Vairāk par tiesībām uz brīvību un neaizskaramību

Latvijas Republikas Satversmes 94. pants
ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 9. pants
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. pants

Personas tiesības uz brīvību plašākā nozīmē ietver sevī, piemēram, brīvību lemt, kur persona vēlas pārvietoties, bet personas drošība – kā brīvība no valsts vai citu subjektu iejaukšanās personas integritātē.

Tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību nav absolūtas un var tikt ierobežotas likumā noteiktā kārtībā un apjomā. Latvijā, piemēram, saskaņā ar Administratīvās atbildības likumā, Kriminālprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. pantā un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 9. pantā personas brīvības garantija tiek attiecināta uz personas spēju fiziski pārvietoties. Taču šie panti negarantē pārvietošanās brīvību vispār, bet gan brīvību no personas ievietošanas dažāda tipa aizturēšanas iestādēs.

Brīvības atņemšana var būt attaisnota tikai tad, ja tā ir atņemta likumā noteiktos gadījumus un kārtībā, saskaņojot brīvības atņemšanu ar likumā noteikto procedūru un citiem noteikumiem. Tai ir jābūt pamatotai un tā nevar notikt patvaļīgi. Tiesības uz brīvību ietver sevī arī nosacījumu, ka persona nevar tikt turēta nebrīvē bez tiesas sprieduma, neesot attiecīgam pamatojumam. Valstij ir pozitīvs pienākums darīt visu iespējamo, lai persona tiktu pakļauta tiesas procesam saprātīgās laika robežās.