Par Rīgas sabiedriskā transporta maksu diferenciēšanu

Tiesībsarga birojs ir iepazinies ar publiski pieejamo informāciju par Rīgas domes plāniem ar nākamā gada janvāri palielināt sabiedriskā transporta biļešu cenas pasažieriem, kas nav deklarējušies Rīgā, un samazināt biļešu cenu Rīgas pilsētā deklarētajiem sabiedriskā transporta lietotājiem.

Pašvaldības autonomā funkcija sabiedriskā transporta organizēšanā veicama, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē, starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un normatīvajos aktos noteiktos tiesību principus.

Nav pieļaujams nostādīt personas nevienlīdzīgā situācijā, nosakot ārvalstniekiem un reģionos dzīvojošām personām augstāku samaksu par pakalpojumu kā pakalpojuma faktiskās izmaksas. Patlaban maksa par vienu braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā ir 50 santīmu (71 eiro cents), bet biļete pie transportlīdzekļa vadītāja nopērkama par 70 santīmiem. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks norādījis, ka pašizmaksa vienam braucienam ir 70 santīmu.[1] Kā norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, no nākamā gada 1.janvāra brauciens sabiedriskajā transportā rīdziniekiem izmaksās mazāk, proti - 0,42 latus vai 0,6 eiro, savukārt nerīdziniekiem brauciens izmaksās dārgāk, kā līdz šim, proti - 0,84 latus vai 1,2 eiro.[2] Tiesībsarga ieskatā nav saskatāms pamatojums noteikt augstāku samaksu ārvalstniekiem un Latvijas reģionos dzīvojošām personām par pakalpojuma reālajām izmaksām, līdz ar to ir saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpums pret šīm personu grupām.

Pašvaldība var noteikt atvieglojumus tieši tās administratīvajā teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" tas ir ne vien pieļaujami, bet pat pašvaldības uzdevums – rīkoties savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Līdz ar to ir pieļaujama atlaide parsabiedriskā transporta lietošanu Rīgas pašvaldībā deklarētiem iedzīvotājiem.

Tātad, Rīgas domes lēmumā, ka rīdzeniekiem braukšanas maksa ir mazāka nekā nerīdzeniekiem, nav saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpumus, ja vien nerīdzenieku biļetes cena ir tāda pati kā brauciena reālās izmaksas. Savukārt, ja nerīdzenieku biļete tiek sadārdzināta, t.i., cena ir lielāka nekā reālās izmaksas, tad ir saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpums.

Savukārt, labas pārvaldības aspektā būtiski ņemt vērā, vai jaunā sistēma ievērojami nesarežģīs Rīgas pilsētas iedzīvotājiem piekļuvi sabiedriskajam transportam, proti, vai procedūra, kas jāveic, lai saņemtu individualizētās braukšanas biļetes, nav pārlieku sarežģīta, apgrūtinoša un birokrātiska.

Tiesībsargs pauž bažas, ka šādas sistēmas ieviešana palielinās administrēšanas izmaksas, vienlaikus norādot, ka pašvaldības budžeta līdzekļu efektīvas izmantošanas kontroli veic Valsts Kontrole.

[1] http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/480093-riga_nedeklaretajiem_iedzivotajiem_par_sabiedrisko_transportu_plano_prasit_uz_pusi_lielaku_maksu

[2] http://www.apollo.lv/zinas/usakovs-visiem-kas-deklaresies-riga-sola-bonusu/612950

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL