Tiesībsargs tiekas ar Latvijas Pensionāru federācijas valdi

Šā gada 15. janvārī tiesībsargs Juris Jansons tikās ar Latvijas Pensionāru federācijas valdi, kura pauda bažas par nabadzības riska palielināšanos pensionāru vidū. Tikšanās laikā tika pārrunātas nepilnības sociālās drošības, tai skaitā pensiju, sistēmā.

Tiesībsargs uzsvēra, ka Latvijas valsts savu attieksmi ir skaidri paudusi jau 2013. gadā, atturoties ratificēt Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 23. pantu. To ieviešot, dalībvalstis apņemas nodrošināt vecu cilvēku tiesību uz sociālo aizsardzību efektīvu izmantošanu, dodot veciem cilvēkiem iespēju, cik ilgi vien iespējams, palikt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem ar pietiekošiem līdzekļiem, kas ļauj tiem atbilstoši dzīvot un aktīvi piedalīties sabiedriskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Sociālā realitāte un statistikas dati rāda, ka lielai daļai Latvijas pensionāru nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu pamatvajadzības (izdevumi par mājokli, pilnvērtīgu uzturu, veselības aprūpi).

Tiesībsargs: “Ir redzams, ka Latvijā izveidotā pensiju sistēma šodien pienācīgu pensiju nodrošina tikai retajam. Vai sistēmu var saukt par ilgtspējīgu, ja tā tiek radīta uz šodienas pensionāru nabadzības rēķina? Vai izveidotā sistēma nodrošinās cilvēka cienīgu pensiju nākotnē? Eiropas Komisijas eksperti ziņojumā par Latviju – 2017. gadā  īpaši norādījuši uz zemo nākotnes pensiju pietiekamību.”  

Tiesībsargs arīdzan atgādina, ka Latvija ir pievienojusies citiem starptautiskiem dokumentiem, tās pašas hartas 30. pantam, ar ko apņēmusies nodrošināt tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Tāpat, pievienojoties ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Latvija ir apņēmusies veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu katram cilvēkam tiesības uz cilvēka cienīgu dzīves līmeni. 

Tiesībsargs neskaitāmas reizes ir norādījis gan valdībai, gan parlamentam, ka Latvija nenodrošina gados vecākiem cilvēkiem pienācīgu dzīves līmeni, pieļaujot to nonākšanu nabadzībā, kā arī aicinājis pārskatīt gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kam piesaistīti minimālie sociālā atbalsta lielumi, gan GMI, gan trūcīguma slieksni. Tomēr būtiski uzlabojumi nav vērojami.

Tiesībsargs tikšanās laikā pauda atbalstu konstruktīvai sadarbībai, pozitīvi novērtēja pašas federācijas jau aizsāktās iniciatīvas un aicināja turpmāk vēl aktīvāk, izmantojot savu pieredzi un zināšanas, vērsties pie parlamenta ar prasību uzsākt diskusiju, lai veidotu tādu pensiju sistēmu, kas nodrošina cilvēka cienīgas vecumdienas visiem Latvijas senioriem, tostarp tiem, kuru pensiju kapitāls veidojies līdz 1996.gadam.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL