Dīkstāves atbalsta pabalsta minimālais slieksnis jeb tā saucamā “atbalsta grīda” 180 eiro būtu ir jāsaņem ikviena valsts oficiāli izveidotā nodokļu režīma dalībniekiem, kuru skārusi Covid-19 izplatība

Nav izprotams, kāpēc valsts pieeja dīkstāves atbalsta pabalstu piešķiršanā ir atšķirīga pret Latvijas valsts oficiāli izveidoto nodokļu režīmu dalībniekiem. Valsts cēlsirdīgi piešķir vismaz dīkstāves atbalsta pabalsta minimumu 180 eiro tiem darbiniekiem, kuru darba devēju līdzšinējā darbība, valsts skatījumā, nav bijusi godprātīga, bet attiecībā uz pašnodarbinātām personām šādu pašu atbalsta principu nepiemēro.

Tiesībsargs ir vērsies pie valdības vadītāja ar lūgumu pilnveidot normatīvo regulējumu un paredzēt dīkstāves atbalsta pabalstu jeb tā saucamo “atbalsta grīdu”  180 eiro un piemaksu 50 eiro apmērā mēnesī par katru apgādībā esošu bērnu pašnodarbinātajām personām, t.sk. patentmaksas maksātājiem, kuriem dīkstāves pabalsts atbilstoši Noteikumu Nr.179 10. punktam ir atteikts.

Pašnodarbināto personu nodokļu režīmu Covid -19 krīze ir skārusi tikpat lielā mērā, kā jebkuru citu vispārējā nodokļu režīmā strādājošos uzņēmums līdzīgās krīzes skartajās nozarēs. Tas, ka līdz šim valsts ir izveidojusi virkni liberālu nodokļu režīmu, no vienlīdzības viedokļa nevar būt tiesisks pamats, lai ārkārtējās situācijas laikā īstenotu atšķirīgu attieksmi. Valstij pret jebkuru tiesisku nodokļu režīmu ir jāizrāda vienlīdzīga attieksme, īpaši krīzes risinājumos. Šos principus politiķu retorikā tiesībsargs nesaklausa, tieši pretēji tiek izteikti apvainojumi, ka nodokļu maksātājs pats ir vainojams, ka izvēlējies “neīsto” nodokļu režīmu, tādēļ tagad tam atbalsts nepienākas.

Ja valdība uzskata, ka pašnodarbinātajām personām nepienākas šāds atbalsts, tad valdība būtībā visus pašnodarbinātos, kuriem ir atteikts saņemt dīkstāves pabalstu, uzskata par valstij nevajadzīgiem un apgrūtinošiem nodokļu maksātājiem.

Ir saprotams, ka šobrīd ir redzamas līdzšinējās kļūdas nodokļu politikas veidošanā, taču būtisks ir jautājums, vai no šīm kļūdām ir jācieš tikai nodokļu maksātājam, vai valdībai nebūtu jāuzņemas līdzatbildība par to, ka šādas kļūdas, ļaujot pastāvēt tik liberāliem nodokļu režīmiem, šobrīd iedzīvotājus atstāj bez jebkāda atbalsta. No vienlīdzības principa viedokļa nav rodams objektīvs un saprātīgs skaidrojums tam, kādēļ valdība šobrīd atsakās pašnodarbināto personu nodokļu režīmā strādājošos uzskatīt par līdzvērtīgiem nodokļu maksātājiem.