Tiesībsarga 2018. gada konference
skatīties tiešraidi

Diskusija par tiesu izpildītāju rīcību, vēršot piedziņu uz parādnieku naudas līdzekļiem

Tiesībsargs pēdējos gados regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības saistībā ar tiesu izpildītāju rīcību, vēršot piedziņu uz parādnieku naudas līdzekļiem, nesaglabājot likumā noteiktos naudas līdzekļus un, vēršot piedziņu uz summām, uz kurām nevar vērst piedziņu, jo īpaši uz sociālās palīdzības pabalstiem un valsts sociālajiem pabalstiem.
Minētā iemesla dēļ tiesībsargs 2017.gadā veica izpēti par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, vēršot piedziņu uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām, nesaglabājot Civilprocesa likuma (CPL) 594.panta pirmajā vai otrajā daļā un 1.pielikuma 3.punktā noteiktos naudas līdzekļus, vai vēršot piedziņu uz CPL 596.pantā[1] paredzētajām summām, uz kurām nevar tikt vērsta piedziņa.
Gada ietvaros tika pētīts, vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir skatītas sūdzības par tiesu nolēmumu izpildi, kas tiek aplūkots tiesību uz taisnīgu tiesu tvērumā, kā arī pieprasīta informācija no Tieslietu ministrijas, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, VAS “Latvijas Pasts”, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijā lielākajām kredītiestādēm.
Pēc minētās informācijas saņemšanas un apkopošanas, tiesībsargs nolēma 2018.gada 8.februārī Tiesībsarga biroja telpās rīkot starpinstitucionālu diskusiju, kuras ietvaros tiktu apspriesta identificētā problemātika. Uz diskusiju piedalīties tika aicināta Tieslietu ministrija, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, VAS “Latvijas Pasts”, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Komercbanku asociācija.
Diskusijai kopumā tika izvirzīti pieci jautājumi:

  1. vai būtu nepieciešami grozījumi CPL 552. un 555.panta pirmajā daļā , nosakot, ka, nosūtot paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu, tiesu izpildītājs vienlaikus informē parādnieku par CPL 552.panta otrajā daļā ietverto pienākumu un pienākumu sniegt informāciju par savu darbavietu, mantisko stāvokli un summām, uz kurām nevar vērst piedziņu, ja nolēmums netiek izpildīts 10 dienās?
  2. vai būtu nepieciešams ieviest unificētus rīkojumus, ko zvērināti tiesu izpildītāji, vēršot piedziņu uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām, sūtītu attiecīgajam rīkojuma izpildītājam, padarot tos skaidrākus un vieglāk izpildāmus? Vai rīkojumos būtu iekļaujama atsauce arī uz CPL 596.pantu par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu?
  3. vai zvērināti tiesu izpildītāji varētu rīkojumos parādnieka darba devējam (attiecīgajai juridiskajai personai) un kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nenorādīt lietas numuru, kurā izpildu dokuments izsniegts (tādējādi identificējot vai parāds tiek piedzīts krimināllietā, civillietā, administratīvajā lietā vai cita procesa ietvaros), bet aprobežoties tikai ar izpildu lietas numura norādi?
  4. vai būtu iespējams kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem normatīvajā regulējumā noteikt robežas tarifu maksām, kas tiek pieprasītas par zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu pieņemšanu izpildei un pārskaitījumu veikšanu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā?
  5. vai būtu iespējams paplašināt tās personu grupas, kurām būtu pienākums samazināt zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības taksi, piemēram, trūcīgajām un maznodrošinātajām personām?

Diskusijas gaitā jau sākotnēji noskaidrojās, ka tiesībsarga izvirzītais jautājums par parādniekam esošo pienākumu informēšanu no Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes puses ir guvis atbalstu jau ar vēstules par aicinājuma uz diskusiju saņemšanas brīdi. Kā norādīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka, tad viņa kā praktizējoša tiesu izpildītāja šo pieeju jau ir sākusi piemērot savos paziņojumos. Diskusijas rezultātā tika nolemts, ka nav nepieciešams veikt atsevišķus grozījumus Civilprocesa likumā, bet gan mainīt tiesu izpildītāju praksi, ka jau pirmajā paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu, parādnieks vienlaikus tiks informēts par saviem pienākumiem, tostarp, par pienākumu informēt par summām, uz kurām nevar tikt vērsta piedziņa (CPL 596.pants).

Tāpat diskusijas rezultātā tika panākta vienošanās, ka tiesu izpildītāji savus rīkojumus par piedziņas vēršanu uz parādnieka naudas līdzekļiem padarīs skaidrākus un vieglāk izpildāmus tiešajiem rīkojumu izpildītājiem (kredītiestādēm, VAS “Latvijas Pasts” u.c. maksājumu pakalpojumu sniedzējiem), kā arī attiecībā uz darba devējiem sniegtajiem rīkojumiem netiks iekļauts lietas numurs, uz kura pamata izpildu dokuments izsniegts.

 

[1] Piedziņu nevar vērst uz:

1) atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;

2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;

3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;

4) sociālās palīdzības pabalstiem;

5) bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL