3 atgādinājumi pirms jaunā mācību gada sākuma

Pirms jaunā mācību gada sākuma tiesībsargs atgādina, ka:

  1. Bērnam ir tiesības tikt uzņemtam dzīvesvietai ģeogrāfiski tuvākajā skolā;
  2. Bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības tikt uzņemtam jebkurā skolā neatkarīgi no bērna dzīvesvietas;
  3. Vecākiem no mācību līdzekļiem jāpērk tikai individuālie mācību piederumi.

 

 

1. Par ikviena bērna tiesībām tikt uzņemtam dzīvesvietai tuvākajā skolā

Vairāki topošo pirmklasnieku vecāki ir vērsušies pie tiesībsarga par bērna tiesību tikt uzņemtam dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē pārkāpumiem, kas radušies Rīgas domes noteiktā regulējuma dēļ[1].

Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Rīgas pilsētas administratīvā teritorija ir iedalīta konkrētai skolai piesaistītos mikrorajonos un skola vispirms uzņem tos bērnus, kuru dzīvesvietas adrese "iekrīt" mikrorajonā. Turklāt bērni sava mikrorajona skolā tiek uzņemti dzīvesvietas deklarācijas iesniegšanas secībā. Tas nozīmē, ka priekšroka tikt uzņemtiem ir tiem bērniem, kuri konkrētās skolas mikrorajonā ir deklarēti ilgāku laiku. Veicas tiem, kuriem mikrorajona skola vienlaikus ir dzīvesvietai tuvākā skola un kuri dzīvesvietu nav mainījuši. Taču tāda veiksme nav visiem. Divi piemēri no prakses:

  • Ģimene pirms pieciem gadiem pārcēlusies no Juglas uz Pārdaugavu (iegādāts īpašums), bērna dzīvesvietai tuvākā skola vienlaikus ir mikrorajona skola - attālums no bērna dzīvesvietas līdz skolai ir 250 m, kas, kājām ejot, veicams 3 minūšu laikā. Skola atteica uzņemt bērnu, jo bērni, kuru dzīvesvieta ir deklarēta skolas mikrorajonā, tiek uzņemti dzīvesvietas deklarācijas iesniegšanas secībā.
  • Bērna dzīvesvietai Zasulaukā tuvākā skola atrodas 1 km attālumā no dzīvesvietas, turklāt, lai nokļūtu skolā, bērnam nebūtu jāšķērso neviena intensīvas satiksmes iela. Taču tā nav mikrorajona skola, un uzņemšana uz šī pamata tika atteikta. Mikrorajona skola atrodas divas reizes tālāk, un nokļūšanai tajā jāšķērso intensīvas satiksmes krustojums, kurš ir bēdīgi slavens ar lielo ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

Izglītības likuma 17.panta pirmajā daļā ir noteikts katras pašvaldības pienākums nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē.

No minētās tiesību normas nepārprotami izriet, ka par pamatu ir ņemams reālais attālums no bērna dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, nevis pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktie mikrorajoni un dzīvesvietas deklarācijas iesniegšanas secība.

Interesanti, ka saistošie noteikumi, kas ierobežo bērna tiesības tikt uzņemtam dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē, izdoti, pamatojoties tieši uz iepriekš minēto Izglītības likuma 17.panta pirmo daļu un to mērķis ir noteikt kārtību, kādā bērniem tiek nodrošināta iespēja iegūt pamatizglītību dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Rīgas domes ieskatā saistošie noteikumi atbilst Izglītības likumam un grozījumi tajos attiecībā uz izglītības iestāžu mikrorajoniem netiks izdarīti.

Izglītības likumam ir augstāks juridiskais spēks, nekā Rīgas domes saistošajiem noteikumiem. Administratīvā procesa likuma 15.panta sestā daļa nosaka: "Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks."

Tātad izglītības iestādei, konstatējot pretrunu starp Izglītības likuma 17.panta pirmo daļu un Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr.137 pielikumu "Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu mikrorajoni. Latviešu mācībvalodas skolas",ir jāpiemēro Izglītības likuma norma un prioritārā kārtā jāiekļauj informācija par bērnu pretendentu sarakstā.[2]

Ja izglītības iestāde atsakās reģistrēt bērnu prioritārā kārtā, skolas direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību bērna likumiskais pārstāvis ir tiesīgs apstrīdēt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, savukārt Departamenta direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību - pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteikumā tiesai persona vienlaikus ir tiesīga lūgt piemērot pagaidu noregulējumu lietā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 196.panta 1.punktu – lūgt, lai tiesa pieņem lēmumu, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību (reģistrēšanu izglītības iestādē prioritārā kārtā). Lūgumam jābūt motivētam, tajā jāiekļauj tiesisks, pārbaudāms un pierādāms pamatojums pieteikuma pamatotībai.

Tiesībsargs aicinu vecākus izmantot valstī izveidoto tiesību aizsardzības mehānismu.

 

2. Par bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesībām izglītoties jebkurā skolā

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē (ne tikai dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē). Šāds regulējums Izglītības likuma 56. panta pirmajā daļā noteikts, lai aizbildnis nebūtu ierobežots izglītības iestādes izvēlē, jo valsts apņēmusies īpaši palīdzēt bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības.[3] Regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai bez vecāku gādības palikušais bērns varētu attīstīt savas spējas, izkopt talantus, secīgi iegūstot pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību, kas ir priekšnoteikums personības attīstībai un sasniegumiem nākotnē.

 

3. Vēlreiz par mācību līdzekļu jautājumu

Tuvojas jaunā mācību gada sākums, tādēļ tiesībsargs atgādina, ka, gatavojot bērnu skolai, vecākiem ir pienākums savu materiālo iespēju robežās sagādāt vienīgi kancelejas piederumus, apģērbu un apavus, tostarp arī atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, sports, apguvei nepieciešamo speciālo apģērbs, apavus, un higiēnas piederumus. Pārējo, kas nepieciešams izglītības procesā, jāsagādā skolai.



[1] Rīgas domes 2015.gada 27.janvāra saistošie noteikumi Nr.137 "Par kārtību, kādā reģistrējami iesniegumi par bērna uzņemšanu 1.klasē Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs" (stājās spēkā 2015.gada 18.februārī, saglabājot Rīgas domes 2008.gada 2.septembra saistošo noteikumu Nr.134 1.pielikumā noteiktos izglītības iestāžu mikrorajonus).

[2] Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.137 18.1 vai 18.2 apakšpunktu (prioritāri).

[3] Latvijas Republikas Satversmes 110.pants.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL