Dzīvnieku audzētavu darbība nevar būt svarīgāka par cilvēka tiesībām uz mieru un drošību savā mājoklī

Ikvienam iedzīvotājam ir tiesības uz labvēlīgu vidi. Tas nozīmē arī būt pasargātam no trokšņiem, smakām un citiem traucējumiem, ko rada mājas (istabas) dzīvnieku audzētavu darbība, un kas būtiski pasliktina cilvēku dzīves kvalitāti. Tiesībsardze Karina Palkova vērsusies Ministru kabinetā ar lūgumu līdz šī gada 1. decembrim izstrādāt vienotu un efektīvu tiesisko regulējumu mājas (istabas) dzīvnieku audzētavu izveidei un uzraudzībai.

“Šis jautājums nav tikai par dzīvnieku turēšanu vai komercdarbību. Dzīvnieku audzētavas darbība nevar būt svarīgāka par cilvēka tiesībām uz mieru un drošību savā mājoklī. Cilvēkam ir tiesības netraucēti atpūsties, sargāt savu veselību un nodrošināt bērniem vidi, kas veicina viņu pilnvērtīgu fizisko un emocionālo attīstību. Tieši šīs intereses aizsargā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā garantētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, kā arī mājokļa neaizskaramību,” uzsver tiesībsardze Karina Palkova.

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka pienākumu dzīvnieka īpašniekam nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Šobrīd dzīvnieka īpašnieks saucams pie atbildības par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem. Savukārt, ja dzīvnieka riešana, gaudošana vai tā radītās smakas nav saistītas ar labturības pārkāpumiem, tad īpašniekam būtu piemērojama administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucējumu. Tomēr praksē šāda kārtība nav piemērojama, ja traucējumu rada mājas (istabas) dzīvnieku audzētavās turētie dzīvnieki.

Esošo problēmu visskaudrāk izjūt tieši audzētavu tuvumā dzīvojošie cilvēki un to ģimenes, kuri ikdienā sastopas ar traucējošu dzīvnieku radītu troksni un smakām. Šobrīd likumdevējs nav izstrādājis konkrētas prasības audzētavu reģistrācijai un darbībai apkārtējo iedzīvotāju tiesību uz labvēlīgu vidi kontekstā. Problēma ir risināma. Piemēram, attiecībā uz  dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām likumdevējs jau šobrīd ir noteicis stingru darbību un reģistrēšanas kārtību.[1]

Skaidra un vienota mājas (istabas) dzīvnieku audzētavu regulējuma ieviešana būtu ieguvums gan iedzīvotājiem, gan dzīvnieku īpašniekiem un audzētājiem, gan valsts un pašvaldību institūcijām. Iedzīvotājiem tas sniegtu lielāku skaidrību par viņu tiesībām un iespējām aizsargāt tiesības uz mierīgu un veselībai labvēlīgu dzīves vidi, kā arī palīdzētu labāk nodrošināt bērna labākās intereses situācijās, kad dzīvnieku turēšana būtiski ietekmē ģimenes ikdienas dzīves apstākļus.

Dzīvnieku audzētājiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem skaidri un vienādi noteikumi visā valstī ļautu labāk paredzēt savas darbības tiesiskās sekas un pienākumus. Skaidrs regulējums atvieglotu arī valsts un pašvaldību institūciju darbu. Viennozīmīgi noteikti pienākumi, prasības un uzraudzības mehānismi ļautu iestādēm savlaicīgāk un konsekventāk reaģēt uz problēmām. Tādējādi būtu iespējams panākt saprātīgu līdzsvaru starp dzīvnieku labturību, personu tiesībām uz labvēlīgu dzīves vidi un tiesībām veikt saimniecisko darbību.


[1] 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 412 “Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām”