Tiesībsargs iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā „fotoradaru lietā”

Šobrīd spēkā esošais regulējums par braukšanas ātruma neievērošanu, kas fiksēts ar fotoradaru, paredz sodīt automašīnas īpašnieku, nevis pārkāpuma faktisko veicēju. Pie vienāda nodarījuma sods atšķirsies atkarībā no pārkāpuma fiksēšanas veida – ar fotoradaru vai policistam, apturot autotransportu. Šāda prakse ir pretrunā labas pārvaldības un vienlīdzības principam.

Tiesībsargs 29.maijā Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu par Ceļu satiksmes likuma 436.panta vairāku daļu neatbilstību Satversmes 1., 91. un 92.pantam. Pārkāpuma izdarījušās personas noskaidrošana nav uzskatāma par neiespējamu vai nesamērīgu nastu atbildīgai iestādei. Jau šobrīd Ceļu satiksmes likuma 20.pants paredz transportlīdzekļa īpašnieka pienākumu pēc Valsts policijas pieprasījuma sniegt ziņas par transportlīdzekļa vadītāju, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots. Tādējādi nepastāv objektīvi šķēršļi valstij noskaidrot ar fotoradariem fiksētā pārkāpuma izdarītāju.

Fotoradaru ieviešanas mērķis ir vērsts uz satiksmes drošības uzlabošanu. Tādēļ maksimālā soda piemērošana par mazāk bīstamiem un minimālā soda piemērošanai par bīstamākiem braukšanas ātruma pārkāpumiem nav saskatāms saprātīgs pamats. Savukārt Ceļu satiksmes likums paredz nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret personām, kuru izdarītais braukšanas ātruma pārkāpums ir fiksēts ar fotoradaru, neapturot transportlīdzekli.

Tiesībsargs jau iepriekš lūdzis Iekšlietu, Tieslietu un Satiksmes ministrijas izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu pastāvošos trūkumus. Tomēr ministrijas neuzskatīja šādu grozījumu izstrādi par lietderīgu. Tiesībsargs 2011. gada novembrī atkārtoti vērsās pie Saeimas ar aicinājumu veikt nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos. Savukārt 2011. gada decembrī tiesībsargs J.Jansons vērsās Saeimas Tautsaimniecības vides un reģionālās politikas komisijā ar konkrētiem grozījumu priekšlikumiem Ceļu satiksmes likuma 436. pantā.