Nabadzības mazināšanas bezgalīgā apņemšanās

Valdība jau 15 gadus apņemas mazināt nabadzību, taču joprojām 38 % Latvijas iedzīvotāji pakļauti tās riskam. Līdzšinējie atbalsta pasākumi nesedz iedzīvotāju pamatvajadzību pieaugošās izmaksas.

 Pirms 10 gadiem valdības identificētie nabadzības mērķi ir aktuāli arī šobrīd - iekļaujoša darba tirgus izveide, adekvātu ienākumu nodrošināšana ar darba samaksas, nodokļu politikas un sociālās drošības sistēmas palīdzību un citi. Taču jaunākos politikas plānošanas dokumentos minēts, ka šobrīd ir izveidota kārtējā darba grupa, kuras uzdevums pēc būtības ir identificēt jau iepriekš zināmus nabadzības un sociālās atstumtības pieauguma cēloņus un politikas jomas, kurās veicami pasākumi nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai.

 Līdz šim valdības realizētā nodokļu politika tikai veicināja sociālās nevienlīdzības palielināšanos, jo ieguvēji no izmaiņām bija vidusslānis un turīgie, nabadzīgajiem iedzīvotājiem ieņēmumu pieaugums bija nenozīmīgs. Minimālās algas paaugstināšana, neapliekamā minimuma diferencēšana un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšana dos papildu ienākumu 20-30 lati mēnesī personām, kuras saņēma minimālo algu.

 Tiesībsargs Juris Jansons pauž: "Līdzšinējos atbalsta pasākumus visprecīzāk raksturo sakāmvārds "ar vienu roku dod, ar otru ņem". Atbalsta pasākumi ir tik niecīgi, ka patēriņa cenu un komunālo maksājumu sadārdzinājums "noēdīs" ieguvumu, ko personai dos ieviestie nodokļu atvieglojumi."

 Nabadzības mazināšanai tiesībsargs norāda uz vairākiem risinājumiem. Pirmkārt, labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas veicinātu jaunu darbavietu rašanos. Otrkārt, nodokļu politika jāmaina no darbaspēka nodokļa uz patēriņa nodokli, kas iet virzienā uz taisnīgu atlīdzību par darbu, kas nodrošina iespēju strādājošam nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi sev un savai ģimenei.

 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL