Tiesībsargs aicina godināt juristus, īpaši tos, kas piedalījās Latvijas valstiskumā

Pie katras valsts šūpuļa ir stāvējuši izcili juristi un Latvijas valsts nav izņēmums. Atzīmējot šogad Latvijas simto gadskārtu, mums būtu jāapliecina cieņa tiem juristiem, kas īstenoja sapni par Latvijas valsts tapšanu: Miķelis Valters ˗ viens no pirmajiem latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem, kurš ne tikai publiski izvirzīja suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību, bet bija viens no Satversmes izstrādātājiem; Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis ˗ juristi, neatkarīgās Latvijas Republikas prezidenti pirms II Pasaules kara, Jānis Pliekšāns (Rainis) – jurists un dižākais mūsu tautas rakstnieks. Tāpat aicinu godināt tos, kas pielika pūles Latvijas neatkarības atgūšanai un Satversmes darbības atjaunošanai: Egils Levits, Romāns Apsītis, Aivars Endziņš, Valdis Birkavs, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš.

Šodien Latvijas Universitātes Mazajā aulā ir pulcējusies nākamā Latvijas juristu paaudze, kas ar saviem darbiem turpina radīt un stiprināt tālajā 1918. gadā proklamēto valsti. 

Vēstures līkloči ir mūsu tautu izklīdinājuši plašajā pasaulē, un tādēļ jo īpaši patīkami redzēt, ka latvieši kā zinoši un prasmīgi juristi ir spējuši sevi apliecināt ne vien Latvijā, bet arī starptautiski.

1917. gadā Rainis savā dienasgrāmatā par nacionālo un globālo rakstīja: “Cilvēce ir organizēta organiski tautās, ne mehāniski pūļos. (..) Cilvēces nacionālam attīstības posmam nevar pārlēkt pāri, ielecot beztautu kosmopolītismā. (..) Tagadējais attīstības posms prasa ne tautu pašiznīcināšanos, bet tautu nokārtošanos nacionālās valstīs, lai sasniegtu savu pilnīgu attīstību. Šīs nacionālās valstis vienotos arvienu lielākās federācijās, līdz apņemtu kontinentus un cilvēci, un tur izaugtu varbūt jaunas, lielākas tautas ar jaunām valodām, varbūt ar vienu kopēju un citām individuālām valodām.”

Juristi ne tikai rada normas un izšķir taisnības ceļus, bet spēj parādīt sabiedrībai nākotnes attīstības vīziju, tomēr šo vīziju var uzzīmēt, ja spēj sagatavot cienīgus pēcnācējus – juristu paaudzi, kas spēj globālās tendences aplūkot un prognozēt to attīstību, kā arī sagatavot sabiedrību šiem izaicinājumiem.

Manuprāt, ir vairākas būtiskas tēmas, kas ir svarīgas Latvijas kā ilgtspējīgas nācijas valsts pastāvēšanai :

  • globalizācijas un tehniskā progresa izaicinājumi valstīm un tiesību zinātnei;
  • vērtības un principi globalizācijas apstākļos.

Latvijas jubilejas gadā rīkotais III Pasaules latviešu juristu kongress ir platforma, kurā šodienas spožākajiem juristu prātiem ir iespēja iezīmēt mērķus un rīcību, lai Latvija kā tiesiska un demokrātiska valsts turpinātu pastāvēt Raiņa nākotnes vīzijas aprakstā par beztautu kosmopolītismu. 

Kā tiesībsargs vēlos vērst uzmanību uz tām problēmām, ar kurām es saskaros ikdienas darbā, pildot man uzticētos pienākumus. Daudzi cilvēki Latvijā jūtas nepasargāti un atstumti, kas nav pieļaujams attīstītā demokrātiskā valstī. Es neminēšu tos jautājumus, par kuriem esmu vairākkārt runājis publiski – mūsu bērnu stāvoklis valstī, it īpaši to, kas ir palikuši bez vecāku rūpes. Es vēlos, lai drošību un pārticību beidzot izbaudītu mūsu senioru paaudze, un cieņpilnu dzīvi beidzot sāktu dzīvot ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēl nav pametis valsti.

Nenoliedzami, juristi ir tie, kas komandās ar savu jomu ekspertiem, spēj sakārtot valsti, tādēļ aicinu visus esošos un topošos juristus neaizmirst, ka sākumā ir vārds un ideja, kas pārtop sarežģītās normās, kurām jākalpo ikviena, uzsvēršu IKVIENA, Latvijas cilvēka labā. Cilvēktiesības ir tiesības būt laimīgam, tādēļ neaizmirstiet savā ikdienas darbā, ka ikviena normas izstrāde ir vērsta uz cilvēktiesību ievērošanu.

“Pastāvēs, kas pārvērtīsies”, teica Rainis. Tiesībsargs aicina pieņemt jaunā laikmeta izaicinājumu – augt un pilnveidoties; piepildīt sapni par plaukstošu, attīstītu Latviju, un galvenais – spēt nosargāt demokrātisku valsts iekārtu, kas ir neatkarīgas nacionālas valsts pastāvēšanas garants.

 

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL