Par ieslodzīto korespondences kontroli

2017. gada 7. februārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tiek skatīti tiesībsarga ieteikumi grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā attiecībā uz ieslodzīto korespondences kontroli.

Galvenās problēmas, kas konstatētas ieslodzīto korespondences kontrolē:

  1. likums vispārīgi atļauj kontrolēt saraksti, bet nenosaka kontroles izpausmes veidus;
  2. likums neparedz atšķirīgu kontroli atkarībā no korespondences adresāta;
  3. likums nenosaka apjomu, kādā saraksti kontrolē;
  4. likums nenosaka sarakstes ierobežojumu ilgumu;
  5. likums nenosaka sarakstes ierobežošanas īstenotājiem pienākumu izvērtēt kontroles nepieciešamību;
  6. likums neparedz ieslodzītajam apstrīdēt kontroles īstenošanu.

Jāatzīmē, ka ar 2015. gada 5. augusta Tieslietu ministra rīkojumu Nr.1-1288, Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa jauna Kriminālsodu izpildes likuma izstrādei, kurā kā eksperts ar padomdevēja tiesībām ir pieaicināts arī Tiesībsarga biroja pārstāvis.  Tādejādi vienlaikus notiek darbs pie jauna Kriminālsodu izpildes likuma izstrādes. Darba grupā diskusiju laikā Tiesībsarga biroja pārstāve vairākkārt ir aktualizējusi jautājumu par nepieciešamību izstrādāt cilvēktiesībām atbilstošu normatīvo regulējumu attiecībā uz notiesāto korespondences kontroli. Atbilstoši 2016. gada 17. oktobra darba grupas par jauna Kriminālsodu izpildes likuma izstrādes sanāksmes protokolam (2016. gada 17. oktobra darba grupas sēdē Tiesībsarga biroja pārstāvis nepiedalījās), darba grupa ir nolēmusi: “(..) atteikties no korespondences satura pārbaudes un noteikt, ka korespondence tiek pārbaudīta ar mērķi konstatēt aizliegtās vielas un priekšmetus un turpināt diskusiju ar Tiesībsarga biroju par iespēju paredzēt KSIL noteiktos gadījumos atvērt korespondenci”. Minētais ir vērtējams pozitīvi, tomēr jāņem vērā, ka jauna likuma izstrāde var ilgt vairākus gadus un nav pieļaujams, ka cilvēktiesību pārkāpumi attiecībā uz korespondences kontroli turpinās.

Lai novērstu spēkā esošā normatīvā regulējuma neatbilstību Satversmes 96. pantam, Konvencijas 8. pantam un ECT judikatūrai, pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 12. panta astoto daļu, tiesībsargs aicina Saeimu līdz 2017. gada 1. maijam veikt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksa 41. panta 7. daļā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 28. panta 2. daļā.

 

Pielikumā tiesībsarga vēstule Saeimai par grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā.