Tiesībsargs saskata nepilnības veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa koncepcijas projektā (Papildināts)

Tiesības uz veselības aizsardzību konstitucionālā līmenī ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 111.pantā, kas noteic, ka valsts aizsargā cilvēka veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Veselības ministrijas izstrādātais Koncepcijas projekts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli nenodrošina vienlīdzīgu veselības aprūpes pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī rada daudzas neskaidrības par Koncepcijas lietderību un efektivitāti.

Tiesībsargs norāda, ka Koncepcijas projektā nav atrodamas norādes uz arodslimību un citu slimību profilaksi, ārstēšanu un to apkarošanu. Rezultātā varētu iestāties bīstamas sekas – Latvijas pacientu vidū strauji var progresēt hronisko slimnieku skaits, kuru turpmākais ārstēšanas process valstij izmaksātu dubultā. Savukārt, raugoties no pacientu tiesību viedokļa, tieši valsts plānotie profilaktiskie pasākumi uzskatāmi par veselīgas sabiedrības garantu.

Koncepcijā kā veselības aprūpes budžeta finansēšanas sistēmas maiņas leģitīmais mērķis norādīts sociālais taisnīgums un solidaritāte. Kā sabiedrības ieguvums tiek norādīta ienākumu stabilitāte veselības aprūpes budžetā, skaidrāk iezīmēta resursu sadale un iedzīvotāju motivācija veikt maksājumus. Taču netiek norādīti sabiedrības tiesību uz veselību nodrošināšanas aspekti.

„Netiek vērtēts, kā pēc Koncepcijas īstenošanas uzlabosies, piemēram, medicīnas pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Ja arī Veselības ministrijas rīcībā ir šāds izvērtējums, tas netiek atspoguļots Koncepcijas projektā. Visticamāk iedzīvotāju atbalsts finanšu modeļa maiņai būtu daudz lielāks, ja būtu skaidrs, ka ar jaunā modeļa ieviešanu ārstniecības pakalpojumu pieejamība uzlabosies un pakalpojums būs kvalitatīvāks,” uzskata Juris Jansons.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Koncepciju sistēmas administrēšana prasīs ievērojamus papildus resursus (3-6% līdzšinējo 0,8% vietā), sabiedrībai ir jāredz būtisks ieguvums no šādas reformas.

Lai ievērotu labas pārvaldības principus, ir svarīgi uzklausīt un ņemt vērā arī nozares nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļus. Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ja respektējami nozares pārstāvji (piemēram, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimeņu ārstu asociācija) kategoriski iestājas pret Koncepcijas ieviešanu, norādot virkni vērā ņemamu risku, ko nesīs šāda reforma, valdībai ir nepieciešami pārliecinoši argumenti, kāpēc iebildumi netiek ņemti vērā. Iespējams, atkārtoti ir jādiskutē par sabiedrības ieguvumiem, ko nesīs Koncepcijas ieviešana.