Tiesībsarga skaidrojums starptautiskajiem partneriem par mazākumtautību izglītību Latvijā

Labdien!

Rīga, 2014.gada 29.aprīlī

Laikā, kad starptautiskajā vidē notiek vairāki satraucoši notikumi, kuru rezultātā tiek aizskartas cilvēktiesības, sabiedrības drošība un savstarpēja cieņpilna līdzāspastāvēšana vienotā sabiedrībā, atsevišķas organizācijas īsteno aktivitātes arī Latvijā un mēģina politiskā gaismā interpretēt notikumus un šķelt sabiedrību. Viens no šādiem jautājumiem ir mazākumtautību izglītība. Tādēļ es kā Latvijas Republikas tiesībsargs uzskatu par savu pienākumu sniegt skaidrojumu sadarbības partneriem.

Latvijas Satversmē (Konstitūcijā) ir noteiktas vairākas būtiskas valsts apņemšanās, caur kurām būtu jāuzlūko mazākumtautību izglītība Latvijā:

  1. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību (Satversmes 114.pants).
  2. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta (Satversmes 112.pants).
  3. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika (Satversmes 1.pants).

Latvijā ir nedaudz vairāk kā 100 pašvaldības dibinātu un valsts budžeta finansētu skolu, kuras realizē mazākumtautību apmācības programmas krievu, poļu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu, lietuviešu un citām mazākumtautībām. Latvija ir viena no tām valstīm, kura no valsts budžeta līdzekļiem sedz mācības pamatskolā un vidusskolā arī mazākumtautību programmu īstenošanai, tas nozīmē, ka mazākumtautību bērni daļu priekšmetu apgūst dzimtajā valodā.

Neviens nacionālais vai starptautiskais tiesību akts neparedz, ka mazākumtautību izglītībai ir jābūt tikai mazākumtautību valodā, kā to cenšas iegalvot atsevišķas NVO. Latvija kā valsts ne tikai ļauj saglabāt un attīstīt mazākumtautībām savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, kā to nosaka Satversme, bet pat nodrošina iespēju mazākumtautībām daļu priekšmetu apgūt mazākumtautību valodā.

Latvijā spēkā esošais Izglītības likums nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, savukārt tajās valsts un pašvaldību skolās, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

Demokrātiskā un daudzkultūru valstī izglītībai ir jābūt kā vienojošam, nevis segregāciju vairojošam faktoram. Tādēļ kopš 1999.gada valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāka mazākumtautību izglītības programmu pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, vienlaikus neaizmirstot arī par mazākumtautību kultūras un valodas saglabāšanu (mācību satura apguve valsts valodā ir 60 %, bet mazākumtautību valodā līdz 40% no mācību priekšmetiem). Ar 2004.gada 1.septembri valsts atbilstoši Izglītības likumam bija apņēmusies valsts un pašvaldību finansētās skolās ar mazākumtautību izglītības programmu mācības sākot ar desmito klasi īstenot valsts valodā, izņemot priekšmetus mazākumtautību kultūrā, valodā un reliģijā.

Tiesībsarga birojs 2013.gada nogalē veica apjomīgu mazākumtautību izglītības jautājuma izpēti. Izpētes ietvaros tika izanalizēti Latvijai saistošie starptautiskie un nacionālie tiesību akti, veikta izglītības realizācijas izpēte uz vietas skolās, izzināts skolu vadītāju, skolotāju, skolēnu un vecāku viedoklis un apkopota starptautiskā prakse. Izpētot situāciju, tiesībsargs secināja, ka ar tiesisko regulējumu Latvijā būtībā viss ir kārtībā, nepilnīga ir prakse.

Latvijas valdība, kā apliecinājusi arī izglītības ministre Ina Druviete, neplāno slēgt mazākumtautību skolas. Valdība plāno pilnveidot mazākumtautību izglītības (bilingvālās) izglītības praksi. Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību finansētās skolas ar mazākumtautību programmu neviens neslēgs.

Tādēļ atsevišķu organizāciju veidotās aktivitātes, tajā skaitā mazākumtautību grupu musināšana uz protestiem pret it kā gaidāmo mazākumtautību skolu slēgšanu, ir vērtējamas kā centieni radīt mākslīgu nacionālu spriedzi un šķelt sabiedrību. Manuprāt, būtisks faktors ir arī drīzumā gaidāmās Eiropas Parlamenta, bet jo īpaši Saeimas (Parlamenta) vēlēšanas, tādēļ aicinu šīs aktivitātes vērtēt lietu kopsakarā.

Cieņā

Tiesībsargs Juris Jansons

 

 

 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL