukšanas biļetes maksu. To apliecina Tiesībsarga biroja pārbaudes lietā konstatētais par vienlīdzības principa pārkāpumu.

Tiesībsarga birojs aicina Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) identificēt un novērst tos gadījumos, kad iedzīvotāji ilgstoši nesaņem atbildi uz iestādei nosūtīto iesniegumu. Ja iestādei objektīvi nepieciešams ilgāks laiks atbildes sniegšanai vai lēmuma pieņemšanai, nekā noteikts likumā, tad par situāciju starpatbildē ir jāinformē iesniedzējs, paskaidrojot iemeslus.

Vai šaubas un nezināšana, kā rīkoties vecāku attiecību kārtošanas situācijā, ir pietiekams pamats, lai izglītības iestāde nesniegtu vecākam informāciju? Piemēram, piekļuvi e-klasei. Īsā atbilde ir – nē. Jebkādu neskaidrību gadījumā skolām jārīkojas atbildīgi un jānoskaidro, vai informācijas nesniegšanai ir tiesisks pamats. Tātad, vecāka izteiktā lūguma ignorēšana nav pieļaujama, bet tas neizslēdz to, ka pēc visu apstākļu noskaidrošanas informācijas nesniegšanai būs tiesisks pamats.