Vairāk par tiesībām uz veselības aizsardzību

Satversmes 111.pants

ANO Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija, 25.un 28.pants

ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 12.pants.

Eiropas Sociālā harta, 11.un 13.pants

Farmācijas likums

Ārstniecības likums

Pacientu tiesību likums

Epidemioloģiskās drošības likums

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums. Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” u.c.

Latvijā tiesības uz veselības aizsardzību tiek īstenotas, savstarpēji sadarbojoties valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām juridiskām un fiziskām personām. Valsts pienākums veikt pasākumus veselības aizsardzības nodrošināšanā ir cieši saistīts ar valsts ekonomiskajām iespējām. Pasākumi ietver medicīnisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, veselīga dzīvesveida popularizēšanu, pārtikas higiēnas standartu noteikšanu u.c.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valsts pienākums ir arī atturēties no tādām darbībām, kas ierobežo iespējas katrai personai pašai rūpēties par savas veselības aizsardzību – saskaņā ar Satversmes 111. pantu ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamu savas veselības nodrošināšanai.