Jura Jansona apsveikums Tēva dienā

Kāpēc tēvi ir svarīgi? Būtiskākie pētījumu secinājumi

Pēdējo 40 gadus pētījumi par tēvu iesaisti, kas veikti dažādās pasaules vietās un  izmantojot atšķirīgas pētniecības metodes, nonākuši pie viena un tā paša secinājuma – tēvu iesaiste bērnu audzināšanā būtiski ietekmē bērnu attīstību un labklājību. Tiesībsargs ir izveidojis kopsavilkumu no vairāku pētījumu apkopojumiem par šobrīd zināmiem un izpētītiem faktiem par to, kāpēc tēvi ir svarīgi un kā viņu loma ietekmē bērnu audzināšanu.  

 

Bērnu attīstības būtiskākie aspekti, kurus ietekmē tēva klātbūtne bērna audzināšanā

 

  1. Bērnu kognitīvā attīstība - bērni, kuru audzināšanā iesaistās tēvi, jau pirmsskolas vecumā ir intelektuāli attīstītāki, savukārt skolas vecuma bērni uzrāda augstākus akadēmiskos rezultātus un viņiem ir attīstītākas rēķināšanas un verbālās (runas un klausīšanās) prasmes. Bērniem, kuru tēvi iesaistās audzināšanā, ir lielākas izredzes pozitīvi izturēties pret skolas apmeklēšanu, izrādīt vēlmi piedalīties ārpusskolas aktivitātēs un pabeigt izglītības procesu. Viņiem ir arī retākas uzvedības problēmas izglītības iestādēs. Audzināšanā iesaistīto tēvu bērni biežāk kļūst par izglītotiem jauniešiem ar augstāku izglītības un ekonomisko sasniegumu līmeni, profesionālo kompetenci un labākiem panākumiem karjerā.
  2. Emocionālā attīstība un labsajūta – tēvu iesaiste bērnu audzināšanā pozitīvi ietekmē bērnu vispārējo apmierinātību ar dzīvi, un šādi bērni retāk piedzīvo depresiju, emocionālo stresu un garīgās veselības problēmas. Bērniem ir lielāka noturība pret stresu, augstākas problēmu risināšanas un adaptācijas prasmes un attīstītāka impulsu kontrole. Bērni gūst augstāku emocionālo labsajūtu, ja viņu attiecības ar tēviem ir drošas, atbalstošas, tuvas  un sirsnīgas. 
  3. Sociālās prasmes – tēvu iesaiste bērnu audzināšanā pozitīvi ietekmē bērna vispārējās sociālās prasmes, tai skaitā viņu briedumu, spēju veidot attiecības ar citiem cilvēkiem un patstāvīgi risināt konfliktus. Šādi bērni retāk izrāda agresiju vai antisociālu uzvedību, ir toleranti un saprotoši pret apkārtējiem un viņiem biežāk ir ilgstošas un veiksmīgas laulības. Šādu bērnu dzīvesveids pieaugot ir sociāli atbildīgāks un tikumiskāks, kā arī viņi ir spējīgāki ievērot vispārpieņemtas ētiskās normas, sabiedrisko kārtību un valstī noteiktos likumus.
  4. Samazinās negatīvās bērnu uzvedības izpausmes – tēvu iesaiste aizsargā bērnus no antisociālas un noziedzīgas uzvedības, kā arī no pārmērīgas atkarību izraisošu un kaitīgo vielu, tai skaitā narkotiku, lietošanas. Tēvu iesaiste bērnu audzināšanā samazina pāragru seksuālo attiecību uzsākšanu un pusaudžu grūtniecību, kā arī pasargā bērnus no iesaistīšanās negatīvās un vardarbīgās attiecībās.

 

Tēvu iesaistes ietekme uz pašiem tēviem

Tēvu aktīva iesaiste bērnu audzināšanā atstāj pozitīvu ietekmi arī uz pašiem tēviem -  šādi tēvi ir pārliecinātāki par sevi kā par vecāku, izrāda lielāku psihosociālu briedumu, ir apmierinātāki ar savu dzīvi, izjūt mazāku psiholoģisko stresu un ir apveltīti ar lielāku empātiju. Tēvi, kuri iesaistās  bērnu audzināšanā, retāk mirst priekšlaicīgi vai no negadījumiem, retāk veic likumpārkāpumus, mazāk lieto alkoholu, retāk tiek ievietoti slimnīcās. Šādi tēvi biežāk iesaistās sabiedriskās vai politiskās aktivitātēs. Daži pētījumi rāda, ka tēviem, kuri iesaistās bērnu audzināšanā, ir noturīgākas attiecības ar bērnu māti, un viņi ir apmierināti ar savu privāto ģimenes dzīvi un veiksmīgāk sevi realizē darba attiecībās. 

 

Mātes loma tēva bērna audzināšanas iesaistē

Pētījumi liecina, ka tajās ģimenēs, kurās mātes atbalsta tēvu viņu kopīgo bērnu audzināšanā (raugās uz viņu kā uz kompetentu vecāku, iedrošina viņu un tic, ka bērna audzināšana ir abu vecāku kopīgs uzdevums), vīrieši drīzāk iesaistīsies un jutīsies atbildīgi par bērnu audzināšanu un uzturēšanu, jutīsies kā pilnvērtīgi vecāki, vairāk pieņems tēva identitāti un jutīs lielāku apmierinātību, prieku, kompetenci un savu atbilstību tēva lomai. Pētījumos secināts, ka mātes loma pozitīvām tēva un bērna attiecībām nav mazsvarīga un ka tieši viņu pretošanās ļaut tēvam aktīvi iesaistīties bērna audzināšanā, pieņemot arī citādu, sev neierastu pieeju bērnu audzināšanā, ir saistīta ar mazāku tēva iesaisti bērnu dzīvēs.

Tēva attieksmes pret bērnu māti ietekme uz bērna attīstību

Pētījumi rāda, ka tēvu attieksme pret bērnu māti ietekmē bērna attīstību. Mātes, kuras saņem bērnu tēvu atbalstu un iedrošinājumu, spēj labāk veikt savus pienākumus pret bērniem. Viņas ir pacietīgākas un emocionāli pieejamākas saviem bērniem. Tas savukārt uzlabo mātes un bērna savstarpējās attiecības, kā arī bērna attīstību. Ja vecāki viens otru attiecībās neatbalsta, no tā cieš arī bērni.  Tā, piemēram, mātes, kurām bērnu tēvi neizrāda sirsnību vai kuri ir emocionāli vai fiziski vardarbīgi, biežāk ir emocionāli nepieejamas, viegli aizkaitināmas un izklaidīgas. Šādas īpašības savukārt palielina iespēju, ka mātes pielietos neatbilstošas bērnu audzināšanas metodes, piemēram, pārmērīgi stingru vai nekonsekventu bērnu disciplinēšanu, kā arī būs nepacietīgas un mazāk rūpīgas bērnu aprūpē. Vairāki pētījumi norāda uz to, ka vecāku strīdi negatīvi ietekmē bērnu labvēlīgu attīstību. Vecāku savstarpējās domstarpības negatīvi ietekmē pašcieņu, sociālo kompetenci, uzvedību, kā arī bērna akadēmiskos sasniegumus. Pozitīva sadarbība starp vecākiem iemāca bērniem tādas svarīgas attiecību prasmes kā emocionālā atbalsta nodrošināšanu, spēju veiksmīgi risināt konfliktus, savstarpējās cieņas izrādīšanu un pozitīvas un atklātas komunikācijas prasmes.  Ja tēvi emocionāli atbalsta savu dzīvesbiedri, mātes jūtas labāk, viņām ir veiksmīgāks grūtniecības un pēcdzemdību periods un  labāka vispārējā garīgā veselība.

 

Tēvi, kuri nedzīvo kopā ar saviem bērniem

Tēviem, kuri nedzīvo kopā ar saviem bērniem, ir grūtāk pilnvērtīgi iesaistīties bērnu audzināšanā. Tomēr arī šādos gadījumos tēviem ir nozīmīga loma bērnu attīstībā un labklājībā. Kā norāda pētījumi, tēviem, kuri ikdienu nepavada kopā ar saviem bērniem, joprojām ir svarīgi iesaistīties bērnu dzīvē, ņemot vērā trīs būtiskākos aspektus:

 

  1. Tēvs turpina sniegt finansiālo atbalstu bērnu mātei viņu kopīgo bērnu uzturēšanai -  tēvu izmaksātā uzturlīdzekļu summa ir tieši saistīta ar bērnu labklājību, tā palīdz nodrošināt bērna ikdienas aprūpi, izglītību un veselības aprūpi. Bērni, par kuriem regulāri tiek maksāti uzturlīdzekļi, uzrāda labākas kognitīvās un sociālās prasmes. Uzturlīdzekļu nemaksāšana tiek saistīta arī ar bērna uzvedības problēmām, kā arī tā rada lielāku stresu un adaptācijas problēmas bērniem, kuri piedzīvo vecāku šķiršanos.
  2. Attiecības ar bērna māti - pētījumi atkārtoti ir norādījuši, ka viens no būtiskākajiem nosacījumiem bērna pozitīvai attīstībai ģimenēs, kurās tēvs nedzīvo, ir labvēlīgas bērna vecāku savstarpējās attiecības. Bērni, kuru tēvi saglabā cieņpilnas un nekonfliktējošas attiecības ar viņu māti, uzrāda lielākus attīstības rezultātus.
  3. Autoritatīva iesaiste bērnu audzināšanā – pozitīva bērnu attīstība ir saistīta ar to, cik kvalitatīvas ir bērna un tēva attiecības. Ne tieši tikšanās biežums ir noteicošais faktors, bet gan tēva loma bērna audzināšanā. Tā, piemēram, bērni, kuru tēvi nedzīvo ar viņiem, bet iesaistās bērna audzināšanā un disciplinēšanā (nosakot bērnam robežas un noteikumus, palīdzot ar skolas mājasdarbiem, sniedzot emocionālo atbalstu un padomus, kā arī nodrošinot konsekventu disciplīnu, pieņemot bērna dzīvei būtiskus lēmumus un pozitīvi novērtējot bērnu sasniegumus) retāk piedzīvo depresiju vai cita veida labsajūtas vai uzvedības problēmas. Vairākos pētījumos ir norādīts, ka nebūtisks atbalsts jeb tā saucamā  “brīvdienu tēva” loma, kuras laikā tēvi kopā ar bērniem ietur kopīgas maltītes, apmeklē dažādus pasākumus vai nopērk bērniem dāvanas, neuzrāda būtiskus uzlabojumus bērna attīstībā, jo tie nenodrošina tēva autoritatīvu iesaistīšanos bērna audzināšanā.

 

Tādējādi tēviem, kuri nedzīvo kopā ar saviem bērniem, ir potenciāls sniegt savu ieguldījumu bērna attīstībā, ja tēvi 1) regulāri maksā bērnu uzturlīdzekļus; 2) veiksmīgi sadarbojas ar savu bērnu mātēm; 3) iesaistās bērnu audzināšanā kā autoritatīvs vecāks. Tikai šo trīs aspektu kombinācija spēj nodrošināt, ka bērni, kuri ikdienā neaug kopā ar saviem tēviem, var sasniegt tādus pašus vai līdzvērtīgus attīstības rezultātus, kādus sasniedz tie bērni, kuru tēvi dzīvo ar saviem bērniem un pilnvērtīgi iesaistās savu bērnu audzināšanā.

 

Tiesībsargs aicina ģimenes, sabiedrību un valsti novērtēt tēvu nozīmīgo lomu bērnu attīstībā un atbalstīt un veicināt tēvu iesaisti bērnu audzināšanā, lai tā nav formāla vai gadījuma rakstura, lai tā nav arī īslaicīga. Stipras un ilgtspējīgas sabiedrības pamatā ir tēvi, kuri ir klātesoši bērna dzīvē visu viņa bērnību, kuri cieņpilni izturas pret saviem bērniem un savu bērnu māti un kurus ciena kā nozīmīgu un līdztiesīgu vecāku, kurš nav aizstājams.

 

Uzziņai:

  1. Allen, S. and Daly K. The Effects of Father Involvement: A Summary of the Research Evidence. Newsletter of the Father Involvement Initiative - Ontario Network, Volume 1, Fall 2002
  2. McLanahan, S., Tach, L., & Schneider, D. The Causal Effects of Father AbsenceAnnual review of sociology vol. 39 (2013): 399-427. doi:10.1146/annurev-soc-071312-145704
  3. Rollè, L., Gullotta, G., Trombetta, T. Curti, L., Gerino, E., Brustia, P., Caldarera, A.M. Father Involvement and Cognitive Development in Early and Middle Childhood: A Systematic Review Front. Psychol., 25 October 2019 | https://doi.org/10.3389/fpsyg.2019.02405
  4. Suh GW, Fabricius WV, Stevenson MM, Parke RD, Cookston JT, Braver SL, Saenz DS. Effects of the interparental relationship on adolescents' emotional security and adjustment: The important role of fathers. Dev Psychol. 2016 Oct;52(10):1666-1678. doi: 10.1037/dev0000204. PMID: 27690497; PMCID: PMC5117829.
  5. Freeks, F. Responding to the challenge of father absence and fatherlessness in the South African context: A case study involving concerned fathers from the North West Province. Stellenbosch Theological Journal, 2017,  3(1), 89-113. https://dx.doi.org/10.17570/stj.2017.v3n1.a05
  6. Xiaohong, L. - A Review of the Study on Father Involvement in Child Rearing Asian Social Science, 2019/08/30, 82,15.
  7. Anderson, Jane. “The impact of family structure on the health of children: Effects of divorce.” The Linacre quarterly vol. 81,4 (2014): 378-87. doi:10.1179/0024363914Z.00000000087

PĀRĒJĀS ZIŅAS

IELĀDĒT VĒL