Izstrādājot izmaiņas trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtībā, netika ņemtas vērā iedzīvotāju intereses

Tiesībsargs ir pabeidzis pārbaudes lietu par pērn septembrī Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem noteikumos "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība", ko sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Grozījumi nosaka izmaiņas trokšņu robežlielumos auto un moto trasēm, kas atrodas apdzīvotās vietās. Rezultātā jaunais noteikumos atļautais trokšņu līmenis ir paaugstināts līdz veselībai kaitīgam.

Tiesībsargs uzsver, ka veiktie grozījumi aizskar Satversmē garantētās personu tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Turklāt tiesību akta izstrādes laikā nav ievērots labas pārvaldības princips.

Izpētot pārbaudes lietas materiālus, tiesībsargs secināja, ka:

  • jaunie trokšņa līmeņi (robežvērtības) ir vērtējami kā cilvēka veselībai kaitīgas sekas izraisoši;
  • jaunās normas neatbilst likuma mērķim (novērst vai samazināt vides trokšņa iedarbību uz cilvēkiem), tās attiecīgi neatbilst arī Satversmes 111. un 115. pantā nostiprināto cilvēka tiesībām dzīvot labvēlīgā un veselībai nekaitīgā vidē.

Ir svarīgi atzīmēt, ka jaunie trokšņu robežlielumi noteikti ārpus telpām, un iekštelpās (mājās, dzīvokļos) netiek mērīti, kā tas notika līdz šim. Pieņemto grozījumu anotācijā nav norādīta motivācija, kāpēc šādi mērījumi iekštelpās netiek veikti. Tas rada neizpratni un apšauba pieņemtā tiesību akta pamatojumu un kvalitāti, jo cilvēki nedzīvo ārtelpā, un tāpēc tieši iekštelpās ir jāvērtē trokšņa ietekmes kaitīgās sekas.

Kā jau tika minēts, tiesībsargs nonāca pie atziņas, ka izmaiņu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtībā pieņemšanas process neatbilst labas pārvaldības principa prasībām.

Pirmkārt, tika ignorēti Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas iebildumi, kuriem šo noteikumu izstrādē būtībā bija centrālā nozīme, ņemot vērā, ka trokšņa piesārņojums ir vērtējams kā veselību ietekmējoša parādība. Otrkārt, VARAM noteikumu grozījumu izstrādes procesā nav pamatojies uz vispusīgiem un objektīviem pētījumiem par troksni, bet gan uz selektīviem, padziļināti neizpētītiem Vācijas un Austrijas piemēriem, kuru attiecināšana uz Latvijas situāciju ir apšaubāma. Treškārt, normatīvā regulējuma izstrādes gaitā nav ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis, toties mototrašu īpašnieku un pārvaldītāju viedoklis ir ticis uzklausīts visaugstākajā līmenī.

Minētie prakses piemēri no Austrijas "Red Bull Ring" un Vācijas "Nürburgring", kur ekspluatācijas atļaujā ir noteikti lieli trokšņu robežlielumi, nav attiecināmi uz Latviju, jo šīs ārvalstu trases no ģeogrāfiskā un sociālā viedokļa būtiski atšķiras no Latvijā esošajām trasēm. Proti, abas šīs trases atrodas reljefainā vidē, tās ir mežu ieskautas, turklāt tur ikdienā nedzīvo cilvēki. Toties Biķernieku trasei 600 metru attālumā un Kandavas trasei 13 soļu attālumā dzīvo cilvēki.

Kandavas mototrases un Biķernieku mototrases tuvākās apkārtnes iedzīvotāju viedokli tiesībsargs noskaidroja, veicot divas aptaujas 2016. gada aprīlī un maijā. Pēc to rezultātiem tika secināts, ka 75% Biķernieku mototrases tuvumā dzīvojošiem cilvēkiem un 25% Kandavas mototrases tuvumā dzīvojošiem traucē trašu radītie trokšņi.

Tiesībsarga atzinuma mērķis ir panākt noteikumu par trokšņu atbilstību likuma un Satversmes prasībām un to samērošanu ar iesaistīto pušu interesēm, nevis rosināt mototrases slēgšanu.

Tiesībsargs ir rekomendējis Ministru kabinetam sešu mēnešu laikā veikt grozījumus un nodrošināt, lai apdzīvotā vietā izvietotās atklātās autosporta un motosporta trases radītā vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana atbilstu likuma "Par piesārņojumu" 2.panta 7.punkta prasībām.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL