Vai IZM melo sabiedrībai?

Tiesībsarga birojs saņēmis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) vadības, Studentu parlamenta un studentu iesniegumus, kuros paustas bažas par haotisku un sasteigtu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcību. IZM, neievērojot Eiropas Komisijas rekomendācijas, bez izdiskutēta, strukturāla, finansiāli pamatota reformu plāna grasās likvidēt RPIVA, pievienojot Latvijas Universitātei (LU) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA).

Tiesībsargs ir noskaidrojis, ka IZM lēmumu par likvidāciju RPIVA personāls un studenti uzzināja 2017. gada 3. janvārī, kad IZM publiskoja šo informāciju masu medijos. 2017. gada janvārī organizētajās publiskajās konsultācijās apsprieda jautājumus par RPIVA studentu pārņemšanu un mantas sadali, bet par iecerēm likvidēt RPIVA un pievienot to LU nekādas konsultācijas vai apspriedes ar RPIVA personālu un studentiem nav bijušas.

Uzmanīgus dara fakts, ka, atbildot uz tiesībsarga informācijas pieprasījumu, IZM pauž absolūti pretēju pozīciju, turklāt sola rezultātus, kas ir pretrunā ar pašu iecerēm. No vienas puses IZM apgalvo, ka RPIVA studenti varēs turpināt un pabeigt studijas esošajās studiju programmās, un studiju kursa pielīdzināšana nebūs nepieciešama, kā arī saglabās RPIVA budžeta vietas un studiju maksas nosacījumus, no otras puses IZM uzsver, ka RPIVA likvidācija veicinās studiju programmu skaita samazināšanu. Saskaņā ar Augstskolu likumu LU un JVLMA var veidot jaunas studiju programmas, kas precīzi atbilstu RPIVA studiju programmām. Savukārt, ja LU neveido jaunas studiju programmas, var rasties situācija, ka RPIVA studentiem būs jāturpina studijas LU zemākā kursā.

Tiesībsargs: “Jautājums paliek atklāts, vai par tik būtiskām reformām, iesaistītajiem būtu jāuzzina primāri ar mediju starpniecību, nevis saprātīgu diskusiju ceļā, kam sekotu pušu vienošanās un plāna izstrāde? Ir sajūta, ka RPIVA likvidāciju IZM uzskata par savu prerogatīvu un sabiedrības viedoklī ieklausīties nav ieinteresēta.”

Tiesībsarga ieskatā RPIVA likvidācijas process ir sasteigts un nav pietiekoši izvērtēts un sagatavots, tāpēc tiesībsargs aicina Ministru prezidentu apturēt Rīkojuma projekta tālāku virzību, uzliekot par pienākumu IZM pienācīgi informēt sabiedrību par uzsāktajiem procesiem, izdiskutēt un saskaņot ieplānotās reformas mērķi un īstenošanas kārtību ar visām ieinteresētajām personām, argumentēti pamatojot ieinteresēto pušu priekšlikumu noraidījumu, īpaši, ņemot vērā, lai reformas procesa gaitā iespējami mazāk tiktu skartas studējošo intereses. 

Vienlaikus tiesībsargs norāda arī uz vienotas augstākās izglītības reformu bāzes neesamību un lēmumu sadrumstalotību, kas noved pie sabiedrības neizpratnes un plānveida procesa trūkuma iestādes darbībās.  “Augstskolas likvidācija ir ļoti komplekss un daudzšķautņains process, kas ietver virkni pasākumu ne tikai augstākās izglītības politikas virziena un tiesiskās bāzes sagatavošanā, bet arī sabiedrības informēšanā par reformas nepieciešamību, mehānismu un īstenošanas kārtību tādā apjomā un kvalitātē, kas sniedz pēc iespējas plašāku reformas izgaismojumu,” skaidro tiesībsargs.

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL