Tiesībsardze: “Ja resursu nepietiek visiem, bērns nevar būt tas, kurš paliek gaidīt pēdējais”
16. septembrī Latvijas Republikas Valsts kontrole iepazīstināja ar revīzijas ziņojumu “Bērnu veselības aprūpe – loterija pēc dzīvesvietas”. Ziņojums izgaismo sistēmiskas problēmas, kas ir ne tikai pretrunā ar valsts likumā noteikto prioritāti – bērnu veselības aprūpi kā prioritāti, bet arī pierāda, ka faktiski pastāv reģionāla nepieejamība dažādu specialitāšu ārstiem un veselības aprūpes pakalpojumiem.
Savlaicīga, kvalitatīva un pieejama bērnu veselības aprūpe ir valsts juridisks pienākums, cilvēktiesību jautājums un neatņemama demogrāfijas politikas daļa. Tiesības uz veselības aizsardzību ir nostiprinātas gan mūsu Satversmē, gan vairākos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos. Īpaši svarīgi ir tas, ka bērniem veselības aprūpes jomā ir piešķirta prioritāra aizsardzība.
“Kopš pirmās dienas tiesībsardzes amatā bērnu tiesības ir viena no manām darba prioritātēm, taču bērnu tiesības nedrīkst būt tikai tiesībsardzes prioritāte. Tām jābūt valsts prioritātei – arī Saeimas, valdības, ministriju un ikvienas institūcijas prioritātei, kuras lēmumi ietekmē bērna dzīvi. Ja valsts bērnus pasludina par prioritāti, šai prioritātei ir jābūt reālai. Ja resursu nepietiek visiem, bērns nevar būt tas, kurš paliek gaidīt pēdējais,” savā runā uzsver tiesībsardze Karina Palkova.
Savlaicīga, kvalitatīva un pieejama bērnu veselības aprūpe ir valsts juridisks pienākums, cilvēktiesību jautājums un neatņemama demogrāfijas politikas daļa.
ANO Bērnu tiesību konvencijā noteikts, ka dalībvalstis atzīst ikviena bērna tiesības uz visaugstāko sasniedzamo veselības standartu. Bērna labākajām interesēm jābūt primāram apsvērumam ne tikai individuālos lēmumos par konkrētu bērnu, bet arī plānojot un organizējot veselības aprūpes sistēmu. Tostarp, lemjot par bērnu veselības aprūpes finansējumu, pakalpojumu tīkla organizāciju, speciālistu pieejamību un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu dažādos reģionos. ANO Bērnu tiesību komiteja jau 2016. gadā pauda bažas par garajām gaidīšanas rindām un specializēto veselības aprūpes pakalpojumu ierobežoto pieejamību, kas praksē kavē bērnu faktisku piekļuvi bezmaksas medicīniskajiem pakalpojumiem. Komiteja jau pirms desmit gadiem, vērtējot Latvijas situāciju, norādīja arī uz atšķirībām starp lauku un pilsētu teritorijās dzīvojošu bērnu iespējām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
Bērnu veselība ir pamats iespējai iegūt kvalitatīvu izglītību, savlaicīgi novērst veselības problēmas un nodrošināt kvalitatīvākus un ilgākus veselīgas dzīves gadus nākotnē. Valsts nedrīkst ignorēt šos jautājumus vai atlikt to risināšanu uz vēlākiem dzīves posmiem.
“Šobrīd pastāv liela varbūtība par Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos nostiprināto bērnu tiesību aizskārumu.
Tāpēc esmu jau sākusi izvērtēt, vai bērnu veselības aprūpes jomā pastāvošais tiesiskais regulējums, tā piemērošana un valsts īstenotā prakse atbilst Latvijas Republikas Satversmē garantētajām pamattiesībām. Šāda izvērtēšana ir saistīta arī ar Tiesībsarga likumā man piešķirto tiesību vērsties Satversmes tiesā, ja tiek konstatēts pamattiesību aizskārums,” tiesībsardze Karina Palkova
Tiesībsardze aicina atbildīgās institūcijas un amatpersonas ieklausīties revīzijā konstatētajā un spert konkrētus soļus, lai novērstu definētas problēmas, uzsverot, ka šīs problēmas nav radušās vienā dienā. Nepieciešama visas nozares, valdības apņemšanās un visu Saeimā pārstāvēto politisko spēku vienošanās.
Tiesībsardze izsaka pateicību Valsts kontrolei, kuri mērķtiecīgi risina veselības aprūpes pieejamības problēmas, ārstiem un veselības aprūpes speciālistiem, kuri savu darbu velta bērnu veselības labā. Izsakot cerību, ka nākamā Saeima un Valdība spēs apvienot spēkus, lai mērķtiecīgi sakārtotu šos neatliekamos un prioritāros jautājumus.