Bērna ievietošana psihiatriskajā stacionārā ar mērķi kavēt rīkojuma izpildi par bērna atgriešanu pastāvīgajā dzīvesvietā ir nepieļaujama

Viens no svarīgākajiem Hāgas konvencijas[1] mērķiem ir nodrošināt bērna ātru atgriešanos, kurš nelikumīgi aizvests vai aizturēts valstī, kas pirms bērna aizvešanas nav bijusi viņa pastāvīgā dzīvesvieta. Ir nepieļaujama bērna pārāk ilga šķiršana gan no vecāka, gan arī no vides, kurā viņš iepriekš ir pastāvīgi dzīvojis. Tādējādi bērna prettiesiskas aizvešanas gadījumā tiesai ir objektīvi jāizvērtē, kad bērna intereses un tiesības cietīs mazāk – bērnu atgriežot iepriekšējā dzīvesvietā vai arī ļaujot viņam palikt jaunajā dzīvesvietā.

Pārbaudes lietā Nr. 2018-24-23G par bērna ievietošanu psihiatriskajā stacionārā ar mērķi kavēt rīkojuma izsniegšanu vai izpildi par bērna atgriešanu pastāvīgajā dzīvesvietā tiesībsargs ir secinājis:

  1. Nekvalitatīvi ārstu atzinumi prettiesiskas pārrobežu pārvešanas lietās var traucēt tiesai pēc iespējas objektīvāk izvērtēt lietas apstākļus. Ārstam, lai viņš apgalvotu, ka bērna izvešana no Latvijas nav iespējama bērna veselības un psiholoģiskā stāvokļa dēļ, ir jābūt spējīgam norādīt konkrētas bērna veselības traucējumu indikācijas.
  2. Nekādā gadījumā nav pieļaujama stacionāro psihoneiroloģisko ārstniecības iestāžu pakalpojumu ļaunprātīga izmantošana, lai izvairītos no rīkojuma izsniegšanas vai izpildes par bērna atgriešanu pastāvīgajā dzīvesvietā. Gan ārstniecības iestādēm un praktizējošajiem ārstiem, gan kontrolējošajām iestādēm ir jādara viss nepieciešamais, lai novērstu bērnu nepamatotu stacionēšanu.
 


[1] Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem