Vadlīnijas cilvēku tirdzniecības un darbaspēka ekspluatācijas risku novēršanai publiskajos iepirkumos

Apmēram 2 triljoni eiro jeb 14 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) katru gadu tiek tērēti publiskajam iepirkumam. Latvijā 2023. gadā kopējā piešķirto iepirkuma līgumu finansiālā vērtība, piemērojot tikai Publisko iepirkuma likumu, bija 5,4 miljardi eiro (bez PVN), kas ir 14 % no IKP. Šāda ietekme uz preču un pakalpojumu tirgu ir nozīmīga un publiskais iepirkums ir noderīgs instruments arī Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanai. Dažādi būvniecības, pakalpojumu un preču iepirkumi ietver gan nelielus iepirkumus, gan vairāku miljonu eiro vērtus projektus, kuru izpildei tiek piesaistīti apakšuzņēmēji, veidojot sarežģītas piegāžu ķēdes.

Lielos projektos ar daudziem apakšuzņēmējiem, kuri darbu izpildei piesaista mazkvalificētu darbaspēku, nereti pieaug darbaspēka ekspluatācijas riski, kas tā smagākajā formā var izpausties arī kā cilvēku tirdzniecība. Lai šādus gadījumus novērstu, gan Publisko iepirkumu likumā (PIL), gan dažādos citos tiesību aktos ir iekļautas normas, kas darbaspēka ekspluatācijas riskus mazina. Vienlaikus negodprātīgi uzņēmēji mēdz izmantot dažādas legālas uzņēmējdarbības shēmas nelikumīgām darbībām, tai skaitā nodarbinātības jomā. Tādējādi ne tikai privātie uzņēmēji, bet arī valsts un pašvaldību iestādes, to pat neapzinoties, var tikt iesaistīti darbaspēka ekspluatācijā vai cilvēku tirdzniecībā.

Turklāt 2024. gada 25. jūlijā stājās spēkā jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1760 (2024. gada 13. jūnijs) par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un Regulu (ES) 2023/2859, t.s., Rūpības pienākuma direktīva jeb CSDDD . Šī direktīva paredz lielākajiem uzņēmumiem obligātu prasību īstenot rūpības pienākumu attiecībā uz cilvēktiesībām un vidi, kur negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām var izpausties, piemēram, kā darbaspēka ekspluatācija un bērnu darbs.

Gan valsts, gan pašvaldību iestādes var veikt papildu darbības, īstenojot sociāli atbildīgu iepirkumu un ceļot kopējo korporatīvo atbildību iepirkumu jomā. Šajās vadlīnijās lielāka uzmanība pievērsta tieši veidiem un praktiskiem paņēmieniem, kā pārliecināties, ka iepirkums ir drošs un darbu izpildē iesaistītie netiek pakļauti darbaspēka ekspluatācijai vai cilvēku tirdzniecībai. Cita starpā iekļautie rīki var palīdzēt arī citu likumpārkāpumu novēršanai. Tādējādi šīs vadlīnijas stiprinās arī pasūtītāja kā sociāli atbildīgas publiskas personas tēlu un reputāciju.