Diskriminācijas situācija Latvijā

Kas ir diskriminācija?

Diskriminācija saskaņā ar Tiesībsarga biroja definējumu ir, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar tās piederību pie noteikta kritērija ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Satversmes komentāri definē šādus tieši noteiktus diskriminācijas kritērijus, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes – rase, ādas krāsa; tautība un etniskā izcelsme; valoda; dzimšana un izcelsme; dzimums; vecums; invaliditāte; ģenētiskās īpašības, seksuālā orientācija; reliģiskā pārliecība; politiskā un cita pārliecība; pasaules uzskats; partijas piederība; sociālais stāvoklis un sociālā izcelsme; dienesta stāvoklis; manta,[1] kā arī vienu atvērto “citi apstākļi.”  Satversmes tiesa ir papildinājusi kritēriju katalogu ar vēl vienu kritēriju – pilsonība un valstiskā piederība, vienlaikus norādot, ka noteiktos gadījumos šā kritērija izmantošana var tikt attaisnota.[2] Līdz ar to atbilstoši Satversmei Latvijā ir 17 tieši noteikti diskriminācijas kritēriji un viens atvērtais kritērijs. Papildu citi kritēriji ir ietverti arī vairākos likumos.

Līdz šim Latvijā diskriminācijas jautājumu izpētei un aktualizācijai ir pievērsušās dažādas iestādes un organizācijas. Ir veikti dažādi pētījumi un atsevišķu sociālo grupu izpēte. Taču trūkst viena, visaptveroša pētījuma, kas vienkopus atspoguļotu datus par diskriminācijas jautājumiem – kritērijiem, sūdzībām un pārkāpumiem, veiktajiem pētījumiem un to rezultātiem, kā arī apkopotu dažādu jomu ekspertu viedokļus par nepieciešamajiem uzlabojumiem diskriminācijas kontekstā.

Pētījuma mērķis un uzdevumi

Šī pētījuma “Par diskriminācijas situāciju Latvijā” mērķis ir veikt kvalitatīvu izpēti un analīzi par diskriminācijas situāciju Latvijā. Pētījumu izstrādāja SIA “AC Konsultācijas”, sadarbojoties ar Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas ekspertiem.

Pētījuma mērķa sasniegšanā tika izvirzīti šādi darba uzdevumi:

• Veikt analīzi par likumos ietvertajiem diskriminācijas kritērijiem.
• Analizēt statistikas datus par dažādām mazaizsargātām, diskriminācijas riskam pakļautām personu grupām Latvijā.
• Izvērtēt Tiesībsarga biroja īstenoto praksi diskriminācijas novēršanas jomā laika periodā no 2021. gada līdz 2024. gada jūlijam.
• Analizēt Latvijā iepriekš veiktus pētījumus diskriminācijas jomā.
• Iepazīties ar LETA veiktās mediju izpētes rezultātiem un apkopot būtiskākos secinājumus par diskriminācijas situāciju.
• Izpētīt informāciju par ES vienlīdzības indeksiem, tostarp attiecībā uz Latvijas situāciju citu ES dalībvalstu vidū.
• Īstenot diskriminācijas jomas ekspertu aptauju, izmantojot Delfi metodi.
• Sagatavot secinājumus par diskriminācijas situāciju Latvijā un izstrādāt ieteikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem jomā.

[1] Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs zin. vad. prof. R. Balodis.  Latvijas Vēstnesis, 2011.

[2] Satversmes tiesas judikatūra. Latvijas Republikas Satversmes 91. pants. Tiesiskās vienlīdzības princips. SIA “Aģentūra Raugs”, 2022.