Par aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm

Saeimā izskatīšanā šobrīd atrodas grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Veselības ministrs sniedzis priekšlikumu likuma 17. panta pirmajā daļā.  Priekšlikums paredz: "par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem."

Tā kā jautājums sabiedrībai ir aktuāls un Tiesībsarga birojā vērsušies indivīdi par veselības ministra priekšlikuma atbilstību cilvēktiesībām, Tiesībsarga birojs  ir veicis atsevišķu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu (turpmāk – arī Tiesa) izpēti attiecībā uz reproduktīvajām tiesībām.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka personas privātā dzīve – tās ir arī tiesības uz personas autonomiju un pašnoteikšanos, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni un kas notiek ar to, pat ja šāda izvēle ir bīstama. Privātās dzīves jēdzienā ietilpst arī tiesības tikt respektētam par lēmumu kļūt vai nekļūt par vecākiem.

Kā izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā S.H. pret Austriju (lietā iesniedzēji sūdzējās par Austrijas likumdošanā iekļauto aizliegumu veikt in vitro mākslīgo apaugļošanu), jautājumos, kas saistīti ar ētiku un morāli, valstu rīcības brīvība ir plašāka. No sprieduma arī izriet, ka vairākas valstis aizliedz olšūnu ziedošanu vispār.

Tiesībsargs ir iepazinies arī ar atsevišķiem publiskiem pieejamiem pētījumiem, kas norāda uz vairākiem riskiem sievietes veselībai, izņemot olšūnas.

No Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma anotācijas šobrīd nav rodams pamatojums atšķirīgai attieksmei, nosakot ierobežojumu ziedot savas olšūnas tieši nedzemdējušām sievietēm. Veselības riski, uz kuriem norādīts vairākos starptautiskos pētījumos, var attiekties gan uz dzemdējušām, gan uz nedzemdējušām sievietēm. Tāpat Satversmes 96.panta aspektā jāņem vērā sievietes tiesības uz autonomiju, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni. Sieviete var pieņemt lēmumu vispār nevēlēties kļūt par māti, bet viņa var vēlēties ziedot savas olšūnas citu sieviešu vajadzībām.

Tiesībsargs uzskata, ka šobrīd nav atrodami skaidri un viennozīmīgi argumenti, kāpēc tieši nedzemdējušām sievietēm ir ierobežojums ziedot olšūnas. Ja likumā noteikts ierobežojums, svarīgi ir definēt leģitīmo mērķi, respektīvi, kāpēc šāds ierobežojums ir izdarīts.

Ar augstākminētajiem argumentiem tiesībsargs ir vērsies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Pilns tiesībsarga viedoklis par aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm atrodams pielikumā.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL