Diskusija Tiesībsarga birojā par Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpu

2017.gada 7.martā Tiesībsarga birojs rīkoja diskusiju par Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpu. Diskusijas mērķis bija noskaidrot, kādēļ Latvijas iedzīvotājiem ir tik nelielas izvēles iespējas skatīties TV programmas Eiropas Savienības (ES) valstu valodās un par ES raksturojošām tēmām. Uz diskusiju bija uzaicināti pārstāvji no Kultūras ministrijas, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Latvijas elektronisko sakaru komersantu asociācijas (LEKA), elektronisko sakaru komersanti no Baltcom, Lattelecom un no biedrības “Par legālu saturu."

Tiesībsarga biroja pārstāvji diskusijā atzīmēja, ka Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību. Vārda brīvība sevī ietver demokrātisko plurālismu, kas noteic, ka ikvienam ir jābūt pieejamai dažādai un daudzpusīgai informācijai. Tā kā dzīvojam Latvijas Republikā, kas ir arī ES dalībvalsts, primārajām būtu jābūt iespējām iegūt informāciju par savu valsti un Eiropu raksturojošām tēmām. Tomēr realitātē Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu telpa sniedz samērā vienveidīgu piedāvājumu. Komersanti diskusijā pauda pārliecību, ka visu nosaka tirgus pieprasījums.  ES kanāli ir dārgi, tādēļ to iepirkšana salīdzinoši nelielam skatītāju skaitam nebūtu finansiāli izdevīga un sadārdzinātu pieejamo pakalpojumu cenu.

Politikas veidotāji un NEPLP norādīja tieši uz valsts pienākumu veidot tādu mediju saturu, kas nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem iespēju iegūt pēc iespējas daudzveidīgāku informāciju. Šo mērķi varētu sasniegt,  attīstot un pilnveidojot “vietējo saturu”, t.i. sabiedriskos medijus un komerciālos medijus, kas pieejami latviešu valodā. Dažādu fondu ietvaros komercmediji var pieteikties papildu finansējumam. Turklāt jādiskutē par atbalstu komercmedijiem, īstenojot Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam.

Biedrības “Par legālu saturu” pārstāve iezīmēja problēmas, kas saistītas nelegālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura izplatītājiem.

Vienlaikus atzīmējams, ka š.g. 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta divpadsmitajā daļā, kas paredz televīzijas programmu izplatītājiem nodrošināt vismaz trīs televīzijas programmas, kurās ietvertas ES dalībvalstī veidotas (un kādā no ES oficiālajām valodām) programmas: viena par bērnu (jauniešu), viena par populārzinātnisko un viena par analītisko (ziņu) tematiku.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL