Aktualitātes

Tiesībsarga biroja, biedrības “Centrs MARTA” un Ārlietu ministrijas pārstāvji šogad apmeklē Latvijas skolas, kurās pieejamas speciālās izglītības programmas vai internāta pakalpojums, lai izglītotu jauniešus un pedagogus par cilvēku tirdzniecības riskiem. Pieredze liecina, ka sabiedrības zināšanas par cilvēku tirdzniecības riskiem ir nepietiekamas vai vājas.

Tiesībsargs trešdien, 02.04.2025., informēja premjeri, ka atsauc savu pārstāvniecību valdības veidotajā rīcības grupā birokrātijas mazināšanai, jo tiesībsarga institūcija precīzāku vērtējumu par konkrētu pasākumu ietekmi uz cilvēktiesībām varētu sniegt likumdošanas stadijā, kad būs pieejama plašāka informācija par konkrētiem priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai.

Atmežošanas kompensāciju aprēķināšanas kārtība mežu īpašniekiem kļuvusi samērīgāka un efektīvāka. Viena no galvenajām izmaiņām ir tāda, ka iedzīvotāji turpmāk varēs izvēlēties – samaksāt kompensāciju naudā vai ieaudzēt mežu citviet, tādējādi kompensējot atmežošanas sekas. Tāda pirms gandrīz trim gadiem bija arī tiesībsarga rekomendācija. Tiesībsargs atzinīgi vērtē Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta (VMD) rīcību, nosakot šādu alternatīvu risinājumu Ministru kabineta noteikumos.

Prasība publicēt amatpersonām aprēķināto atalgojumu katru mēnesi iestādes mājaslapā ir nesamērīga iejaukšanās viņas privātājā dzīvē un neatbilst Satversmei. Jau šobrīd informācija par amatpersonu atalgojumu ir sabiedrībai pieejama.

Skola, nevēloties uzņemties papildu grūtības, atsaka uzņemšanu bērnam ar garīga rakstura traucējumiem. Vai tā drīkst rīkoties un cik tas ir pamatoti? Šajā gadījumā jānodala divas dažādas situācijas. Pirmā, ja bērns vēl nav uzņemts izvēlētajā skolā, tad atteikumam jābūt skaidri (tiesiski) pamatotam. Otrā, ja bērns jau mācās konkrētā skolā, tai nav tiesību likt vecākiem izvēlēties citu skolu.

Pašvaldību vēlēšanu gadā Tiesībsarga biroja pārstāvji "Dzīvei gatavs" projektā viesosies vairākās Latvijas skolās, lai informētu jauniešus par vēlēšanu nozīmi.

Sociālās aprūpes centra (nereti saukta arī par pansionāta) darbinieks ar tā iemītniekiem nespēj sazināties latviešu valodā – vai tas ir pieļaujami? Šajā gadījumā atbilde ir skaidra un nepārprotama – nē, bez valsts valodas zināšanām nedz valsts vai pašvaldības, nedz arī privātā sociālās aprūpes centrā ar klientiem strādāt nevar. Valsts valodas nezināšana, ja viņu tiešo darba pienākumu veikšanai ikdienā tā ir nepieciešama, ir likuma pārkāpums. Šīs jomas uzraudzība mūsu valstī pamatā ir Valsts valodas centra (VVC) kompetencē.

Tiesībsargs periodiski vērtējis pašvaldību izīrējamo brīvo dzīvojamo telpu pieejamību un kvalitāti, kas tiek piedāvāta iedzīvotājiem kā pašvaldības palīdzība. Secinājums – šādu mājokļu kvalitāte ir būtiski uzlabojusies salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem.

Tiesību akti, kas nosaka ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu un par to paredzētās kompensācijas, nav pilnīgi un sakārtoti. Tie ir fragmentāri, nav saskaņoti ar visām iesaistītajām nozarēm, daudzos gadījumos vērojams pat konsekvences trūkums kompensāciju noteikšanā un samērīguma neievērošana ierobežojumu kritēriju noteikšanā. To atklāj tiesībsarga uzdevumā veiktais pētījums “Nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un kompensāciju kartēšana”. Tiesībsargs līdz šī gada 6. jūlijam sagaida skaidru Ministru kabineta redzējumu par jomas sakārtošanu.

Mākslīgais intelekts (MI) pilnīgi noteikti nav svešvārds, tomēr Latvijas augstskolās akūti trūkst digitālo prasmju, lai MI tehnoloģiju radītās priekšrocības izmantotu efektīvi un kvalitatīvi. Tas attiecas gan uz mācībspēkiem, gan studentiem, turklāt šī nav tendence, kas raksturīga tikai reģionālajām augstskolām. Papildu problēmas rada ekonomiskā nevienlīdzība – ne visas augstskolas var atļauties izmantot jaunākās mākslīgā intelekta sistēmas laikā, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.