Tiesībsargs aicina ANO institūcijas veidot vienotu izpratni par Latvijas nepilsoņu tiesisko statusu

Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli ANO Cilvēktiesību komisāram un ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos, kurā aicina ANO institūcijas veidot vienotu izpratni par Latvijas nepilsoņu tiesisko statusu.

Tiesībsargs ir novērojis, ka starptautiskajām organizācijām nav vienotas izpratnes par Latvijas nepilsoņu tiesisko statusu. Secināts, ka ANO Augstā bēgļu komisāra biroja 2015. gada statistikas pārskatā Latvijas nepilsoņi pielīdzināti bezvalstniekiem.[1] Šāda ANO institūciju prakse rada sajukumu un neizpratni par valstu pienākumu saturu. Vienlaikus ANO Cilvēktiesību komiteja un ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja ir skaidri nodalījušas nepilsoņu un bezvalstnieku tiesisko statusu.

Tiesībsargs vēstulē uzsver, ka Latvijas nepilsoņu tiesības daudzkārt pārsniedz bezvalstnieku tiesības, tādējādi šie statusi nav salīdzināmi. Latvijas nepilsoņu tiesības tuvinās Latvijas pilsoņu tiesībām. Būtiskākā atšķirība, ka nepilsoņiem nav tiesību vēlēt un ieņemt atsevišķus amatus valsts pārvaldē. Jāuzsver, ka nepilsoņi, atšķirībā no bezvalstniekiem, ir Latvijas Republikas valstspiederīgie, tiem ir Latvijas Republikas izdota pase, tie atrodas Latvijas Republikas aizsardzībā, atrodoties ārvalstīs, tiem ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās tiesības ar pilsoņiem.  

“Vienota izpratne ANO institūciju starpā par Latvijas nepilsoņu statusu veicinātu šīs izpratnes veidošanos kā Eiropas, tā pasaules līmenī. Tādējādi jāskaidro Latvijas vēsturiskā situācija un nepilsoņa statusa rašanās iemesli,” norāda tiesībsargs.

Valsts ir radījusi juridisko un institucionālo ietvaru naturalizācijai. Nepilsoņi var iegūt Latvijas pilsonību, nokārtojot samērā vienkāršus naturalizācijas eksāmenus. Diemžēl naturalizācijas tempi pēdējo gadu laikā samazinājušies nepilsoņu motivācijas trūkuma dēļ. Turklāt atsevišķu valstu un nevalstisko organizāciju retorika veicina negatīvu attieksmi pret valsti un Latvijas pilsonības institūtu.

Jāpiebilst, ka nepilsoņu tiesiskais statuss un valsts pienākumi nepilsoņu tiesību nodrošināšanā daudzu gadu garumā ir vērtēti gan Latvijā, gan starptautiskajās organizācijās.

1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pants un citi Latvijai saistošie cilvēktiesību dokumenti, kas nosaka tiesību apjomu pilsoņiem, nav attiecināmi uz Latvijas nepilsoņiem. Taču Latvijas Republikas pienākums ir nodrošināt ikvienai personai tiesību apjomu, kas nav mazāks par ANO 1954. gada Konvencijā par bezvalstnieka statusu noteikto.

 

[1] UNHCR Global Trends Forced Displacement in 2015. Pieejams: http://www.unhcr.org/statistics/unhcrstats/576408cd7/unhcr-global-trends-2015.html

 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL