Skaidrojums par nokrišņu ūdeņu novadīšanas maksu

Maksa par nokrišņu ūdens novadīšanu būs paredzēta ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, piemēram, Jelgavā, t.i., vietās, kur nav nodalītas lietusūdeņu novadīšanas sistēmas un kanalizācijas notekūdeņu sistēmas.

Jāatzīmē, ka ir divu veidu notekūdeņu sistēmas, proti, šķirtsistēma, kur lietus un kanalizācijas sistēma darbojas atsevišķi, un kopsistēma, kur lietus un kanalizācijas sistēma darbojas kā viens vesels. Šādā situācijā ir būtiski saprast, ja lietusūdeņi ieplūst kanalizācijas (komunālo/saimniecisko notekūdeņu) sistēmā, tie attiecīgi ir jāattīra kā kanalizācijas sistēmā esošie ūdeņi.

Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums (turpmāk – Likums) spēkā stājās 01.01.2016., taču tas nebija pilnvērtīgi pielietojams Ministru kabineta (MK) noteikumu trūkuma dēļ. Piemērot maksu par lietus ūdeni ļauj 22.03.2016. MK noteikumi Nr.174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu". Noteikumi attiecas uz visiem tiem iedzīvotājiem (arī komersantiem), no kuru īpašumiem un teritorijām lietus ūdens nonāk kopējā notekūdeņu sistēmā.

Likuma 6.panta septītā daļa noteic vietējo pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus par lietus ūdeņu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Kā norādīts MK noteikumu Nr.174 anotācijā, - pašlaik atbilstoši likumā "Par pašvaldībām" saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumam pašvaldības saistošajos noteikumos par pašvaldības inženierkomunikāciju aizsardzību nosaka atsevišķas prasības centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu sastāvam, bet tās ir nepilnīgas, lai nodrošinātu 22.01.2002. MK noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" (turpmāk – MK noteikumi Nr.34) prasības vidē novadāmajiem notekūdeņiem.

Vietējai pašvaldībai, nosakot prasības centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijai, lietošanai un aizsardzībai jāņem vērā, ka piesārņojošo vielu koncentrācija novadāmajos notekūdeņos (tai skaitā ražošanas notekūdeņos) nedrīkst pārsniegt MK noteikumos Nr.34 noteikto maksimālo koncentrāciju parametriem, kas raksturo tipiskus sadzīves notekūdeņus.

Jāatzīst, ka jau šobrīd daudzi lietotāji maksā par lietus ūdeņu novadīšanu, un šī kārtība nav jauna, proti, šāds noteikums lietotājiem ir ietverts pakalpojumu līgumā, kas slēgts starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma lietotāju.

Kā izriet no "Rīgas ūdens" norādītā,- piemēram, Āgenskalnā, Čiekurkalnā un centrā – vēsturiski ir izbūvēta kopīga lietus ūdens un kanalizācijas noteksistēma, tādējādi uzņēmumam "Rīgas ūdens" piederošajā ūdens attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva" caur kopsistēmu nonāk arī no ēkām un namu pagalmiem novadītais lietus ūdens.

Savukārt, piemēram, Daugavpils pilsētā jau labu laiku pastāv metodika, kas nosaka, kādā veidā ir aprēķināma maksa par kanalizāciju, ja nokrišņu ūdens aizvadīšana nav atdalīta no saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēmas.

No tiesiskās vienlīdzības principa raugoties, ir konstatējama atšķirīga attieksme, proti, būs iedzīvotāji, kuriem par lietusūdeņu novadīšanu būs papildus jāmaksā tieši tāpēc, ka viņu dzīvesvietā  vēsturiski nav izbūvētas nodalītas lietusūdeņu novadīšanas sistēmas un kanalizācijas notekūdeņu sistēmas. Atšķirīgai attieksmei ir konstatējams leģitīms mērķis, proti, vides aizsardzības prasību izpilde. Diskutējams ir jautājums par samērīgumu, vai šī maksa būtu iekļaujama kopējā tarifā, sadārdzinot pakalpojumu visiem lietotājiem, vai uzliekot maksāt tikai tiem iedzīvotājiem (kā tas ir šobrīd), kuru īpašumos vēsturiski nav izbūvētas dalītā notekūdeņu novadīšanas sistēma.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL