Tiesībsargs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu saimnieciskās darbības veicējiem

Līdz 2018. gada 1. janvārim, t.i., līdz nodokļu reformai, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēja principu, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) maksātāji, IIN jāmaksā no ienākuma (peļņas), kas veidojās kā ieņēmumu un likumā noteikto (atļauto) ar saimniecisko darbību saistīto visu izdevumu (100% apmērā) starpība.

Ar 2018. gada 1. janvāri šī kārtība tika izmainīta, proti, ja iepriekš saimniecisko darbības veicējiem izmaksas bija vienādas ar gūtajiem ieņēmumiem (ienākumi 0) vai lielākas par gūtajiem ieņēmumiem (saimnieciskā darbība ar zaudējumiem), tad IIN nebija jāmaksā. Šobrīd šādos gadījumos saimnieciskās darbības veicējam ir pienākums maksāta IIN, apliekot ar attiecīgu IIN likmi saimnieciskās darbības 20 procentu ieņēmumu daļu (nevis peļņu), jo ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus šobrīd var attiecināt tikai 80 % apmērā. Citiem vārdiem sakot, likums saimnieciskās darbības veicējiem, kas noteiktu apstākļu dēļ nespēj strādāt ar peļņu, uzliek pienākumu maksāt IIN arī tad, ja nav peļņas. Piemēram, saimnieciskās darbības veicējs 2019. gadā guva saimnieciskās darbības ieņēmumus 10 000 euro apmērā, saimnieciskās darbības izdevumi šai personai bija 10 000 euro. Faktiski gūtie ienākumi ir 0. Taču, tā kā atļautie izdevumi ir tikai 8 000 (80 % no 10 000 = 8000), tad saimnieciskās darbības veicējam, neskatoties uz to, ka faktiskie ienākumi ir 0, tomēr ir jāmaksā IIN no 2 000 euro (10 000 (ieņēmumi) – 8 000 (atļautie izdevumi)). Maksājamais nodoklis 2000 euro x 20% = 400 euro.

Tīesībsargs pārbaudes lietas ietvaros secinājs, ka šī kārtība neatbilst taisnīguma principam un nesamērīgi ierobežo nodokļu maksātāju īpašuma tiesības. Likumdevējs nav sniedzis objektību un racionāli pamatojumu šadai tiesiskajai kārtībai. Tiesībsargs konstatēja, ka vienīgais iemesls, kādēļ ir pieņemti  šadi noteikumi ir politiskajā vienošanās, kuras rezultātā saimnieciskās darbības veicējiem IIN maksātājiem uzlikts pienākums uzņemties lielāku nodokļa slogu, tādējādi, nodrošinot ieņēmumu samazinājuma segumu valsts budžetā, kas radies citu nodokļu reformas mērķu īstenošanas rezultātā. Tiesībsargs pauda viedokli, ka politiskā vienošanās, ar nolūku kompensēt valsts budžetā citu nodokļu reformas rezultātā radīto ieņēmumu iztrūkumu, nav pietiekams un objektīvs attaisnojums šāda nodokļu sloga radīšanai.

Tiesībsargs rekomendēja likumdevējam 6 mēnešu laikā grozīt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.¹ daļu un 11.¹ panta 6.¹ daļu, atceļot šajās tiesību normās noteiktos nodokļu maksātāju īpašuma tiesību nesamērīgos ierobežojumus.

Ar tiesībsarga atzinumu lietā Nr. 2019–29–16B “Par IIN aprēķināšanu saimnieciskās darbības veicējiem”  var iepazīties šeit