Par videonovērošanu īslaicīgās aizturēšanas vietās

Tiesībsargs ir atklājis vairākas būtiskas nepilnības Ministru kabineta noteikumu projektā "Kārtība, kādā policija veic novērošanu un šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi". Tiesībsargs norāda uz to, ka saskaņā ar topošajiem noteikumiem īslaicīgās aizturēšanas vietās ir paredzēts veikt pastāvīgu videonovērošanu, turklāt videonovērošanas piemērošanas nosacījumi tiek atstāti konkrētas iestādes ziņā, kas rada pārmērīgi lielu rīcības brīvību un iespēju šo normu piemērot patvarīgi.

Videonovērošana viennozīmīgi ir saistīta ar garantētām personas tiesībām uz privāto dzīvi. Šīs tiesības var tikt ierobežotas, tomēr ierobežojumiem jābūt paredzētiem likumā un ar mērķi aizsargāt citu cilvēku tiesības, demokrātiskas valsts iekārtu, sabiedrības drošību un tikumību.

Nepastāvot konkrētam maksimālajam termiņam, kādā personas var tikt turētas īslaicīgās aizturēšanas vietā, pastāv risks visu savu atrašanās laiku, kas saskaņā ar tiesībsarga monitoringa rezultātiem dažkārt pat pārsniedz mēnesi, būt pakļautām pastāvīgai videonovērošanai.

Tiesībsargs uzskata, ka videonovērošana ir pieļaujama tikai tad, ja katrā konkrētā gadījumā tiek veikts individuāls izvērtējums un pamatojums, kādēļ konkrētai personai ir nepieciešama videokontrole jeb uzraudzība, piemēram, aizdomas par iespējamu pašnāvības izdarīšanas risku, plānoti vai veikti uzbrukumi darbiniekiem, citām personām u.tml.

Tiesībsarga ieskatā nav pieļaujama situācija, ka policijas iestāžu starpā pastāv dažāda pieeja attiecībā uz videonovērošanu. Videonovērošanas rezultātā tiek skartas īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietoto personu tiesības uz privāto dzīvi, līdz ar to kārtībai, kādā būtu jāīsteno personas datu apstrāde un aizsardzība, ir jābūt skaidri un precīzi atrunātai ārējo normatīvo aktu līmenī.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL