Tiesībsargs uzsver jauno vēlētāju balsu nozīmi pašvaldību vēlēšanās

Sestdien, 5. jūnijā, visā Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas, kuras iezīmēs jaunu sākumu daudzos Latvijas novados pēc teritoriālās reformas. Samazināsies ne tikai pašvaldību skaits  – no 119 uz 42, bet arī pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaits – tas samazināsies gandrīz uz pusi.

Šīs vēlēšanas daudzos novados būs svarīgas, jo, apvienojot administratīvās teritorijas, būs būtiski nodrošināt apvienoto teritoriju iedzīvotāju līdzīgu interešu pārstāvību un aizsardzību jaunizveidotajās domēs. Tādēļ tiesībsargs aicina visus balsstiesīgos vēlētājus īstenot viņiem Satversmē garantētās tiesības un parūpēties par savu interešu pārstāvniecību jaunajās domēs.

Īpaši tiesībsargs vēlas uzrunāt tos 24 390 jaunos vēlētājus, kuriem šīs būs pirmās vēlēšanas, un iedrošināt viņus būt tiem, kuri ietekmē pārmaiņas ne tikai sev savos novados un pilsētās, bet arī balsot tā, lai šīs izvēles dotu labumu visiem administratīvajā teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

Līdz šim Latvijā veiktajos pētījumos par jauniešu motivāciju un vēlmi īstenot savas politiskās tiesības, iesaistoties vēlēšanu procesā un politikas veidošanā pašvaldību līmenī, tika secināts, ka ir vērojama jauniešu politiskā pasivitāte, pašiniciatīvas trūkums, neieinteresētība, nevēlēšanās iesaistīties politikā un pašvaldības darbā[1].

2021. gadā projekta “Dzīvei gatavs” laikā Tiesībsarga biroja darbinieki tiešsaistes stundās ir lasījuši lekcijas skolu jauniešiem par vēlēšanām un pilsoniskās līdzdalības nozīmi. Tiesībsargs ir novērojis, ka tendences pasaules mērogā neatšķiras no tā, ko var vērot Latvijā, proti, jauniešu vēlme iesaistīties politiskajos procesos, t.sk. vēlme dodoties uz vēlēšanām, ir zema.

Tiesībsarga ieskatā politisko kļūdu virkne ir likusi vilties vēlētājiem iepriekšējos gados, tomēr šie klupieni jaunajās demokrātijās ir augšanas pazīme. Tādēļ ir svarīgi, lai no kļūdām vēlētāji mācītos, un tā vietā, lai ignorētu vēlēšanas kā tādas, balsojums kļūtu viedāks, un negatīvisms pret politiku neradītu motivācijas trūkumu jaunajai vēlētāju paaudzei.

Jauniešu aptauja skolās parāda arī to, ka jauniešu pilsonisko līdzdalību un vēlmi doties uz vēlēšanām lielā mērā ietekmē ģimenes attieksme pret pilsonisko līdzdalību. Ja vecāki ir ņēmuši bērnus līdzi uz vēlēšanām, ir runājuši par valstī, pašvaldībā notiekošo, jo lielāka gatavība piedalīties vēlēšanās vērojama aptaujāto jauniešu vidū.

Izaicinājums jauniešiem šobrīd ir saprast politisko piedāvājumu, izdarīt izvēli, kā arī izvērtēt esošo domju līdzšinējo darbu.

Tiesībsargs aicina jaunos vēlētājus lūkoties uz vēlēšanām ne tikai kā uz procesu, bet arī uz to, kā viņu izvēles ietekmēs kārtību, labklājību un rūpes par iedzīvotājiem pašvaldību līmenī. Izvēlēties tos, kam rūp citu un visas Latvijas iedzīvotāju dzīve, labklājība, izvēlēties kompetentākos kandidātus ar prioritāšu un pārmaiņu redzējumu.