Bilingvālās izglītības prakse ir kliba

Bilingvālās izglītības tiesiskais regulējums ir skaidrs un precīzs, bet tās īstenošanas prakse ir nepilnīga. Rezultātā veidojas risks ne tikai romu segregācijai, bet arī mazākumtautību jauniešu turpmākai personīgai izaugsmei, izglītības un darba iespējām. Līdz ar to tiek pārkāptas bērnu tiesības un netiek nodrošinātas vislabākās intereses.

2013.gada nogalē Tiesībsarga birojs veica apjomīgu izpēti par bilingvālo izglītību un tās ietekmi uz integrāciju sabiedrībā. Novērota cēloņsakarība starp skolas administrācijas, skolotāju nostāju par izglītības kvalitāti, valsts valodas nepieciešamību un bērnu zināšanu līmeni. Skolās, kur skolas vadībai ir stingra nostāja par normatīvo aktu ievērošanu, mācību priekšmets tika pasniegts atbilstoši programmā noteiktajam un netika konstatēti gadījumi, ka skolotāji nezina valsts valodu.

Monitoringa ietvaros Tiesībsarga biroja darbinieki apmeklēja 49 skolas, kurās tiek realizētas mazākumtautību izglītības programmas: Rīgā (33), Jūrmalā (2), Jelgavā (2), Rēzeknē (4), Daugavpilī (4), Liepājā (4). Atbildes uz strukturētās intervijas jautājumiem sniedza 49 izglītības iestāžu vadītāji. Tiesībsarga biroja darbinieki novēroja mācību stundas (kopā 215 mācību stundas, 6., 9. un 12.klases) un uzdeva jautājumus skolotājiem par bilingvālās izglītības kontroli, atbildes uz anketas jautājumiem sniedza 3272 skolēni.

"Var jau teikt, ka pa šiem neatkarības gadiem mazākumtautību pārstāvjiem bija jāiemācās brīvi pārvaldīt valsts valodu. Tomēr šā brīža realitāte norāda uz, manuprāt, bīstamu tendenci – pašpietiekamas paralēlās sabiedrības veidošanos, kurā tiek pārkāptas Satversmē noteiktās bērnu un mazākumtautību tiesības. Steidzami ir jārisina problēma," uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Bilingvālās izglītības tēma un tiesībsarga veiktais monitorings izglītības iestādēs, kur ir liels mazākumtautību īpatsvars, ir darba turpinājums romu diskriminācijas novēršanas tēmai. Izglītības sistēmas nepilnību dēļ romu tautības pārstāvji reti turpina izglītību augstskolās un ir novērojams augsts bezdarba līmenis. Romi ir maza un nozīmīga, bet ne vienīgā mazākumtautība Latvijā, par kuru tiesību īstenošanu iestājas tiesībsargs. Ir svarīga visu mazākumtautību bērnu Satversmes 112.pantā noteikto tiesību uz izglītību nodrošināšana tādā līmenī, lai neatkarīgi no tautības, vecāku izglītības un sociālā stāvokļa bērni Latvijas izglītības iestādēs saņemtu kvalitatīvu izglītību, tostarp iemācītos savstarpējo toleranci un spētu iekļauties sabiedrībā. Vienlaikus jāņem vērā arī Satversmes 114.pants par mazākumtautību kultūras un valodas aizsardzību.

Turklāt skatot šo tēmu, jānodrošina arī bērnu vislabākās intereses. Tas ir pamatprincips, kuru ir svarīgi ne tikai deklarēt normatīvajos aktos, bet arī ņemt vērā pie regulējuma izstrādes, piemērot ikdienā, darbā ar bērniem, nodrošinot bērniem gan iespēju apgūt attiecīgo etnisko kultūru, gan iegūt kvalitatīvu, bezmaksas izglītību, un vēlāk konkurētspēju darba tirgū. Izglītības sistēmai ir jābūt cieši sasaistītai ar vajadzībām darba tirgū, lai, pabeidzot izglītības iestādi, cilvēks būtu ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, tostarp valsts valodas prasmi, kas dod labumu visai sabiedrībai.

Izglītības, pedagogu darba kvalitāte pārbaudāma neatkarīgi no tā, cik valodas izglītības darbā tiek izmantotas. Pedagogu zināšanām ne tikai valsts valodā, bet visā, kas attiecas uz jaunu, mūsdienīgu izglītošanu, mācību metodiku, ir jābūt tādām, lai pasniegtu mācību priekšmetu pēc visaugstākajiem kritērijiem. Patlaban notiekošā izglītības kvalitātes kontrole no valsts iestāžu puses ir nepietiekama. Izglītības kvalitātes nodrošināšanai Saeimai un valdībai ir pienākums noteikt gan prasības normatīvajos aktos, gan regulāri veikt kvalitātes kontroli par mācību procesa īstenošanu, kā arī nodrošināt pedagogiem atbilstošas izglītības iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu.

 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL