Tiesībsardzes atzinums pārbaudes lietā Nr. 2026-75-8A,23K par bērna uzņemšanas Latvijas pilsonībā

Tiesībsardzes atzinums pārbaudes lietā Nr. 2026-75-8A,23K par bērna uzņemšanas Latvijas pilsonībā.

Kurš pieteica un par ko?

Ģimene vērsās pie tiesībsardzes, norādot uz šķēršļiem sava bērna uzņemšanai Latvijas pilsonībā. Bērns ir dzimis un pastāvīgi dzīvo Latvijā, viņam ir Krievijas Federācijas pilsonība. Māte naturalizācijas kārtībā ieguvusi Latvijas pilsonību, savukārt tēvam, Krievijas Federācijas pilsonim, Latvijā piešķirts bēgļa statuss. Bērns atbilst Pilsonības likumā noteiktajiem naturalizācijas priekšnoteikumiem, izņemot prasību iesniegt dokumentu par izstāšanos no iepriekšējās pilsonības. Šā dokumenta saņemšanu, iespējams, kavē apstākļi, kas saistīti ar bērna tēvam piešķirto bēgļa statusu.

Kādu iespējamo pārkāpumu izvērtē?

Pārbaudes lietā izvērtēts, vai Pilsonības likumā noteiktā prasība iesniegt paziņojumu par atteikšanos no iepriekšējās pilsonības un ekspatriācijas atļauju, ņemot vērā bērna vecāka bēgļa statusu, var radīt nesamērīgu šķērsli bērna tiesību īstenošanai.

Problēmas īss raksturojums

Pārbaudes lietā aktualizēta situācija, kurā bērnam ir tiesisks pamats iegūt Latvijas pilsonību, taču tās iegūšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanu kavē apstākļi, kas saistīti ar bērna tēva bēgļa statusu. Lai gan bērns atbilst pārējiem naturalizācijas priekšnoteikumiem, viņa uzņemšana Latvijas pilsonībā līdz šim nav bijusi iespējama, jo nav saņemts dokuments par izstāšanos no Krievijas Federācijas pilsonības.

Bērna māte ir iesniegusi pieteikumu par bērna izstāšanos no Krievijas Federācijas pilsonības, savukārt tēvs savu piekrišanu šai procedūrai apliecinājis pie notāra. Tomēr, pēc vecāku sniegtās informācijas, Krievijas Federācijas iestādes pieprasa, lai abi vecāki personīgi ierastos diplomātiskajā pārstāvniecībā un parakstītu attiecīgo iesniegumu konsulārās amatpersonas klātbūtnē. Tādējādi izveidojusies tiesiski sarežģīta situācija: lai bērns varētu iegūt Latvijas pilsonību, viņa tēvam būtu personīgi jāvēršas tās valsts iestādēs, no kuras viņš Latvijā ir saņēmis starptautisko aizsardzību. Šāda prasība var būt nesavienojama ar bēgļa statusa būtību.

Būtiskākie secinājumi

1. Pilsonības likumā ir paredzēts atbrīvojums no pienākuma iesniegt dokumentu par atteikšanos no iepriekšējās pilsonības personām ar bēgļa statusu. Tomēr šis atbrīvojums automātiski neattiecas uz bēgļa ģimenes locekļiem, tostarp bērniem, ja viņiem pašiem nav piešķirts bēgļa statuss. Ja bērna pilsonības iegūšana faktiski ir atkarīga no tā, vai viņa vecāks vērsīsies pēc palīdzības valstī, no kuras viņš saņēmis aizsardzību, nepieciešams izvērtēt, vai šāda prasība nav pretrunā ar piešķirto bēgļa statusu un bērna labākajām interesēm.
2. Bērna labāko interešu izvērtējumam būtu jāietver arī jautājums par to, kāds risinājums ilgtermiņā vislabāk nodrošinātu bērna tiesības, drošību un tiesiskā statusa stabilitāti. Bērna labākajās interesēs ir iegūt stabilu tiesisko statusu valstī, ar kuru ir saistīta viņa faktiskā dzīve un ģimene.
3. Konkrētajā gadījumā bērna faktiskā dzīves vide un ģimenes dzīve ir izveidojusies Latvijā, tomēr viņš joprojām ir tikai Krievijas Federācijas pilsonis. Tā kā vienam no bērna likumiskajiem pārstāvjiem vēršanās Krievijas Federācijas iestādēs var būt nesavienojama ar viņam piešķirtās starptautiskās aizsardzības būtību, bērna pilsoniskā piederība šai valstij var radīt ilgstošu tiesisko nenoteiktību un praktiskus šķēršļus viņa tiesību īstenošanai. Tādēļ, lemjot par bērna uzņemšanu Latvijas pilsonībā, būtiski izvērtēt, vai Pilsonības likuma prasību formāla piemērošana konkrētajos apstākļos atbilst bērna labākajām interesēm.
4. Pilsonības likuma formāla piemērošana netipiskos apstākļos nedrīkst novest pie nesamērīga un netaisnīga rezultāta. Latvijas Republikas Senāts ir uzsvēris, ka bērna pilsonības jautājumos jāņem vērā bērna tiesību un interešu prioritāte un netipiskos gadījumos var būt nepieciešams pielāgot tiesību normu piemērošanu taisnīga risinājuma panākšanai.

Ieteikumi:

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei noskaidrot bērna ekspatriācijas atļaujas saņemšanas procedūras faktisko stadiju un konkrēto šķērsli tās saņemšanai. Ja tiek konstatēts, ka ekspatriācijas atļauju objektīvi nav iespējams saņemt bērna tēva bēgļa statusa dēļ, izvērtēt, vai nav pamata atzīt konkrēto situāciju par netipisku gadījumu un risināt to bērna labāko interešu prioritātes kontekstā, ņemot vērā viņa ilgstošo un faktisko saikni ar Latviju un mātes Latvijas pilsonību.

Par ieteikumu izpildi lūgts informēt līdz 2026. gada 18. decembrim.